Luterāņu mācītājs aicina nojaukt Lizuma Gosupes velnu
 
©Foto no personīgā arhīva

Gulbenes luterāņi uzsākuši gandrīz vai krusta karu pret Lizuma teikas varoni Gosupes velnu un pielīdzina to nīstamam un iznīcināmam padomju laika mantojuma ļeņineklim.

Gosupes velna jeb Gosupes veča tēlu no laukakmeņiem 1955. gadā Lizumā ir izveidojis lizumietis, literāts Vilis Zvaigznītis (1914-1997). Veidojums tapa sakarā ar meliorācijas darbiem Gosupes (Tirzas upes kreisā pieteka 19 kilometru garumā) krastos. Tautā saglabājušies nostāsti par velnu, kas sevišķi nav ieredzējis dzērājus: Gosupes velns gandrīz aizvilcis uz elli krogusbrāli Rudgalvju Krustiņu.

Gulbenes luterāņu draudzes mācītājs Ilgvars Matīss šajā tēlā, visticamāk, ir saskatījis reālu ienaidnieku gan Lizumam, gan visam novadam. Vietnes Facebook.com draudzes profilā augusta izskaņā ir tapis publisks ieraksts: «Viena no lietām, kas mūsu novadu gremdē, ir netālu no Velēnas luterāņu baznīcas esošais piemineklis «Gosupes velns» ar norādēm uz atrašanās vietu daudz vairāk nekā uz novada dievnamiem.» Tālāk teikts, ka ne jau velti velna vārds Bībelē tiekot rakstīts ar mazo burtu, lai nepiešķirtu godu.

Draudze ir paudusi, ka «visi cilvēka netikumi, viss ļaunais nāk no velna». Bībelē viņš tiekot «saukts arī par kārdinātāju un apsūdzētāju». Ņemot vērā to visu, draudze atklāti paziņojusi: «Šādu pieminekli vajadzētu likvidēt, noņemt norādes un pārstāt to saukt par ievērojamu apskates objektu vai Gulbenes novada «pērli». Šāds piemineklis neko labu neliecina. Mūsu valsts himnā mēs dziedam «Dievs, svētī Latviju», bet, ja tajā pašā laikā lepojamies ar pieminekli velnam, tad nonākam lielā pretrunā. Līdzīgi kā 1991. gadā tika demontēti pieminekļi V. I. Ļeņinam, tā arī ir pienācis laiks nojaukt šo Viļa Zvaigznīša 1955. gadā (ateisma propagandas laikā) veidoto skulptūru. Pat caur it kā nevainīgām teiksmām un leģendām velns cenšas mūs apmānīt un iespiesties mūsu dzīvē un vidē. Katrs mēs savā dzīvē pieļaujam kādas kļūdas un aplamības, taču šis nu ir kas tāds, ko mēs varētu kopīgi virzīt uz labu iznākumu!»

Foto no personīgā arhīva

Draudzes viedoklis ir sacēlis vētru vietējā Lizuma pagasta, kā arī visa novada sabiedrībā. Notiek aktīva domu apmaiņa sociālajos tīklos. Vieni aizstāv Lizuma Gosupes velnu kā vietējās nozīmes kultūrvēsturisku vērtību, citi ir par tā iznīcināšanu, vēl citi uzskata, ka I. Matīss ar savu publisko paziņojumu tikai vēlējies iegūt plašāku popularitāti. Mācītāja un citu draudzes locekļu viedokli vērtē arī pašvaldības aģentūrā Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs. Piekāpšanās gan vēl nav notikusi, ka būtu jānojauc akmeņu krāvums Gosupes velna veidolā.

Gulbenes novada valsts ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja Ligita Zitāne Neatkarīgajai saka: «Cīnīties pret Gosupes velnu ir vienkārši muļķīgi. Tā ir kā iedomāta cīņa pret neesošu ienaidnieku. Gandrīz vai tā kā Migela de Servantesa Donā Kihotā! Tikai ar to atšķirību, ka tur nobeigumā Dons Kihots izārstējas un saprot... Es noteikti piekrītu tam, ka nevar Gosupes velna skulptūru uzskatīt par pieminekli. Kāpēc? Tāpēc, ka, cik vien atceros no savas bērnības laika, tur nekad nav bijušas ziedu nolikšanas. Tā nav bijusi piemiņas vieta tādā izpratnē, kas tiktu saistīta ar kaut kādiem piemiņas rituāliem. Es uzskatu, ka Gosupes velna tēls no latviešu tautas teikas ir radījis iedvesmu vietējam māksliniekam Vilim Zvaigznītem izveidot skulptūru. Tas ir jāuztver tāpat kā dabas parkā Tērvetē Annas Brigaderes pasaku tēlu skulptūras, starp kurām ir arī Lutausis. Tas jau arī ir tumsas tēls. Vai tāpēc tas arī būtu jaucams nost? Vai tāpēc aizvērsim Velna alu Siguldā un aizbērsim Velnezeru, kas atrodas netālu no Aglonas? Ja tā visa mums nebūs, tad atkāpsies visi nešķīstie spēki? Pāršķiru atmiņā Eiropas kultūras vēstures lappuses. Parīzes Dievmātes katedrālē ir skatāma galerija ar dažādiem tēliem, arī velnu, skulpturālā formā. Tas viss ir jāvērtē kontekstā, izprotot nolūku, ko ar to vēlas teikt. Un vēl ir jāsaprot, kāda ir baznīcas sūtība. Ne jau nu aicināt uz krusta karu.».