Darba devēju "apetīte" pēc IKT jomas speciālistiem ir neremdināma
 
©Publicitātes foto

Šā gada uzņemšanas statistika augstskolās liecina: starp populārākajām izvēlēm ir studiju programmas, kas saistītas ar informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) jomu. Līdzīga tendence vērojama arī iepriekšējos gadus. Taču darba devēji norāda – pieprasījums pēc IKT jomas pārzinātājiem joprojām netiek apmierināts.

Simtiem pieteikumu studijām

Darba devēji jau gadiem caur dažādām aktivitātēm, pasākumiem cenšas uzrunāt jaunos prātus, iepazīstinot ar IKT nozari, tās piedāvājumu, darba iespējām, kā arī mudina izvēlēties atbilstošu izglītības ceļu. Arī šā gada Latvijas Darba devēju konfederācijas un karjeras portāla Prakse.lv darba devēju aptaujas rezultāti apliecina - uzņēmēji rekomendē studēt IKT jomā, attiecīgās programmas ierindojot ieteiktāko studiju programmu topa augšgalā.

Jaunieši šos darba devēju signālus ir sadzirdējuši: piemēram, vēlmi studēt Latvijas Universitātes studiju programmā Datorzinātnes izteikuši vairāk nekā 500 gribētāju, programmēšana un datortīklu administrēšanu grib apgūt vairāk nekā 150 interesentu. Arī Rīgas Tehniskās universitātes programmas Datorsistēmas un Informācijas tehnoloģija ir ļoti pieprasītas (abās programmās kopā pieteikumu skaits uz budžeta vietām pārsniedz 1000). Arī citas mācību iestādes, kas piedāvā ar IKT jomu saistītas programmas, nevar gausties par reflektantu trūkumu. Parasti uz šīm programmām papildu uzņemšana netiek izsludināta - visas budžeta vietas tiek aizpildītas, ko nevar teikt par virkni citu jomu.

Darba devēju vajadzība un vēlme pēc vēl lielāka skaita IKT speciālistu ir saprotama, taču jāizvērtē, ko Latvijā mēs vēl varam un kur mūsu iespējas ir izsmeltas.

Vēlas jaunu augstskolu

Neskatoties uz šo lielo interesi, darba devēji tik un tā norāda, ka augstskolas nespēj sagatavot tik, cik uzņēmējiem nepieciešams.

«Šķiet, nav neviena uzņēmuma, kuram nebūtu vajadzības pēc IKT jomas speciālistiem. Tāpēc arī šis pieprasījums pēc profesionāļiem ir ļoti augsts un visiem nepietiek, tādējādi regulāri notiek labāko pārpirkšana,» stāsta Latvijas Mobilā telefona (LMT) viceprezidente, valdes locekle Laura Keršule, piebilstot, ka, viņasprāt, būtu vajadzība pēc vēl vienas atsevišķas augstskolas, kuras profils būtu IKT jomas speciālistu sagatavošana. «Būtu arī vajadzība izveidot atsevišķus kursus tiem, kam jau ir priekšzināšanas šajā nozarē, tas ir, viņi jau pašmācības ceļā ir daudz ko apguvuši un nav ieinteresēti pavadīt trīs gadus augstskolā, turklāt klausoties to, ko jau zina. Tāpat darba devēji noteikti vēlētos saņemt jaunos speciālistus, kuriem ir vairāk praktiskas, ne tikai teorētiskas zināšanas,» norada L. Keršule. Lai palīdzētu jauniešiem laikus iepazīt IKT jomas praktisko pusi, LMT piedāvā prakses iespējas.

Sagatavo aptuveni 1000, vajag 3000

«RTU visās profesionālajās programmās un daļā arī akadēmisko programmu ir ietverta prakse, lai studenti varētu iepazīt nozares praktisko pusi,» teic Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektors Uldis Sukovskis. Viņš informē, ka RTU topošajiem IKT speciālistiem šogad ir piešķīrusi ap 600 budžeta vietu. «Īstenojam vairākas ar IKT nozari saistītas programmas, tostarp šogad kopā ar Banku augstskolu esam izveidojuši vienu pavisam jaunu programmu Finanšu pārvaldības informācijas sistēmas,» informē U. Sukovskis. Ik gadu RTU sagatavo ap 300 jaunu speciālistu, bet visas mācību iestādes kopumā ap 1000, lai gan darba devēji pieprasa ap 3000.

Liels atbirums

«Darba devēju vajadzība un vēlme pēc vēl lielāka skaita IKT speciālistu ir saprotama, taču jāizvērtē, ko Latvijā mēs vēl varam un kur mūsu iespējas ir izsmeltas. Jāteic, ka Latvija Eiropas kontekstā ir pirmajā vietā pēc uzņemto studentu skaita IKT nozarē - uz miljonu iedzīvotāju mums ir 900 studentu, otrajā vietā Somija - 600. Taču ne visi, kas uzsāk studijas, tās arī pabeidz - atbirums ir liels, un, vērtējot Latvijas radītājus pēc absolventu skaita ar bakalaura grādu IKT jomā, dalām 2. un 3. vietu ar Lielbritāniju. Pirmajā vietā ir Somija,» stāsta Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes dekāns Guntis Arnicāns.

«Iemesli atbirumam ir vairāki: pirmkārt, jaunietis var saprast, ka izdarījis nepareizu izvēli un konkrētā studiju joma viņam neder, otrkārt, var būt nepietiekamas bāzes zināšanai, lai studijas turpinātu, treškārt, un tas ir ļoti raksturīgi tieši IKT jomā studējošajiem - viņi ir tik pieprasīti darba tirgū, ka studijas paliek otrajā plānā un viņi atliek un atliek diploma iegūšanu,» skaidro U. Sukovskis.

***

Darba devēju visvairāk ieteikto studiju programmu un skolu tops

Jau septīto gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un karjeras portāls Prakse.lv veido darba devēju visvairāk ieteikto studiju programmu un izglītības iestāžu topu. Šogad viedokli izteikuši 2645 darba devēji, kas ir 15 reižu vairāk nekā pirmajā topa tapšanas gadā. Darba devēji rekomendē tās izglītības iestādes un studiju programmas, kurās, pēc viņu līdzšinējās pieredzes, iespējams gūt darba tirgum atbilstošākās zināšanas un prasmes konkrētās profesijās. Prakse.lv veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 93% absolventu, izvēloties studiju virzienu, ņem vērā darba devēju viedokli. Par to liecina arī pieaugošais topa sadaļas apmeklējums portālā Prakse.lv, proti, 2017./2018. mācību gadā tops skatīts 260 000 reižu.

***

Uzziņai!

Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu skaits veido vien 2,2% no visiem strādājošajiem, kas ir ievērojami zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa (3,7%). No visām ES dalībvalstīm vēl mazāk nekā Latvijā IKT speciālistu ir tikai Rumānijā un Grieķijā, atklāj 2018. gada Eiropas Komisijas veidotais DESI indekss digitālās ekonomikas un sabiedrības attīstības līmeņa noteikšanai ES dalībvalstīs.

Visvairāk IKT speciālistu no ES dalībvalstīm ir Somijā, kur IKT speciālistu īpatsvars ir 6,6%, tai seko Zviedrija ar 6,3%. Trešajā vietā ir Igaunija ar 5,3% īpatsvaru, seko Lielbritānija - 5,1%. Lietuvā situācija ir nedaudz labāka nekā Latvijā, tomēr arī kaimiņvalsts nevar lepoties ar lielu IKT speciālistu skaitu, attiecīgais rādītājs ir vien 2,5%.

***

Visvairāk ieteiktās

5 profesionālās izglītības iestādes

• Rīgas Valsts tehnikums

• Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikums

• Rīgas Tirdzniecības profesionālā vidusskola

• Ogres tehnikums

• Rīgas Mākslas un mediju tehnikums

5 augstskolas

• Rīgas Tehniskā universitāte (RTU)

• Latvijas Universitāte (LU)

• Latvijas Lauksaimniecības universitāte (LLU)

• Biznesa augstskola Turība (BAT)

• Banku augstskola (BA)

5 koledžas

• Rīgas Tehniskā koledža

• Juridiskā koledža

• Rīgas Celtniecības koledža

• Alberta koledža

• Latvijas Kultūras koledža

10 studiju programmas

• Datorzinātnes - LU

• Datorsistēmas - RTU

• Ekonomika un uzņēmējdarbības vadība - Rīgas Ekonomikas augstskola

• Finanses - BA

• Būvniecība - RTU

• Uzņēmējdarbības vadīšana - BA

• Komunikācijas zinātne - LU

• Tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu vadība - Turība

• Informācijas tehnoloģija - RTU

• Vadības zinības - LU