Tautas paruna māca, ka sauciens «ķeriet zagli» esot domāts, lai novērstu uzmanību no galvenā zādzības vaininieka. Tas mums nudien nav nekāds jaunums, to mēs zinām jau sen, bet tieši tāpēc jautājums – kāpēc kāds tik cītīgi kliedz – šoruden ir pat interesantāks nekā citas reizes. Jo bļauj tā, kā sen nav brēkts.
Vispirms, ja atceraties, bija Rīdzenes sarunas. Ar tām ir tāpat kā ar vecu šokolādi - lietošanas termiņš jau sen beidzies, un manta nav baudāma pat nocenota un rediģēta. Tomēr kāds nu ļoti jau vēlējās panākt to, lai šo nocenoto un bārdaino vērtību sabiedrība zelētu jo cītīgāk. No Rīdzenes ļaunuma maisa līdzās oligarhiem šonedēļ izšķīlies jauns varonis - Daugavpils politiķis Rihards Eigims, par kuru arī Rīdzenē kāds kaut ko esot teicis. Cik jauki būtu, ja es spētu noticēt, ka viss šis stāsts ticis publiskots, lai Latvija dzīvotu labāk. Bet neticu.
Nu labi, kādam oligarhi sariebuši, to vēl varētu saprast, varbūt kārto personiskus rēķinus. Eigimu piemeta tāpēc, ka viņš modē. Taču tad uzpeldēja Vairas VīķesFreibergas pulksteņa afēra. Par to arī nekādi nevar saprast, kur tajā ir loģika, kur ne. Vai tiešām Latvijas Republikas Saeimā pieņemts likums ir tik stulbs, ka atņem bijušajiem valsts prezidentiem pat tos neiedomājamos krāmus, ko tie saņēmuši dāvanās. Sevišķi jau prezidentei sievietei, iespējams, mīļus nieciņus? Varbūt tiem ir kāda stratēģiska nozīme valsts tautsaimniecībā?
Lai būtu, pieņemsim, ka ir. Pulkstenītis esot maksājis ap tūkstoš latiem, tiesa, ticis četrus gadus panēsāts. Interesanti, vai tiešām valsts kaut ko iegūtu, ja tas stāvētu kaut kur kādā noliktavā, kur par tā glabāšanu nāktos maksāt no mūsu nodokļu naudas? Padomājiet, pirms cik gadiem tas notika? Pilī jau mājo trešais prezidents pēc VīķesFreibergas. Vai tiešām jātērē KNAB resursi, lai to visu tagad izmeklētu? Kāpēc tas nonāk masu medijos? Ko mums dod vēstījums - zog pat prezidenti? Kam tas ir izdevīgi? Saprastu, ja vēl valsts visus mūsu pieciem prezidentiem sadāvinātos grabuļus prastu lietderīgi izmantot. Nu kaut vai pēc prezidentūras termiņa beigām palaistu labdarības izsolēs un naudu atdotu, teiksim, bērniņu ārstēšanai. Taču nē. Visu šo mantību kā tāds Pļuškins ietūcī maisā un vēl uzsēdina KNAB pa virsu, lai sargā.
Nav sajūtas, ka te kāds grib, lai valstī būtu kārtība. Ir sajūta, it kā kāds būtu pārlasījies Mūsu vēstures sējumus un tagad velk ārā noputējušus skandālus, lai bīdītu savu scenāriju. Kāpēc sabiedrības uzmanība no šodienas problēmām, tiesu izpildītājiem, kukuļņēmējiem, tagadējiem oligarhiem tik mērķtiecīgi tiek novirzīta vēsturē? Vēlēšanas nāk? Gribas pa kluso privatizēt Lattelecom un LMT? Ārzemju investoru padome danco pa galdu ar angļu valodu kā otro oficiālo valodu? Kas sabiedrībai aiz muguras šobrīd tiek bīdīts?
Darba kārtībā parādījies kārtējais no mušas uzpūstais zilonis - jaundzimušie bērni nepilsoņi. Tādu esot ap piecdesmit gadā. Gadsimta problēma situācijā, kad katru gadu no valsts aizbrauc ap 20 000 pilsoņu! It kā Latvijā nevienam nebūtu ko darīt, nebūtu problēmu, ko risināt. Jūs tiešām domājat, ka te kāds tagad grasās parūpēties par, piemēram, Somālijas vai Sīrijas bēgļu iespējamajiem bērniem? Diezin vai kāds politiķis par tādiem niekiem uztraucas. Darba kārtībā nonākusi pēc būtības kārtējā vecā integrācijas un starpnacionālo attiecību zupa, un, pieminiet, tās smirdoņa gaisā dvakos vēl ilgi.
Tiešām, vai kāds saprot, kam šī iniciatīva bija nepieciešama? Pilsonības likuma 3. pants taču paredz iespēju piešķirt nepilsoņu bērniem pilsonību, ir varianti, kā to iegūt. Varbūt drīzāk ir vērts padomāt, cik ilgi šos nepilsoņus Latvijā pieturēt? Varbūt ir pienācis noteikt periodu, pēc kura šai ļautiņu kategorijai iespējams pasacīt pieklājīgu auf Wiedersehen, ja jau viņi kopš 1991. gada nespēj izšķirties, mīlēt Latviju vai ne? Lai brauc tad uz savu Nepilsoniju un nemokās vietā, kas viņiem tik ļoti nepatīk. Šis, protams, ir krietni nepopulārs viedoklis mūsu politkorektajā laikmetā, bet tā vien šķiet, ka tas jau arī ir mērķis - izprovocēt publisku kašķi starp tā piekritējiem un noliedzējiem, lai radītu biezu dūmu aizsegu. Jā, kam? Mūs te mediji sirsnīgi biedē ar mācību Zapad iespējamajām sekām, bet, ja paskatāmies šajā virzienā, ko dara mūsu politiķi? Varbūt jāzvana uz anonīmo tālruni un jāziņo par provokācijām?
http://news.lv/Neatkariga_Rita_Avize_Latvijai/2017/09/22/vecas-zupas-sarmanta-daudzveidiba
