Pametot Vienotību un iestājoties partiju apvienībā Attīstībai/PAR, lai no šā saraksta kandidētu 13. Saeimas vēlēšanās, Artis Pabriks zaudēs dalību Eiropas Tautas partijā un, topot ievēlēts Saeimā, arī ienesīgo Eiropas Parlamenta deputāta mandātu. Kā kompensāciju viņš, visticamāk, saņems ilgi gaidīto Ministru prezidenta amata nomināciju un uz Saeimas vēlēšanu fona iespēju jau gadu pirms nākamajām Eiroparlamenta vēlēšanām izvērst tām savu kampaņu. Savukārt Saskaņa pārliecinājusi ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski, ka viņš ir pietiekami sociāldemokrātisks, lai būtu tās kandidāts valdības vadītāja amatam.
Attīstībai/PAR - glābšanas riņķis Pabrikam
Par aiziešanu no Vienotības A. Pabriks paziņoja svētdienas vakarā. Pieņemt šādu lēmumu esot bijis grūti, bet tā pamatā esot fakts, ka Vienotība nespēj distancēties no šaura cilvēku loka interesēm. Viņš atgādina, ka vismaz pēdējos divus gadus visos iespējamos formātos un forumos ir runājis par plašu patriotisko un eiropeisko partiju koalīciju 13. Saeimas vēlēšanām, lai nākamajā parlamentā būtu pārstāvēti jauni un pieredzējuši politiķi, kurus vieno eiropeiskas vērtības, modernas un taisnīgas Latvijas vīzija. «Diemžēl sīkumainība, intrigas un vēlme par katru cenu saglābt vecos politiķus, kuru laiks ir pagājis, liedza to izdarīt. Par nožēlu jāatzīst, ka spilgti šie netikumi izpaudās nu jau manas bijušās partijas Vienotība šaurā loka lēmumos,» pauž A. Pabriks un piebilst, ka viņa aiziešanai nevajadzētu pārsteigt ne oficiālo, ne neoficiālo partijas vadību.
A. Pabriks bijušos kolēģus Vienotībā arī kritizēja par mugurkaula trūkumu.
Jautāts, kas tad īsti ir neoficiālā Vienotības vadība, viņš no tiešas atbildes izvairījās, mudinot šo jautājumu uzdod partijas ģenerālsekretāram Artim Kamparam. Jāpiebilst, ka pēc Solvitas Āboltiņas izslēgšanas no Vienotības politikas aizkulisēs A. Kamparam aizvien biežāk tiek piedēvēta atbildība par dažādām nebūšanām neveiksmju plosītajā Vienotībā.
Gatavs izdegt valsts labā
A. Pabriks bijušos kolēģus Vienotībā arī kritizēja par mugurkaula trūkumu. Viņš ir izbrīnīts, kāpēc Vienotība pēc izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska virzītās izglītības reformas apturēšanas uz paklāja nav izsaukusi premjerministru, jo šādā situācijā vajadzētu pat gāzt valdību.
Savulaik Tautas partiju dibinājušais A. Pabriks teicās neesam gatavs eksistēt šādā pasīvā veidojumā, tādēļ izvēlējies iestāties Attīstībā/PAR, kur palīdzēs jaunajiem, pagaidām vēl nepieredzējušajiem politiķiem iekļūt Saeimā. «Mēģināt tālāk gruzdēt vai dūmot kā Jāņu ugunskuram otrajā rītā vai spilgti degt,» savu izvēli starp Attīstībai/PAR un Vienotību tēlaini izskaidro politiķis.
Partiju apvienības Attīstībai/PAR līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts stāsta, ka pagaidām partija vēl nav lēmusi ne par vēlēšanu apgabalu sarakstiem, ne savu premjerministra amata kandidātu. Tas tikšot darīts labākajās demokrātijas tradīcijās, taču, visticamāk, A. Pabriks kādā no vēlēšanu apgabaliem būs saraksta līderis. Neoficiāli mēļo, ka D. Pavļuta kā «politiskais smagsvars ar izcilu politisko reputāciju» raksturotais A. Pabriks premjerministra amata nomināciju noteikti iegūs.
Glābšanās no izstumšanas?
Ļoti iespējams, ka A. Pabrika izvēli veicinājis arī fakts, ka par jauno sevi dēvējošajā Vienotībā viņa akcijas krietni kritušās gan paša vainas, gan Vienotības iekšējo procesu dēļ. Ņemot vērā, ka nākamā gada pavasarī beidzas Eiroparlamenta sasaukuma termiņš un notiks tā vēlēšanas, viņam, turpinot atrasties Vienotības rindās, iekļūt vēlēšanu sarakstā ar kaut nelielu veiksmi sološu kārtas numuru praktiski bija neiespējami. Kaut arī A. Pabriks pats tam nepiekrīt, viņam jau sen tiek pārmesta neieinteresētība partijas lietās un nepiedalīšanās procesos.
«Artis Pabriks partijas darbā nav aktīvi iesaistījies vairāk nekā divus gadus - viņa vienīgā iniciatīva ir bijusi pirms vēlēšanām apvienoties ar Edgara Jaunupa veidoto politisko projektu [Latvijas attīstībai], kas partijā kopumā un valdē neguva atbalstu. Mēs uzskatām, ka ar netīru naudu nevar taisīt tīru politiku,» nesaudzīgs ir Vienotības priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Vienotība arī informējusi Eiropas Tautas partiju (ETP), kuras grupā darbojas A. Pabriks, par viņa izstāšanos no partijas. Vienotība uzskata, ka viņam ETP vairs nav vietas, taču gala lēmums būs jāpieņem ETP grupai Eiroparlamentā. Ja A. Pabriks no ETP tiks izslēgts, viņš, visticamāk, iekļausies Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupā, kurā pašlaik darbojas arī Eiroparlamentā savulaik no Zaļo un zemnieku savienības ievēlētā Iveta GrigulePēterse. No ZZS viņa pērn gan izstājās.
Savukārt Attīstībai/PAR viņam, visticamāk, garantēs labu pozīciju sarakstā un Saeimas vēlēšanas noteikti tiks veiksmīgi izmantotas arī viņa politkapitāla audzēšanai uz Eiroparlamenta vēlēšanām. A. Pabriks gan uzstāj, ka savu politisko darbību nekad nav saistījis ar kādu konkrētu partiju un tās solītajām dividendēm. Viņš neatkarīgi no politiskās piederības vienmēr darbojies valsts labā. Tiesa, jautāts, vai plāno startēt Eiroparlamenta vēlēšanās arī tad, ja iekļūs Saeimā, viņš atgaiņājas, sakot, ka tās ir pārlieku tālu, lai varētu ko prognozēt.
Vienotības komponente arī Saskaņai
Pie kādreizēja Vienotības pausto ideju atbalstītāja tikusi arī Saskaņa. Tās priekšsēdētājs Nils Ušakovs atklājis, ka par Saskaņas premjerministra amata kandidātu izvirzīts Vjačeslavs Dombrovskis. Viņu uzrunājis pats N. Ušakovs un Saskaņas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs. Oficiāls lēmums gan jāpieņem partijas domei, taču grūti iedomāties, ka tā pretosies abu līderu gribai.
V. Dombrovskis savu politiķa karjeru pēc vēsturiskā rīkojuma, kura rezultātā tika atlaista Saeima, uzsāka Zatlera Reformu partijas (ZRP) rindās. ZRP izirstot un daļēji asimilējoties Vienotībā, V. Dombrovskis nākamajās Saeimas vēlēšanās jau startēja no Vienotības saraksta. Neveiksmīgi.
Tieši ZRP nāca klajā ar jau tolaik kā pārlieku ekstravagantu uztverto ierosinājumu uzņemt Saskaņu koalīcijā. Šī ZRP virzītā iecere, kuru, pēc Valda Zatlera vārdiem, pat ar tankiem nevarētu mainīt, tomēr nerealizējās. Kāda loma šajos notikumos bijusi V. Dombrovskim, vēsture klusē, taču tagad viņš kļuvis par pilntiesīgu Saskaņas biedru un līdz ar to ieguvis prestižo nomināciju premjera amatam. Pagaidām gan nav zināms, kurā vēlēšanu apgabalā V. Dombrovskis startēs.
UZVARĒTĀJI? Vismaz viens no šīs trijotnes - no kreisās: Daniels Pavļuts, Artis Pabriks, Juris Pūce - pēc vēlēšanām būs uzvarētājs. Visveiksmīgākais ilgtermiņā, visticamāk, būs otrais / Rūta Kalmuka/F64
Līdz ar iegūto nomināciju V. Dombrovskis atkārto ZRP iepriekš pausto - galvenais Latvijas stagnācijas cēlonis ir Saskaņas neiesaistīšana valdībā, kā rezultātā pie varas jau ilgu laiku ir noteiktu politisko spēku triumvirāts. Šāds viedoklis pilnībā saskan ar J. Urbanoviča pausto. Viņš uzskata, ka valsts slīgst nemainīgas nolemtības purvājā, jo, par spīti vēlēšanu rezultātiem, pie varas vienmēr nokļūst vieni un tie paši politiskie spēki.
Premjerministra amata kandidāti
Savus kandidātus premjerministra amatam nosaukušas arī citas partijas. Vienotības kandidāts ir Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš, kurš vēlēšanās gan nepiedalīsies un Eiroparlamenta deputāta mandātu noliks vien tad, ja viņam uzticēs valdības veidošanu. Ar tādiem pašiem noteikumiem par premjerministra amata kandidātu piekritis būt Nacionālo apvienību pārstāvošais eiroparlamentārietis Roberts Zīle. Zaļo un zemnieku savienība, protams, uzturēs pašlaik aktīvā premjerministra Māra Kučinska kandidatūru. Savukārt advokāts Valdis Gobzems legalizējis savu draudzību ar Artusu Kaimiņu un piekritis būt šī Saeimas deputāta vadītās partijas KPV LV premjerministra amata kandidāts. Bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kas ar nelielu skandālu savulaik izstājās no Nacionālās apvienības, būs Jaunās konservatīvās partijas kandidāts augstajam amatam.
