\\Māja
Afo­ris­mi par Liel­die­nām
 
©Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Afo­ris­mi

Liel­die­nās nav ru­na par ne­mir­stī­bu, bet aug­šām­cel­ša­nos. Aug­šām­cel­ša­nos no nā­ves.

(Dīt­rihs Bon­he­fers)

Liel­die­nas rī­tā ag­ri sau­le dan­co un vi­sa ze­me trīc.

(Lat­vie­šu tau­tas ti­cē­jums)

Liel­die­nas rī­tā ik­kat­ram jā­ap­velk jauns krekls, jo Kris­tus uz­cē­lies Liel­die­nas rī­tā ar jau­nām mie­sām.

(Lat­vie­šu tau­tas ti­cē­jums)

Kas olu bez sāls ēd, tas vi­su va­sa­ru daudz me­los.

(Lat­vie­šu tau­tas ti­cē­jums)

Ja grib, lai bū­tu sār­ti vai­gi, tad va­jag Liel­die­nu rī­tā pirms sau­les ap­ēst vis­maz 13 dzēr­ve­nes (ja ēd vai­rāk, tad vai­gi ir sār­tā­ki).

(Lat­vie­šu tau­tas ti­cē­jums)

Liel­die­nās nav ru­na par gais­mas un tum­sas cī­ņu, bet par vai­nī­gās cil­vē­ces cī­ņu pret die­viš­ķo mī­les­tī­bu. Cī­ņu, ku­rā Dievs šķiet sa­kauts Lie­la­jā piekt­die­nā, un tā­pēc, tie­ši tā­pēc, ka ir sa­kauts, Viņš uz­var Liel­die­nās. Ne­vis no «mākas mirt», bet no aug­šām­cel­ša­nās šo­die­nas pa­sau­lē var ie­pūst jauns, šķīs­tī­jošs vējš.

(Dīt­rihs Bon­he­fers)

Tā­tad, ne­vis no­teik­ta svēt­ku at­ri­bū­ti­ka, pat ne Bī­be­lē vai ci­tu cil­vē­ku pie­re­dzē at­ro­da­mie no­rā­dī­ju­mi, bet per­so­nisks at­klā­jums, at­klās­me - es es­mu sa­ti­cies ar Kris­tu - ir Liel­die­nu dzi­ļā­kais sa­turs. Jo Liel­die­nas nav no­ti­kums ci­tu ru­nās un grā­ma­tās, arī ne baz­nī­cā, bet ma­nī, ma­nā dzī­vē, pie­re­dzē.

(Ju­ris Ru­be­nis)

Bet eņ­ģe­lis uz­ru­nā­ja sie­vas, sa­cī­dams: «Nebīs­tie­ties, jo es zi­nu, ka jūs mek­lē­jat Jē­zu, krus­tā sis­to. Viņš nav šei­tan, jo Viņš ir aug­šām­cē­lies, kā Viņš sa­cī­jis. Nā­ciet šurp un rau­gait to vie­tu, kur Viņš gu­lē­ja. Un ei­ta steig­šus un sa­kait Vi­ņa mā­cek­ļiem, ka Viņš ir no mi­ro­ņiem aug­šām­cē­lies; un re­dzi, Viņš jums pa priek­šu no­ies uz Ga­li­le­ju, tur jūs Vi­ņu re­dzē­sit. Re­dzi, es jums to es­mu sa­cī­jis.»

(Bī­be­le, Mat. 28:5-7)