Šovasar daudz biežāk nekā citkārt mums jādzird apzīmējums «sirmais zāliens». Sausuma un karstuma ietekmē daudzviet ainava izmainījās līdz nepazīšanai, un daudzās vietās, kur bija pierasts redzēt spirgti zaļu mauriņu, joprojām vīd sausas, dzeltenīgas zāles laukumi. Pēdējā laikā gan arī nedaudz uzlija lietus, bet vai ar to pietiek, lai zālīte varētu atgūties?
«Ilgāk augošam zālienam, kuram sakņu sistēma veidojusies ne jau vienā gadā vien, bija diezgan pietiekams arī šis lietutiņš, kurš nolija ap Jāņu laiku, vietām atnesot 7 mm, bet vietām arī 15 mm un pat 20 mm nokrišņu, bet jaunam zālienam situācija ir krietni sliktāka, un tas ir intensīvi jālaista,» stāsta Egils Sviķis, SIA Baltic Agro Jelgavas servisa centra vadītājs, dārzkopības produktu speciālists. «Arī šodien, neraugoties uz ilgo karstumu un sausumu, varam redzēt piemājas zālienus, kuri ir patiešām labā stāvoklī - tas nozīmē, ka zāliens pirms nelabvēlīgo apstākļu iestāšanās ir bijis pareizi mēslots, saknes labi ieaugušas, zemē pietiek organisko vielu, tāpēc zālīte aug un nav izkaltusi pat pēc nopļaušanas.»
- Vai izkaltušajam mauriņam arī tagad var palīdzēt, uzkaisot speciāli zālienam domāto mēslojumu?
- Jāņem vērā, ka mēslojums darbojas tad, ja augsnē ir zināms mitruma daudzums. Ja zāle un zeme ir sausa, tad saulē mēslojums izgaros gaisā. Ideāli būtu sagaidīt brīdi, kad redzams, ka tūlīt sāks līt, un tad ar steigu sākt zāliena mēslošanu. Tad izbadējušās saknītes, kuras ir gatavas augt, saņems barības vielas. Ja lietus tūlīt neuznāks, pilnīgi zudumā mēslojums neaizies, jo granulas agri vai vēlu sagaidīs lietu un kaut kas jau zemē tiks, bet simtprocentīgas efektivitātes no tā nebūs. Taču, par nākotni domājot, būs jālieto rudens mēslojums, kas speciāli veidots tā, lai piebarotu sakņu sistēmu pirms ziemas, lai tā nostiprinātos un pavasarī zālīte labi augtu, tad arī sausums nekaitēs.
- Kad zālienu drīkst atsākt pļaut? Rīgas «guļamrajonos» reizēm redzams, ka pļāvēji ar savu tehniku darbojas izkaltušajās teritorijās, saceļot milzīgu putekļu vētru...
- Tad paliek melna zeme. Par pļaušanu var domāt tad, kad zālīte atsāk augt un zaļot. Ieguvēji ir tie zālienu saimnieki, kuri pavasarī pirmo pļāvumu nopļāva vēl pirms lielā sausuma iestāšanās, jo zālīte paspēja vēl nedaudz ataugt. Savukārt tiem, kuri pļāva sausuma laikā, mauriņš tagad ir dzeltens un ir jāgaida lietus, lai zāle atsāktu augt un varētu atkal pļaut. Esmu novērojis, ka Rīgā zālienus pārsvarā pļauj diezgan prātīgi. Tiesa, ir vietas, kur pļāvēji nav rīkojušies īsti pareizi. Piemēram, pa ceļam uz lidostu, kur gadu no gada auga usnes un citas nezāles līdz padusēm, tagad pēkšņi, iestājoties sausam laikam, viss ir nopļauts un - viss nokaltis.
- Vai saulē izdedzis zāliens ir īpaši jāsaudzē, vai uz tā var notikt, piemēram, futbola treniņš vai deju kolektīva mēģinājums?
- Labāk jau nē, bet nekādu lielu kaitējumu tas arī nenodarīs, jo saknītes ir zemē, gatavas augt, tikai, kā jau teicu, tām vajag dot startu ar mitrumu.
- Un kā ar gulšņāšanu pilsētas parku zālienos - vai tā ir pieļaujama?
- Es esmu tikai par to. Līdzīga prakse ir visā pasaulē.
- Daudzos zālienos problēmas rada sūnas. Kā tās ietekmējis sausums un karstums ? Vai šajos apstākļos sūnas ir vieglāk apkarot?
- Arī sūnas šajā nelabvēlīgajā situācijā savā attīstībā progresē lēnāk. Lai lietotu speciālo pretsūnu mēslojumu, ir jāpagaida līdz pavasarim, rudenī vairs nav jēgas to kaisīt. Pretsūnu mēslojums iznīcina sūnas un dod zālei barības vielas, lai tā augtu. Pirms pretsūnu mēslojuma lietošanas sūnas izplēš ar vertikulieri vai grābekli. Šis mēslojums maina augsnes reakciju, zāle var aizņemt tukšās vietas un sacerot, zāliens atgūst dekoratīvu izskatu. Sūnas aug vidē, kur nav daudz barības vielu, taču barības vielu trūkums nav vienīgais cēlonis, kāpēc aug sūnas. To nosaka arī gaisa trūkums, sablīvēta augsne, paaugstināts mitrums, nepareizs pH līmenis u.c. Nenovēršot šos faktorus, sūnas atgriežas. Ja tos novērst nav iespējams, tad pretsūnu mēslojums vajadzīgs katru gadu.
- Ja zālienā kaut kādu iemeslu dēļ izveidojies kails laukums - vai mēģināt zāli atjaunot, mēslot, aerēt, vertikulēt vai vienkārši pagaidīt, līdz zāle ataugs?
- Tas būs katrā situācijā atšķirīgi, bet tā vai citādi atkal zāle augs. Aerācija un mēslošana noteikti palīdzēs tajā vietā. (Zāliena aerācija ir nelielu caurumiņu veidošana zālienā, lai bagātinātu to ar gaisu un veicinātu augšanu. Zāliena saknes tiek iespiestas dziļāk zemē, un tām labāk piekļūst gaiss. To veic ar ierīci, ko sauc par aeratoru. Vertiklulēšanai izmantojamo ierīci sauc par vertikulieri. Ar to zālienā izgriež joslas, caur kurām augsnē ieplūst gaiss, tā veicinot augu cerošanu un jaunu sakņu veidošanos.)
- Dažādos avotos atrodams ieteikums zālienu laistīt. Ne visiem ir tāda iespēja, bet, ja tomēr ir - cik bieži un cik bagātīgi tas jālaista?
- Ja zālienu sāk laistīt, tad tas ir regulāri jāturpina visu sauso laiku. Zāle pie ūdens pierod un, ja laistīt pārstāj, tad ir pagalam. Piemēram, tādu skaistu zālīti, kādu redzam leknos apstādījumos, laista ik pēc divām stundām. Ja laistīs tikai vienreiz dienā, tas neko nedos, vajadzīgs smalks miglojums ik pēc divām stundām.
- Atšķirīgi viedokļi dzirdēti un lasīti arī par zāliena pļaušanu - kurā diennakts laikā, cik bieži, cik augstu?
- Parasti jau pļauj no rīta, kad ir rasa. Par augstumu - tā ir gaumes lieta, bet arī atkarīga no tā, kāda stāvoklī ir zāle, kādi ir laika apstākļi. Šajā sausumā nopļaujot zālienu pavisam līdz zemei, to var izpostīt. Pļaušanas biežumu nosaka arī saņemtais mēslojuma daudzums - no vienas puses, labi mēslots mauriņš labi aug, no otras - tāds ir daudz biežāk jāpļauj, ar reizi nedēļā nepietiek, jo zāle aug straujāk. Slinkāks zāliena apsaimniekotājs mēslojumu zālei nedod un nopļauj to līdz pašai zemei, lai tik ātri neataugtu.
- Šur un tur arī labos apstākļos redzami pelēkzaļi, vienmēr zemu nopļauti zālieni. Kad īpašniekam jautā, kāpēc neļauj zālītei kaut nedaudz paaugties, lai pa to būtu patīkami staigāt, atbilde ir - tad visi redzēs, ka tur ir pienenes, āboliņš un citi neiederīgi augi...
- Citi turpretī gaida, kad zālienā parādīsies kāda puķīte vai āboliņš - arī tā ir gaumes lieta. Jāsāk ar zāliena sēklu izvēli, kas šobrīd ir ļoti liela: tumšām vai gaišām, sausām vai slapjām, mālainām vai kūdrainām vietām; ar ziediņiem vai bez tiem; straujāk vai lēnāk augoša; blīvāka - staigāšanai paredzēta; kapu apstādījumiem piemērota u.c. Vispirms pašam jāizdomā kārtīgi, ko tu gribi, un tad ir jāpiešaujas pie izvēlētā zāliena veida kopšanas.
***
Zāliens veselībai un labklājībai
• Līdzīgi citiem zaļajiem augiem, arī zāle ražo skābekli un uzņem ogļskābo gāzi. Aprēķināts, ka 60-70 kvadrātmetri kārtīgi kopta zāliena saražo tādu skābekļa daudzumu, lai kopumā pietiktu vienam cilvēkam.
• Zāle aiztur putekļus un izplūdes gāzes, tā palīdzot mazināt gaisa piesārņojumu un uzlabojot mikroklimatu. Viens futbola laukuma lieluma zāliens (105x68 m) tiek galā ar oglekļa dioksīdu, ko rada mašīna, nobraucot aptuveni 3000 jūdžu (4828 km).
• Zāliens aktīvi slāpē dažādus trokšņus.
• Mākslas terapija, kas saista cilvēka emocionālo stāvokli ar noteiktām krāsām, iesaka pievērsties zaļajai, kad gribas harmonisku, mierīgu un nomierinošu vidi. Arī reklāmās bieži izmanto zaļa mauriņa attēlus, jo tie rada labu noskaņojumu un pozitīvu attieksmi.
• Uzlūkojot zālienu, var atpūtināt acis, jo zaļā krāsa rada vismazāko sasprindzinājumu acs muskuļiem.
• Zāliens kalpo par liekā ūdens novadītāju augsnē, bet sausā laikā mitrina gaisu.
• Karstā laikā zāliens atvēsina gaisu - temperatūra tajā ir aptuveni par 10-12 grādiem zemāka nekā uz asfalta.
• Dažām zāliena augu sugām konstatēta fitoncīda un jonizējoša iedarbība, kas darbojas pret slimību izraisītājiem mikroorganismiem.
• Zāliens kalpo par ekoloģiski tīru rotaļlaukumu bērniem, mazina traumu risku tiem, kuri nodarbojas ar fiziskām aktivitātēm.
• Konstatēts, ka, uzturoties vidē, kur ir zāliens un zaļi augi, cilvēkam mazinās stresa radītais muskuļu tonuss, normalizējas asinsspiediens, uzlabojas koncentrēšanās spējas un mazinās dusmas un agresija.
• 2002. gadā Kalifornijas Riversaidas universitātē veiktais pētījums liecina, ka zālienam ir pozitīva ietekme uz pacientu atveseļošanos slimnīcā - slimnieki, kuri pa palātas logu varēja redzēt zaļu mauriņu, atveseļojās ātrāk nekā pacienti ar tādām pašām slimībām, kuri aiz palātas loga redzēja tikai māju sienas.
