Saeimas vēlēšanās pēc neatkarības atgūšanas vēlētāju aktivitāte pakāpeniski sarukusi par 32%
 
©f64

Gadiem ritot, vēlēšanu process padarīts pieejamāks gan Latvijā vēlošajiem pilsoņiem, gan tiem, kas vēlēšanu dienā atrodas ārvalstīs, taču kopš pirmajām Saeimas vēlēšanām pēc neatkarības atgūšanas vēlētāju aktivitāte pakāpeniski sarukusi par 32 procentpunktiem.

Piektās Saeimas vēlēšanās līdz vēlēšanu iecirkņiem aizgāja 89,9% balsstiesīgo iedzīvotāju, bet 12. Saeimas vēlēšanās tādu bija vien 58,8 procenti. Nav līdzējis arī tas, ka valsts būtiski palielinājusi vēlēšanu iecirkņu skaitu ārzemēs. 10. Saeimas vēlēšanās tādu bija 64, 12. Saeimas vēlēšanās durvis vēra jau 98 iecirkņi, bet vēlētāju aktivitāte saruka teju par pieciem procentiem. Taču vēlētāju aktivitāte neatspoguļojas politisko procesu komentējošo indivīdu aktivitātes proporcionālā sarukumā. Tieši pretēji.

Centrālās vēlēšanu komisijas sekretārs Ritvars Eglājs norāda, ka vēlētāju aktivitāte sarūk visā Eiropā un tā lielā mērā atkarīga no subjektīvās uztveres par vēlēšanu svarīgumu, par ko liecina 1993. gadā notikušās 5. Saeimas vēlēšanas, kad pēc padomju okupācijas desmitgadēm tauta ievēlēja atjaunotās republikas pirmo parlamentu.

Taču bažām, ka, vēlētāju aktivitātei turpinot sarukt, parlaments netiks ievēlēts, nav pamata.

Satversmes tēvi, veidojot pamatlikumu, noteikuši, ka vēlēšanas ir tiesības, nevis pienākums, kā tas bija padomju gados, tāpēc Saeimas simt deputātu būs ievēlēti arī tad, ja vēlēšanās piedalīsies vien 25 procenti balsstiesīgo, bet atlikušajiem 75 vismaz formāli būs liegtas tiesības kritizēt Saeimas un valdības darbu.

Ja tomēr vēlaties piedalīties vēlēšanās, der atcerēties, ka to iespējams izdarīt tikai ar derīgu pasi. Ja jums ir tikai identifikācijas karte un nevēlaties tērēt 28,46 līdz 56,91 eiro par pases iegādāšanos, jādodas uz to pašu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) teritoriālo nodaļu, kurā saņemts personu apliecinošais dokuments. PMLP izsniegs vēlētāja apliecību, ar kuru līdzīgi kā ar pasi pilsonis var atdot savu balsi tīkamākajam politiskajam spēkam jebkurā vēlēšanu apgabalā un iecirknī.

Kopš 12. Saeimas vēlēšanām padomāts arī par tiem, kas vēlēšanu dienā nevarēs nokļūt nevienā no vēlēšanu iecirkņiem. Šie vēlētāji trīs dienas pirms vēlēšanu dienas dažas stundas dienā var izmantot iespēju nodot balsi glabāšanā. Šāda iespēja būs trešdien, 3. oktobrī, no pulksten 17.00 līdz 20.00, ceturtdien, 4. oktobrī, no pulksten 9.00 līdz 12.00 un piektdien, 5. oktobrī, no pulksten 10.00 līdz 16.00. Vēlēšanu iecirkņi, kur varēs nodot balsi glabāšanā, tiks izveidoti pašvaldībās, kur ir vismaz 7500 balsstiesīgo. Pašvaldībās, kur balsstiesīgo skaits lielāks par 20 tūkstošiem, šādi iecirkņi tiks iekārtoti ar aprēķinu, lai uz pilniem 20 tūkstošiem balsstiesīgo būtu viens iecirknis.

Vēlēšanu iecirkņus var izveidot arī uz kuģiem ar Latvijas karogu, kas pierakstīti Latvijas Republikā. Lai izmantotu šo iespēju, kuģa īpašniekam ne vēlāk kā 60 dienu pirms vēlēšanu dienas jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniegums par vēlēšanu iecirkņa un vēlēšanu iecirkņa komisijas izveidošanu.

Ja vēlētājs fizisku trūkumu dēļ pats nespēj balsot vai parakstīties balsotāju sarakstā, vēlētāja klātbūtnē pēc viņa norādījumiem atzīmes vēlēšanu zīmē izdara vai balsotāju sarakstā parakstās vēlētāja ģimenes loceklis vai kāda cita persona, kurai vēlētājs uzticas. Vēlēšanu komisiju darbiniekus var uzaicināt arī uz mājām, ja balsstiesīgajam pārvietošanos apgrūtina veselības stāvoklis.