Pētījumu centrs SIA SKDS šā gada aprīlī un maijā veica aptauju par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Rezultātus izmantos Rīgas pašvaldības pārskatā par to, ka tiks ieviesta Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programma līdz 2020. gadam.
Par ko liecina aptaujas rezultāti? Rīdzinieki ir apmierināti ar kultūras pasākumu pieejamību (89%), dabas vides daudzumu un kvalitāti (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamību (86%). Salīdzinot ar 2016. gadā veikto aptauju, ir paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).
Par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%).
Trešā daļa aptaujāto kā vienu no pēdējā gada pozitīvajiem aspektiem nosauca satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka, pēc viņu domām, uzlabojusies situācija labiekārtošanā (bērnu laukumu ierīkošana, atpūtas vietu iekārtošana un graustu, māju remonts), bet pozitīvo aspektu trešajā vietā ir norādīta parku, zaļās zonas iekārtošana, pilsētas tīrība un sakoptība (17% respondentu).
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā informē, ka aptaujas ietvaros analizēti kopumā 38 rādītāji un salīdzināti ar rezultātiem, kādi saskaņā ar Rīgas attīstības programmā noteikto būtu jāsasniedz 2020. gadā. Pēc iedzīvotāju aptaujas datiem, astoņi rādītāji ir sasnieguši vai jau pārsnieguši 2020. gada mērķus. Tie ir pašvaldības vispārējās izglītības iestāžu (skolu) pakalpojumu pieejamība, iespējas bērniem iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos un sportošanas un aktīvās atpūtas iespējas. Iedzīvotāji ir apmierināti ar personisko (mājokļa) drošību Rīgā, mājokļu piedāvājumu un kvalitāti, kā arī ar esošo veloceliņu kvalitāti. Vairums jeb 74% respondentu norādīja, ka pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā, 78,2% aptaujāto sacīja, ka īpašumu labāk iegādātos, nevis īrētu.
Aptaujas dalībniekiem lūdza nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).
Rīgas pašvaldībai ir jādomā, kā pilsētu padarīt cilvēkiem tīkamu, jo no deklarēto iedzīvotāju skaita ir atkarīgs līdzekļu daudzums, kuru var izmantot rīdzinieku vajadzībām. Centrālā statistikas pārvalde ir apkopojusi datus, un tie liecina, ka pēdējo 17 gadu laikā Rīgas iedzīvotāju skaits ir sarucis par 121 000 jeb aptuveni 16%, un iedzīvotāju skaits ir samazinājies 45 no kopumā 58 Rīgas apkaimēm. Visstraujāk iedzīvotāju skaits samazinājies Rīgas centrā un tā apkaimē, kur dzīvo gandrīz divreiz mazāk cilvēku nekā 2000. gada tautas skaitīšanas laikā. Iedzīvotāju migrācija no centra ir skaidrojama ar iespēju dzīvot daudzdzīvokļu ēkās Dreiliņu un Skanstes rajonā. Līdzšinējā īrnieku un denacionalizēto namu īpašnieku attiecību dinamika bijusi par sliktu īrniekiem, tāpēc viņi meklē iespējas mitināties komfortablākos apstākļos. Daudzas centra denacionalizētās mājas, kādreizējie īres nami, ir tukši vai pustukši.
Par trešdaļu mazāk iedzīvotāju nekā 2000. gadā pašlaik dzīvo Vecrīgas, Avotu un Grīziņkalna apkaimē.
Iedzīvotāji meklē iespēju dzīvot zaļās apkaimēs. Visstraujākais iedzīvotāju pieaugums ir Dreiliņu un Dārziņu rajonā, tas palielinājies arī Sužos, Pleskodālē, Mūkupurvā, Berģos, Bieriņos, Trīsciemā, Atgāzenē, Buļļos, Vecāķos, Beberbeķos, Skanstē un Kleistos.
Vides piesārņojums ir būtisks jautājums Latvijas galvaspilsētai, jo sausā, saulainā laikā Rīgas maģistrālajās ielās ir samērā augsts piesārņojums. Aptaujā iedzīvotāji sacīja, ka viņi no automašīnām pārsēstos sabiedriskajā transportā, ja būtu lētākas braukšanas biļetes (38,8%), sabiedriskais transports ātrāk aizvestu līdz galamērķim (21,6%), ja būtu mainīts sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%) un izveidoti ērtāki transporta savienojumi (12,6%).
