Mārupes novads ir viena pieprasītākajām teritorijām visas Latvijas kontekstā gan kā vieta, kur radīt savas mājas un dzīvot mierīgā, lauku videi līdzvērtīgā atmosfērā, gan kā uzņēmējdarbībai, tostarp rūpnieciskajai ražošanai, piemērota vieta. Kā sabalansēt šos divus pretstatus, intervija ar Mārupes novada pašvaldības priekšsēdētāju Mārtiņu Bojāru.
- Interesi par Mārupes novadu, it īpaši par novadā lokalizētajiem uzņēmumiem un to ieguldījumu Latvijas tautsaimniecības attīstībā, ir izrādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Kad ir plānota prezidenta ierašanās, un kāds ir vizītes mērķis?
- Valsts prezidents iepazīstas ar inovatīvajiem Latvijas uzņēmumiem, kuri ar ražoto produkciju, attīstības mērķiem un vīzijām izgājuši ārpus valsts robežām. Mārupe ir vieta, kur dzīvo daudz intelektuālu un uzņēmīgu cilvēku, tāpēc šeit ir lokalizēti vairāki moderni uzņēmumi, par ko mazāk zinām Latvijā, bet kas ir augstu vērtēti ārvalstu tirgos. Viens no tiem ir uzņēmums UAV factory, kas pasaules tirgum ražo dronus. Kā norit ražošana un kādi ir uzņēmuma turpmākie izaicinājumi, būs interesanti uzzināt ne tikai Valsts prezidentam, bet arī mums kā pašvaldībai, kuras teritorijā attīstās moderna ražošana.
Liels uzņēmums, kas ražošanas attīstībā ir ieguldījis gan pašu naudu, gan piesaistījis ES finansējumu, ir savstarpēji saistītie Polipaks un Multipack. Šajos uzņēmumos augsto tehnoloģiju procesā top moderns un augstas kvalitātes iepakojums pārtikas un citām precēm. Šie uzņēmumi Mārupē ienākuši nesen, aptuveni pirms diviem gadiem. Piebildīšu, ka minētie uzņēmumi nerada traucējumu novada iedzīvotājiem - tie ir videi draudzīgi, kā arī to loģistika ir sakārtota, lai neatstātu ietekmi uz dzīvojamajām zonām.
- Vai vispār ir iespējams kādā teritorijā attīstīt rūpniecisko ražošanu, lai tā nepasliktinātu sabiedrības dzīves kvalitāti?
- Mārupē šis jautājums ir aktualizēts un tiek rasti risinājumi, lai ražošana netraucētu iedzīvotājiem baudīt kvalitatīvu dzīves vidi. Nav pieņemams, ja cilvēks ir iegādājies īpašumu par salīdzinoši augstu cenu ar mērķi baudīt netraucētu dzīvi, būt vienotam ar dabu un justos drošībā, bet pēkšņi viss mainās - gar māju braukā smagās automašīnas, apkārt valda troksnis un rodas citi labsajūtu un komfortu traucējoši faktori. Nevar noliegt, ka laiku pa laikam šis jautājums no sabiedrības puses atkal uzpeld, it īpaši saistībā ar intensīvo satiksmes plūsmu. Taču pavisam bez transporta neiztiks neviena iela - arī privātajā sektorā vieglo automašīnu skaits neizbēgami pieaug. Lai uzlabotu iedzīvotāju drošību, ejot kājām, stumjot bērnu ratiņus vai braucot ar velosipēdu, dzīvojamo māju rajonos uz ielām ir ne tikai uzstādītas ceļa zīmes Dzīvojamā zona, kas pati par sevi ierobežo transporta kustības ātrumu, bet papildus arī uzlikti tā sauktie guļošie policisti. Tālāk jau tas ir jautājums par autovadītāju braukšanas kultūru. Uz ielām, kur nav asfalta seguma, pašvaldība vasaras periodā realizē atputekļošanas pasākumus ar kalcija hlorīdu, kas pēc būtības ir sāls un nerada apdraudējumu ne videi, ne cilvēkiem.
Pašvaldībai ir jāievēro gan uzņēmēju intereses, gan iedzīvotāju vajadzības, jo kvalitatīvu dzīves vidi nevar izveidot bez finansējuma, un tieši uzņēmējdarbība ir tā, kas rada darba vietas novadā.
- Pašvaldības budžetā nonāk tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa un nekustamā īpašuma nodoklis. Jau daudzus gadus tiek runāts, ka jābūt saistībai starp uzņēmuma ienākumu nodokli vai kādai citai motivācijai, lai pašvaldības būtu ieinteresētas attīstīt uzņēmējdarbības vidi. Vai šajā jautājumā ir progress?
- Taisnība, uzņēmējdarbība kādā teritorijā prasa no pašvaldības arī ieguldījumus infrastruktūrā, kas pilnā apmērā nodrošinātu uzņēmuma pilnvērtīgu darbību. Taču likumdošanā nav paredzēti nekādi atbalsta instrumenti vai uzņēmuma līdzfinansējums uzņēmējdarbības infrastruktūras pilnveidošanai, tostarp ceļu, ielu, ūdenssaimniecības, elektroapgādes un citu resursu pieejamībai. Šis jautājums valsts gaiteņos ir aizķēries.
Vēl vairāk, mēs ne tikai nesaņemam nekādu atbalstu, bet arī maksājam citiem novadiem, kur uzņēmējdarbība nav tik attīstīta. Šogad Mārupes novads pašvaldību izlīdzināšanas fondā iemaksā 5,8 miljonus eiro - apmēram šādu summu esam spiesti aizņemties, lai realizētu novadam nepieciešamos projektus.
Manuprāt, nav godīgi, ka tās pašvaldības, kuras ir maksātāji pašvaldību izlīdzināšanas fondā, skaita katru centu un plāno savu darbu pēc iespējas efektīvāk, bet pašvaldības, kuras saņem naudu no šī fonda, var atļauties ar naudu rīkoties pavisam brīvi, piemēram, paziņot, ka sedz sabiedriskā transporta izdevumus visiem iedzīvotājiem, finansēt sporta komandas un cita veida pasākumus. Tas nav godīgi - katram ir jāspēj izdzīvot ar saviem līdzekļiem, ja tas nepavisam nav iespējams, tad valstij ir jārod iespēja palīdzēt šiem novadiem un cilvēkiem. Diemžēl no 109 pašvaldībām tikai 16 pašvaldības ir pašvaldību izlīdzināšanas fonda donori - esam mazākumā, un mūsos neviens īsti neklausās.
- Vai Mārupes novads izmanto ES fondu piedāvāto finansējumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai?
- Jā, šajā plānošanas periodā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansēta, kopumā 2,37 miljonus vērta projekta Uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība Mārupes novadā ietvaros tiek veikta komercdarbības attīstībai nepieciešamās infrastruktūras attīstība, pārbūvējot Dzirnieku ielu un tai pieguļošos ceļus posmā no Stīpnieku ceļa līdz lidostai Rīga.
Projektu plānots īstenot līdz šā gada beigām. Lai piesaistītu ES finansējumu, pašvaldība ir saņēmusi apliecinājumu no 17 mazajiem un vidējiem komersantiem līdz 2021. gadam radīt ne mazāk kā 81 jaunu darba vietu. Līdz ar šī projekta realizāciju vecie ceļi ir ieguvuši mūsdienīgas infrastruktūras vaibstus - ir uzbūvēti gājēju un veloceliņi, izveidots ielu apgaismojums, sakārtota virszemes ūdeņu novades sistēma, un brauktuvei uzklāts asfalta segums.
Piebildīšu, ka jaunā ielu infrastruktūra dod iespēju vietās, kur šobrīd ir pļavas un neapgūta teritorija, veidoties jauniem uzņēmumiem. Tā kā minētā teritorija atrodas lidostas tuvumā, arī novada teritoriālajā plānojumā tā iezīmēta kā rūpnieciski izmantojama zona.
Vienlaikus akciju sabiedrība Mārupes komunālie pakalpojumi īsteno ES Kohēzijas fonda līdzfinansētu ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstības projektu, kura ietvaros Mārupes novadā no jauna plānots izbūvēt 60 kilometru sadzīves kanalizācijas tīklu, kas dos iespēju pieslēgties centralizētajai notekūdeņu savākšanas sistēmai vairāk nekā 2000 mājsaimniecībām. ES finanšu plānošanas periodā 2014.-2020. gadam Kohēzijas fonda līdzfinansējums ir paredzēts tikai sadzīves kanalizācijas infrastruktūras attīstības projektiem, taču ne ūdensapgādes tīklu paplašināšanai. Apstiprinātais projekts ir teju 17 miljonu eiro vērtībā, taču, lai varētu iedzīvotājiem sniegt kompleksus centralizētās ūdenssaimniecības pakalpojumus, meklēsim iespēju piesaistīt papildus divus ar pusi miljonus eiro, lai varētu izbūvēt ne tikai kanalizāciju, bet arī ūdensvadu. Kopumā piecu ES līdzfinansēto projektu (trīs Kohēzijas fonda un divi ERAF) ietvaros ir izbūvēti 64 kilometri jaunu sadzīves kanalizācijas tīklu un rekonstruēti četri kilometri, kā arī ir izbūvēti septiņi kilometri jaunu un rekonstruēti vairāk nekā divi kilometri ūdensapgādes tīklu. Plānots, ka darbi turpināsies vēl līdz 2020. gada beigām.
- Šķiet, ka šogad realizācijas procesā esošās maģistrālās Daugavas ielas rekonstrukcija ir vēsturisks notikums, jo vairākus desmitus gadu tā neapmierināja nedz autobraucējus, nedz kājāmgājējus. Kā sokas darbi?
- Jā, šis ir vēsturisks brīdis, ko gaidījām jau no 1989. gada. Šobrīd norit rekonstrukcija Daugavas ielas posmam no Rīgas robežas 2,34 km garumā Jaunmārupes virzienā caur Mārupes centru. Ielas infrastruktūra būs atbilstoša satiksmes intensitātei un piemērota gan gājējiem, gan velobraucējiem, gan autovadītājiem, kā arī būs sakārtots vēl viens Mārupes infrastruktūras objekts.
Būvdarbus šajā objektā no šā gada aprīļa veic Ceļu būvniecības sabiedrība Igate. Saskaņā ar VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) līgumu, šā posma pārbūve varētu ilgt aptuveni līdz septembra beigām vai oktobra sākumam. Projekta gaitā paredzēts visā autoceļa posmā izbūvēt lietus ūdens savākšanas kanalizācijas tīklus, nomainīt Mārupītes caurteku, izbūvēt jaunu LED apgaismojuma tīklu visā trases posmā. Autoceļa ielas zonā tiks izbūvētas ielu apmales, kas izceltas virs braucamās daļas, un abpus ielai tiks izbūvētas ietves ar bruģakmens segumu. Vienlaikus autoceļa posmā paredzēts izbūvēt četrus jaunus luksoforus, savukārt Daugavas ielas un Mārupītes gatves krustojumā ir paredzēts izveidot apli. Tādējādi būtiski uzlabosies satiksmes drošība intensīvas satiksmes apstākļos. Kopējā būvdarbu līgumcena ir 4,76 miljoni eiro (ar PVN), finansējums nāk no valsts budžeta.
Paskaidrošu, ka Daugavas iela ir viena no maģistrālēm, kas ieved Rīgā, tāpēc likumsakarīgi, ka tā ir Latvijas Valsts ceļu pārziņā un arī projektu īsteno Latvijas Valsts ceļi. LVC pārziņā ir arī citas caur Mārupes novadu ejošās maģistrāles, tajā skaitā Kantora iela, Plieņciema iela un Stīpnieku ceļš.
- Jau otro gadu mārupieši tiek aicināti piedalīties projektu konkursā Mārupe mūsu mājas, kura ietvarā iespējams saņemt pašvaldības līdzfinansējumu teritorijas labiekārtošanai, pasākumu un aktivitāšu rīkošanai, ieguldot pašiem savus spēkus un izdomu. Cik ieinteresēti savu dzīves kvalitāti uzlabot ir paši mārupieši?
- Projektu konkursā dažādām aktivitātēm, tostarp vides labiekārtošanai, izglītojošiem, kultūras, mākslas, sporta pasākumiem, pašvaldība piešķir finansējumu no 2 līdz 5 tūkstošiem eiro, ar nosacījumu, ja projekta iesniedzēji iegulda savu darbu un idejas tā īstenošanā. Šogad projektu konkursam tika pieteikti 15 projekti, no tiem deviņi ir apstiprināti un saņem nepieciešamo finansējumu. Kopumā programmā Mārupe mūsu mājas šogad ieplānotais pašvaldības finansējums ir 20 000 tūkstoši eiro. Esam atbalstījuši sporta un aktīvās atpūtas pasākumu organizēšanu, bērnu laukumu labiekārtošanu, velo novietņu izbūvi un velo infrastruktūras attīstību, dažādus izglītojošus pasākumus - seminārus, mākslas meistarklases.
Ar šīs programmas atbalstu īstenots novadpētniecības projekts Omītes leģendas, kurā tiek pētītas novada dzimtas, godinot seniorus.
Šogad biedrība rīkoja Jāņu ielīgošanas pasākumu Zirgzandalēs, kas bija ļoti labi apmeklēts. Šī ir iespēja cilvēkiem organizēt tādus pasākumus, ko paši vēlas apmeklēt - ne vienmēr tai jābūt pašvaldības iniciatīvai un scenārijam.
Mēs priecājamies, ka iedzīvotāju interese par šo programmu pieaug, taču vēl arvien ir daudz vietu, kuras ar pašvaldības līdzfinansējumu varētu labiekārtot paši iedzīvotāji. Ar šādiem projektiem ne tikai tiek uzlabota dzīves vide, bet arī sabiedrībai rodas piederības sajūta konkrētajai teritorijai un atbildība - savu darbu paši nepostīs un nelauzīs. Jāpiebilst gan, ka fiziska persona nevar startēt šajā projektu konkursā - tai jābūt biedrībai, nodibinājumam vai cita veida juridiskai personai.
- Kvalitatīvas dzīves vides kritērijos ietilpst arī sporta infrastruktūras pieejamība. Privātuzņēmums uzsācis peldbaseina projektu. Kāpēc to nedara pašvaldība par saviem līdzekļiem? Vai ir paredzēti vēl kādi sporta infrastruktūras projekti?
- Mēs uzskatām, ka tādas sporta būves kā baseina būvniecība un ekspluatācija daudz efektīvāk strādā privātuzņēmēja rokās. Pašvaldības funkcijās neietilpst uzņēmējdarbības veikšana, bet gan pakalpojumu pieejamības nodrošināšana. Par vienu no šīm funkcijām var uzskatīt peldētapmācības nodrošināšanu bērniem. Tajā pašā laikā nav lietderīgi būvēt tikai baseinu, jo pilnvērtīga šāda būve ir tikai tad, ja tiek nodrošinātas arī SPA un relaksācijas iespējas. Peldbaseins ir lielisks piemērs, kā ar savstarpēji izdevīgiem noteikumiem sadarboties pašvaldībai un privātajam biznesam. Protams, esam brīdinājuši uzņēmēju, ka organizēsim iepirkuma konkursu un izvēlēsimies baseinu, vadoties ne tikai no atrašanās vietas, bet arī cenas. Pārējā laikā privātais uzņēmējs bez ierobežojumiem pelna naudu, sniedzot maksas pakalpojumus.
Uz Mārupes novadu, veidojot jaunu infrastruktūru, pārceļas arī pludmales sporta centrs Brazīlija. Jaunie sporta laukumi būs izmantojami cauru gadu, un tajos varēs organizēt arī starptautiska mēroga sacensības. Jaunajā hallē apmeklētajiem tiks piedāvāti seši pludmales laukumi, ko savā starpā dalīs tenisisti un volejbolisti, un, kā sola īpašnieki, netiks aizmirsts arī par ģimenēm un bērniem, piedāvājot Latvijā vēl neredzētas tehnoloģiskas un interaktīvas izklaides.
Tāpat privātuzņēmējs ir uzbūvējis tenisa kortus un ledus halli. Piebildīšu, ka no pagājušā gada visu Mārupes izglītības iestāžu 3. klašu audzēkņiem bija iespēja sporta stundu laikā apgūt slidotprasmes, ko apmaksāja pašvaldība. Arī bērnu nogādāšana uz un no ledus halles ir pašvaldības pārziņā. Līdzīgi plānojam rīkoties arī attiecībā uz peldētapmācību. Nav tā, ka paļaujamies tikai uz privātajiem investoriem, arī Mārupes novada pašvaldība ievērojamus līdzekļus investē sporta infrastruktūras radīšanā. Lepojamies ar Jaunmārupes pamatskolas jauno stadionu, kuram, piesaistot ES fondu finansējumu, izbūvēta pirmā kārta, šobrīd būvniecība norit arī Mārupes vidusskolas sporta laukumā. Savukārt Tīrainē sporta infrastruktūras attīstībai pašvaldība ir paredzējusi apmēram 10 hektāru plašu teritoriju arī citu sporta būvju celtniecībai.
- Kā strādā ieviestā grantu programma (ie)dvesma, ko pagājušajā gadā iesākāt sadarbībā ar Olaines un Jūrmalas pašvaldībām un SEB bankas atbalstu?
- Grantu programmas aizsācējiem SEB bankai, Jūrmalas pilsētai, kā arī Mārupes un Olaines novadiem šogad pievienojušies arī Siguldas un Ķekavas novadi, paplašinot grantu programmas darbības teritoriju un finansējuma apjomu. Katrs no partneriem piešķirs 10 000 eiro finansējumu, uz kuru varēs pretendēt kādā no piecu pašvaldību teritorijām reģistrētie uzņēmumi, kuri dibināti pirms ne vairāk kā trim gadiem, kā arī šajās pašvaldībās dzīvojošie iedzīvotāji, kuri vēlas īstenot savas biznesa idejas. Projektu pieņemšana sāksies 3. septembrī. Iesniegtos projektus vērtēs žūrija, kuras sastāvā būs uzņēmējdarbības profesionāļi un pašvaldību pārstāvji. Rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks 15. novembrī. Pirms projektu iesniegšanas katrā no pašvaldībām notiks seminārs, lai palīdzētu jaunajiem uzņēmējiem labāk sagatavoties dalībai grantu programmā. Seminārs Mārupē notiks 22. augustā.
Pagājušajā gadā grantu programmā (ie)dvesma no Mārupes uzņēmējiem uzvarēja mājražotāja Ieva Spriža, kas ražo veselīgus un dabīgus saldumus, lielākoties no Latvijā un pašu laukos audzētiem augļiem un ogām. 10 tūkstoši eiro izmantoti iekārtu iegādei un tehnoloģiskā procesa pilnveidošanai, kas dod iespēju paplašināt sortimentu.
Mārupes pašvaldība ir ieinteresēta savā teritorijā attīstīt dažādu veidu uzņēmējdarbību, priekšroku dodot videi draudzīgiem ražošanas uzņēmumiem un inovācijām, lai tuvākā nākotnē Valsts prezidentam būtu iemesls ik gadu ierasties Mārupē un iepazīties ar pasaules tirgos labi zināmiem, bet Mārupē radītiem zīmoliem.
