Lai veselības aprūpes budžeta palielināšanu beidzot paceltu no daudz dzirdētiem, bet nerealizētiem solījumiem ticamākā līmenī, valdība pieņēmusi un Saeimai nodevusi Veselības aprūpes finansēšanas likumu. Diemžēl «juridiskā tehnika» vai pašu politiķu neticība spējai uzrakstīto izpildīt laupījusi krietnu devu ticamības.
Saprotot, ka būtisku uzlabojumu neieviešana veselības aprūpē var beigties ar tās krahu, politiķi kopā ar nozares pārstāvjiem sēdās pie viena galda. Lai garantētu, ka laikus tiek pieņemts vismaz veselības finansēšanas rāmis ar budžeta pieaugumu līdz 4% no IKP 2020. gadā, mediķi gribēja piņķerīgāko veselības apdrošināšanas sadaļu izdalīt atsevišķā likumā. Drošs paliek nedrošs. Pirms mēneša valdība ar mediķiem tomēr vienojās par vienu likumu. Nu izrādās - dali divos likumos vai vienā, drošais tā arī palicis nedrošs. Proti, no likumprojekta uz tā anotāciju jeb skaidrojošo daļu pārcēlusies apņemšanās par četriem procentiem 2020. gadā. Mediķi jūtas apkrāpti, politiķi pinas skaidrojumos: pārcelšana notikusi «juridiskās tehnikas» labad, kas finansējuma apsolījumu nepadara mazāk svarīgu. Tālāk jau dzirdam, ka nav svarīgi, kas rakstīts anotācijā, kas likumā, jo minētajai summai vispār neesot nekāda juridiska spēka - galvenais ir valsts budžeta likums, kas pat nepakļaujas apstrīdēšanai Satversmes tiesā. Budžeta likumprojektā savukārt nākamgad veselības aprūpei paredzēts vien 202 miljonu eiro pieaugums, kamēr neko nenozīmējošajā veselības aprūpes finansēšanas likumprojektā bija vismaz 235.
Tādējādi karstos strīdos tapušais veselības finansēšanas likumprojekts ierindojas vien kārtējo priekšvēlēšanu solījumu statusā - ja reiz valdība solījusi sasniegt 4% no IKP 2020. gadā, jātic! Nozares pārstāvju ticība nez kāpēc sniedzas vien līdz budžetā iezīmētajiem 3,62%, un šo juridisko vingrojumu viņi uztver kā solītā budžeta samazinājumu. No valdības pārstāvjiem dzirdama kušināšana, ka vairāk nekā miljards eiro veselības aprūpei nākamgad ir «būtisks resurss». Ko nozīmē «būtisks resurss»? Vairāk nekā nekas, vairāk nekā pielāpīts līdz šim, bet ne tik, cik vajadzīgs, lai sasniegtu mērķi - veselības aprūpes pieejamību, kvalitāti, speciālistu noturēšanu? Ne velti likumprojektā rakstīts, ka mērķis ir sekmēt veselības aprūpes pieejamību un sabiedrības veselības rādītāju uzlabošanos. Sekmēt, nevis nodrošināt! Savukārt ministrija sola strādāt, lai mazinātu rindas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem. Kādā veidā? Palielinot mediķiem algas? Lielākā daļa papildu finansējuma tiks novirzīta mediķu algām, kas, protams, ir vajadzīgs, bet kā tas mazinās rindas un līdzmaksājumus, kas mums ir vieni no augstākajiem? Jāņem vērā, ka nodokļu maksātāju gaidas uz valsts apmaksāto pakalpojumu ātrāku saņemšanu līdz ar nodokļa paaugstināšanu arī pieaugs. Kur ir aprēķini par pakalpojumu pieejamības izmaiņām konkrētu finanšu injekciju rezultātā? Arī mediķi neredz ekonomisku pamatojumu tam, ka varētu būtiski samazināties līdzšinējie pacientu līdzmaksājumi un privātās medicīnas pakalpojumu izmantošana, nespējot sagaidīt rindas un kvotas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, jo papildu 1% no strādājošo sociālajām iemaksām nesegs visu, ko paredz pilnais pakalpojumu grozs.
Divu pakalpojumu grozu sadalīšana nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem ir vēl viens bažu avots. Vismaz sākotnēji nodokļu maksātāji dotēs ne tikai no nodokļu maksāšanas objektīvu iemeslu dēļ atbrīvotās iedzīvotāju kategorijas, bet arī apzināti nodokļus nemaksājošos. Skaidrs, ka par 4,30 eiro mēnesī nekādus medicīnas pakalpojumus nopirkt vai dot pienesumu sistēmas uzturēšanā nevar. Izsmiekls, bet šāda - 1% no minimālās algas - nākamgad noteikta takse nodokļa nemaksātājiem, lai viņi baudītu to pašu pakalpojumu grozu, ko nodokļa maksātāji. Bet, ja arī viņi nesamaksās neko, varēs turpināt saņemt neatliekamo palīdzību, ģimenes ārsta aprūpi, palīdzību Steidzamās medicīniskās palīdzības punktos, valsts kompensējamos medikamentus atsevišķām diagnozēm, neatliekamo palīdzību slimnīcā, to slimību ārstēšanu, kas apdraud sabiedrības veselību, onkoloģisko, psihiatrisko ārstēšanu, grūtnieču aprūpi. It kā daudz kas vairāk būtu pieejams nodokļu maksātājiem! Tā gan gluži nav, ka pietiks vienreiz iemaksāt 4,30 un varēs baudīt visus valsts apmaksātās medicīnas labumus! Pirmkārt, rindas neizzudīs, labākajā gadījumā tās nedaudz saruks, bet jomās, kur problēma ir nevis kvotu, bet mediķu trūkums, tām galu tik drīz neredzēt. Otrkārt, lai sāktu saņemt valsts apmaksātos pakalpojumus, būs jāveic iemaksas vismaz deviņus mēnešus no pēdējiem divpadsmit. Tas nozīmē, ka valsts ļaus nodokļu nemaksātājiem nākamgad pa lēto jeb uz citu nodokļu maksātāju rēķina ierakstīties sistēmā. Ilgtspējīgas veselības aprūpes finansēšanas pamatā esot visas sabiedrības solidāra atbildība, bet nodokļu nemaksātāju dotēšana no nodokļu maksātāju puses diez cik solidāri neizskatās.
