Dimanti zemes dzīlēs sastopami 1000 reižu vairāk nekā zinātnieki bija uzskatījuši līdz šim, liecina Masačusetsas Tehnoloģiju institūta veiktais pētījums.
Kā vēsta CNN, to secinājusi kāda starpnozaru zinātnieku grupa, izmantojot seismiskās tehnoloģijas, kas parasti tiek izmantotas zemestrīču izpētē. Viņi secinājuši, ka dziļi zemes dzīlēs slēpjas aptuveni viens kvadrilions dimantu, kas ir tūkstoš reižu vairāk nekā viens triljons. Dimanti atrodas ļoti dziļi zemes dzīlēs, proti, 144 - 241 kilometra dziļumā.
Lai veiktu mērījumus, seismiskā tehnoloģija izmantoja skaņas viļņus.
Tik lielu dziļumu mūsdienu kalnrūpniecības mašīnas nespēj sasniegt, tādēļ lielai sajūsmai par iespējām dimantus izrakt neesot pamata. Piemēram, dziļākās dimantu raktuves, kas atrodas Krievijā, spēj sasniegt vien nepilnu 600 metru dziļumu.
Lai veiktu mērījumus, seismiskā tehnoloģija izmantoja skaņas viļņus. Skaņas viļņu ātrums mainās atkarībā no zemāk esošo akmeņu un minerālu satura, temperatūras un blīvuma.
Skaņa caur dimantu ceļo divas reizes ātrāk nekā caur jebkuru citu almeni, tādēļ zinātnieku komanda secināja, ka zemes dzīlēs esošajos kratonos jeb akmens masās, kas izskatās kā uz leju vērsti kalni, atrodas dimanti. Dimanti rodas milzīga spiediena un karstuma ietekmē dziļi zemes dzīlēs, CNN skaidroja viens no zinātniekiem. Viņš norādīja, ka dimanti, ko ierasts redzēt kaklarotās un gredzenos, parasti atrodami daudz tuvāk zemes virsmai un nereti līdz tai nonāk pateicoties vulkāniskiem izvirdumiem.
