Rets būs tāds iekšpagalms, kurā nav nevienas automašīnas. Nereti auto tiek nolikti uz pagalmu šaurajām ietvēm vai zaļajā zonā. Citreiz zeme pagalmā pieder kādam citam, nevis daudzdzīvokļu ēkas dzīvokļu īpašniekiem, un tad braucamos nepavisam neatļauj atstāt uz brīvajiem zemes gabaliņiem. Piebraucamie ceļi starp mājām ir šauri, nereti nepareizi novietotas automašīnas aizšķērso ceļu ātrās palīdzības un ugunsdzēsēju transportam. Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komiteja aicināja rīdziniekus iesūtīt iespējamos priekšlikumus par auto novietošanu iekšpagalmos, lai varētu veidot komitejas lēmumu.
Rīgas iedzīvotāju atsaucība bijusi liela, saņemti gan vispārīgi ieteikumi, gan konkrēti risinājumi, kurus nākamās nedēļas laikā apkopos.
Jau tagad Rīgas Ziemeļu izpilddirekcijas darbinieki pirms iekškvartālu ceļu renovācijas darbu uzsākšanas tiekas ar māju apsaimniekotājiem, lai pārrunātu arī ar automašīnu novietošanu saistītos jautājumus. Piemēram, ja ar mājas apsaimniekotāju un dzīvokļu īpašniekiem ir panākta vienošanās, tad uz izbraukātajiem zaļās zonas zemes gabaliem paralēli ceļam tiek izveidotas kabatas mašīnu novietošanai. Tur, kur iespējams, tiek atjaunoti bojātā asfaltbetona seguma laukumi ar piekļuvi piebraucamajam ceļam, ja mājas un zemes īpašnieki paši var pieņemt lēmumu par šī laukuma izmantošanu. Tomēr šādā veidā var izveidot stāvvietas nelielam automašīnu skaitam.
Izpilddirekcijā atzīst, ka biežāk šāda vienošanās netiek panākta, jo daļa dzīvokļu īpašnieku vēlas, lai pagalms tiktu labiekārtots, savedot kārtībā izdangāto zaļo zonu, toties pārējie negrib pagalmā redzēt nevienu motorizētu transporta līdzekli, jo izplūdes gāzes piedūmo pagalmus un dzīvokļus. Cilvēki ierosina iekšpagalmos vairāk stādīt košumkrūmus un puķes. Kā panākt vienošanos? Neatkarīgā jau rakstīja par Rīgas Austrumu izpilddirekcijas pieredzi – kompromisu ir iespējams panākt, ja ievēro visu iedzīvotāju intereses, daļu pagalma atvēlot mašīnām, daļu – atpūtas zonai senioriem, kā arī iekārtojot bērnu rotaļu laukumu. Pretējā gadījumā ieguvējs nebūs neviens – ne auto īpašnieki, ne ģimenes ar bērniem, ne mājā dzīvojošie seniori.
Ziepniekkalns ir viena no apkaimēm, kurā ir visgrūtāk novietot mašīnas iekšpagalmos. Ziepniekkalna iedzīvotāja Antuanete Neatkarīgajai saka: «Dzīvoju kooperatīva mājā, mums ir pašiem sava maksas stāvvieta. Es uzskatu, ka tas ir pareizi, jo mana mašīna stāv pie mājas durvīm, stāvvietu apsargā. Ziepniekkalnā ir problēma mašīnu nolikt ārpus stāvvietas, jo viss ir pārbāzts. Lai gan arī mūsu maksas stāvvietā visiem vietu nepietiek, tāpēc ka mašīnu ir vairāk nekā vietu stāvvietā.»
Rīgas domē informē, ka kopš 2012. gada pašvaldība īsteno pagalmu un piebraucamo ceļu labiekārtošanas programmu – tiek ieklāts jauns asfalta segums, nomainītas bojātās apmales un veikti citi darbi. Tomēr pašvaldībai nav tiesību mainīt esošo plānojumu, jo teritorija atrodas iedzīvotāju kopīgā īpašumā. Dzīvokļu īpašnieki ar balsu vairākumu var pieņemt lēmumu lūgt mainīt teritorijas plānojumu un izstrādāt jaunu projektu, piedāvājot, piemēram, zālienā ierīkot autostāvvietu. Tad ir vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējums.
Lai pagalmu pārplānotu, jāizstrādā tehniskais projekts. Ja pagalms atrodas uz dzīvokļu īpašnieku zemes, tikai zemes īpašnieki kopsapulcē var pieņemt lēmumu par mājai funkcionāli piesaistītā zemes gabala pārplānošanu. Ja zeme atrodas citu juridisku vai privātpersonu īpašumā, dzīvokļu īpašniekiem jāveic tāda pati darbība, tikai vēl papildus savas vēlmes jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem. Savukārt pašvaldība ir tiesiska pieņemt lēmumu par auto novietņu izbūvi tikai uz savā īpašumā esošajiem zemes gabaliem, ja konkrētā vietā tādi ir un ja iedzīvotāji savu atbalstu šādai iecerei izsaka sabiedriskās apspriešanas veidā.
Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcija ierosinājusi, ka pašvaldībai būtu nepieciešams noteikt kārtību par dzīvojamo māju mikrorajonu (iekškvartālu teritoriju) labiekārtošanas organizēšanu un līdzfinansēšanu, ņemot vērā teritorijā esošo īpašumu dalījumu – zemes īpašnieks, dzīvokļu īpašnieks, pašvaldības īpašums u.c.
PROBLEMĀTISKĀKĀS ADRESES UN APKAIMES
Adreses, uz kurām saņemt visvairāk izsaukumu 2015. gadā:
• Miķeļa iela 1 (165 izsaukumi), Ulbrokas iela 13 (120 izsaukumi), Ruses iela 18 (109 izsaukumi). Vidēji 80 izsaukumu gadā tiek saņemti uz Ģimnastikas ielu 6, Ozolciema ielu 52 un Biķernieku ielu 160.
• Rīgas Pārdaugavas teritorijā vislielākā problēma novietot autotransportu iekškvartālos pie daudzdzīvokļu mājām ir Āgenskalna, Dzirciema, Imantas, Daugavgrīvas, Bolderājas, Zasulauka, Ziepniekkalna (neskaitot jauno mikrorajonu) apkaimēs.
IESAISTA POLICIJU
• 2015. gadā Rīgas pašvaldības policija konstatēja 5827 Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus iekšpagalmos: bērnu rotaļu laukumos, ceļa zīmes ar atļaujām darbības zonās, uz ietvēm utt.
• 4978 gadījumos pārkāpumi bija konstatēti, reaģējot uz iedzīvotāju izsaukumiem, 647 no tiem – ar mobilās aplikācijas palīdzību.
• 849 gadījumos pārkāpumi bija konstatēti, apsekojot iedzīvotāju iesniegumos norādītās adreses.
• Iekšpagalmos konstatētas arī 304 pamestas vai ilgstoši atstātas automašīnas un četras meklēšanā izsludinātas automašīnas.
