Piektdiena, 29.marts

redeem Agija, Aldonis

arrow_right_alt Latvijā \ Rīgā

79% skolēnu jau 15 gados ir lietojuši alkoholu

© Publicitātes foto

Skolēni 15–16 gadu vecumā pārdzīvo skumjas, vientulību, intereses zudumu par dzīvi, nervozitāti un depresīvu noskaņojumu, kas var būt gan cēlonis tam, ka bērni sāk lietot atkarību izraisošas vielas, gan sekas smēķēšanai un alkohola lietošanai, uzskata pētījuma par atkarību izraisošo vielu lietošanu pusaudžu vidū autori.

Pētījums atklāj gan pozitīvu tendenci – samazinās skolēnu skaits, kuri smēķē vai lieto alkoholu, gan satraucošu faktu – bērni jūtas vientuļi, apjukuši, cieš no emocionālās vardarbības ģimenē un pat domā par pašnāvību.

Šāds pētījums, aptaujājot ap 3000 Rīgas skolēnu, veikts jau piekto reizi un ataino situāciju ar atkarību izraisošo vielu lietošanu ne tikai Rīgā, bet arī Tallinā un Viļņā, kā arī citās Eiropas pilsētās. Rīgas domes Labklājības departamenta Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas eksperte Ilona Segliņa stāsta, ka pēdējos divos gados samazinājies skolēnu īpatsvars, kuri dzīves laikā pamēģinājuši smēķēt. Arī uz citu pilsētu fona Rīga ir nedaudz labākā situācijā – smēķējošo pusaudžu ir mazāk. «Jauniešu vidū smēķēšana samazinās, jo arvien vairāk cilvēku kopumā sabiedrībā izvēlas nesmēķēt, arī bērni aptaujā atzīst, ka vecāki, māsas un brāļi nesmēķē,» norāda I. Segliņa. Tomēr tie, kuri regulāri smēķē, pirmoreiz to darījuši 11 gadu vecumā vai pat agrāk. To atzinuši ceturtā daļa aptaujāto. Jo agrāk bērns sāk lietot kādu atkarības vielu, jo negatīvāk tas ietekmē viņa attīstību un tālāko šo un citu vielu lietošanu. Pirmoreiz aptaujā skolēniem vaicāts, vai viņi smēķējuši elektroniskās cigaretes, un atklājas, ka Rīgā to ir mēģinājuši darīt 32 procenti skolēnu no tiem, kuri ir smēķējuši.

Alkoholu lietojušo skaits devīto un desmito klašu skolēnu vidū salīdzinājumā ar 2012. gadu ir samazinājies, taču joprojām augsts – 79 procenti. Arī regulāri alkoholu lietojošo īpatsvars ir augsts – 11 procentu. «Jauniešu vidū ir mainījusies iecienītāko dzērienu hierarhija – iepriekš populārākais dzēriens bija alus, bet tagad visbiežāk tiek lietoti alkoholiskie kokteiļi,» uzsver I. Segliņa. 24 procenti no skolēniem, kuri alkoholu lietojuši pēdējā mēneša laikā, dzēruši stipro alkoholu. Līdzīgi kā smēķēšanas gadījumā, ceturtā daļa skolēnu, kuri lietojuši alkoholu, to pirmoreiz darījuši 11 gadu vecumā vai agrāk. Skolēni arī atzinuši, ka izplatītākā narkotiskā viela, ko lieto pusaudži, ir marihuāna. Vismaz trešā daļa skolēnu, pat tādi, kuri marihuānu nelieto, uzskata, ka marihuānu lietot nav bīstami un tā nerada atkarību. Marihuānas izplatība vairāk novērojama zēnu vidū, savukārt meitenes vairāk lietojušas miega zāles un trankvilizatorus. Pētījumā nedaudz pārsteidz fakts, ka marihuāna būtiski apsteidz spaisa lietošanas izplatību (to, ka kādreiz lietotas augu valsts narkotiskās vielas, tostarp spaiss, atzinuši 6 procenti skolēnu). Taču pētniekiem ir savs izskaidrojums: šis ir starptautisks pētījums, un citās valstīs spaisa lietošana nav bijusi tik aktuāla un kā atsevišķa narkotiskā viela tas aptaujā nav izdalīts, tāpēc spaisu kā lietotu vielu ierakstījuši paši skolēni. Visticamāk, ja tā būtu izdalīta atsevišķi kā, piemēram, marihuāna, skolēnu īpatsvars, kuri atzītu, ka to mēģinājuši, būtu augstāks.

Eksperti secina: skolēni, kuri lieto atkarības vielas, biežāk ir saskārušies ar dažādiem pārdzīvojumiem un nelaimes gadījumiem, piemēram, vecāku šķiršanos, nopietniem strīdiem, atšķirtību no draugiem. Pētnieki, kuri skolās aptaujāja bērnus, norāda uz ļoti satraucošu tendenci: kad bērniem lūdzam ierakstīt, kur un ar ko kopā tu dzīvo, viņi nevar pateikt, nevar izvēlēties pat no 12 piedāvātajiem variantiem, jo bērnu ikdienas dzīve ir juceklīga. Vienu dienu viņi dzīvo ar tēvu, vienu ar mammu, citreiz ar attālu radinieku. Daudziem bērniem vecāki dzīvo ārpus Latvijas un vienīgā saikne ar bērnu ir naudas atsūtīšana. Būtiski palielinājies arī to bērnu skaits, kuri piedzīvo smagu psiholoģisku vardarbību, teroru starp pieaugušajiem ģimenē, ir liecinieki pazemojumam ģimenēs. «Šim apstāklim noteikti ir jāpievērš uzmanība, jo pētījums arī apliecina, ka ievērojami mazāk atkarības vielu lietošanas pieredzes ir tiem bērniem, kuri pavada laiku kopā ar vecākiem,» uzsver I. Segliņa. 4 procenti aptaujāto domājuši par pašnāvību, viņu vidū vairāk zēnu.

Vai skolēni lieto atkarību izraisošas vielas?

Smēķēšana

Skolēni, kuri smēķē regulāri 16%

Skolēni, kuri dzīves laikā pamēģinājuši smēķēt 55%

Alkohols

Skolēni, kuri dzīves laikā pamēģinājuši alkoholu 79%

Skolēni, kuri lieto alkoholu regulāri 11%

Skolēni, kuri ir bijuši piedzērušies dzīves laikā 41%

Skolēni, kuri ir piedzērušies pēdējā mēneša laikā 15%

Marihuāna/hašišs

Skolēni, kuri ir lietojuši vai lieto marihuānu 16%

Jauniešiem, kas lieto atkarību izraisošas vielas, ir sliktākas sekmes mācībās. 25% šo skolēnu atzīmējuši, ka savas sekmes vērtē augstāk par vidējām, kamēr atkarību izraisošo vielu nelietotāju vidū šādu atbildi sniedza 48%.

AVOTS: Latvijas faktu veiktais pētījums 15-16 gadus vecu Rīgas skolēnu vidū