Valsts prezidents: "Saskaņas gājiens" ar zirdziņu vai bīskapa pārliecība?
 
©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijā tā varētu būt jauna tradīcija – bīskaps, kurš dod svētību jaunajam Valsts prezidentam, pēc laika par tādu kļūst pats. Partijas Saskaņa dome ir apstiprinājusi emeritēto jeb amatu atstājušo baptistu bīskapu Pēteri Sproģi kā Valsts prezidenta amata kandidātu, kā arī pirmo numuru Vidzemes sarakstā 13. Saeimas vēlēšanās.

Nav teikts, ka atvaļināts bīskaps kā Saskaņas kandidāts kļūs par augstāko amatpersonu Latvijā. Bet ja viņu virzītu cita partija?

Svētīja Valdi Zatleru

Šī ziņa izraisīja viedokļu lavīnu sociālajos tīklos. Kur gan vēl mūsdienās lai testē sabiedrības noskaņojumu, protams, izņemot sabiedrības noskaņojuma pētīšanas iestādes. Tikai tagad var rakstīt, cik tas bija zīmīgi, ka Pēteris Sproģis, būdams Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps, 2007. gadā kopā ar citiem kristīgo konfesiju vadītājiem piedalījās dievkalpojumā, kurā lūdzās, lai jaunievēlētais Valsts prezidents Valdis Zatlers godīgi pildītu savus pienākumus, kalpotu visām Latvijā dzīvojošām tautām un lēmumus pieņemtu saskaņā ar Dieva mācībām - aptuveni tā. Piekrītot kļūt par Valsts prezidenta amata kandidātu, Pēterim Sproģim 2019. gadā ir iespēja saņemt savu amata brāļu svētību. Nākamgad notiks Valsts prezidenta vēlēšanas.

Vai ievēlēs?

Politologs Filips Rajevskis partijas Saskaņa izvēli komentējis tā: vēlētājus tas var gan atgrūst, gan pievilkt. Atbildot uz jautājumu, vai Pēteris Sproģis ir pietiekami pazīstams Latvijas sabiedrībā un ar pietiekamu vilkmi politikā, eksperts norādīja, ka vispiemērotāk būtu citēt krievu kino klasiku, proti, «viņš ir plaši pazīstams šaurā lokā», vēsta ziņu aģentūra LETA. Politologu šāds lēmums ir pārsteidzis, jo

Saskaņa nav sevi pozicionējusi kā kristīgi demokrātisku partiju.

Saskaņas gājiens ar latvisko zirdziņu ir saprotams, kopš tās tēlu veido cilvēki, kuri strādājuši ar ASV prezidenta amata kandidātu Džonu Makeinu - Krievijas kritiķi. Saskaņa demonstrē, ka vēlas kļūt rietumnieciska. Bet nav pārliecības, ka Pētera Sproģa izspēlēšana notikusi īstajā laikā.

Dieva kalpi un politika

Tomēr par Rīgas domes (mērs ir Saskaņas biedrs Nils Ušakovs) saikni ar mācītājiem vai, plašāk, par mācītājiem politikā nav jābrīnās. Bija tāda Latvijas Pirmā partija, un to dēvēja par mācītāju partiju. Pēcāk garīdzniecības pārstāvji ieviesās arī Šlesera Reformu partijā. Almers Ludviks, Ēriks Jēkabsons, Jānis Šmits, Ainars Baštiks, Juris Cālītis, Inese Grigoruka, Aivars Šķuburs - esošie un bijušie baznīcu pārstāvji, kuri bijuši vai pašlaik darbojas politiskajās partijās un kustībās, to skaitā Rīgas pašvaldībā. Starp citu, par Juri Cālīti kustībā Par taču nešausminās. Un vēlreiz - starp citu, kādreizējā Rīgas vicemēra Almera Ludvika tēvs ir Žanis Ludviks, bet Pēteris Sproģis savā ierakstā feisbukā ir minējis Žani Ludviku kā savu vectēvu.

Ideālists. Vai ar to pietiek?

Pēteris Sproģis ir atbildējis, kādēļ ar «zināmu pārsteiguma un pagodinājuma devu» pieņēma Saskaņas uzaicinājumu: «Tauta dzīvo draudzīgāk, bet politiķi un mediji saticību neveicina.» Viņš vēlas mazināt sabiedrības sašķelšanos. «Es to nevaru izdarīt, pievienojoties kādai prolatviskai partijai un mācot, kā vajag mīlēt Latviju. Mums jāsāk sarunāties ar cilvēkiem, ar kuriem esam iemācījušies nesarunāties.»

Vai tie ir tikai vārdi vai arī emeritētā bīskapa pārliecība?

Socionikas maģistre Velta Līvija Miķelsone vērtē, ka Pēteris Sproģis ir ideālists un tic, ka pasauli var glābt un nesamierināmus pretiniekus - samierināt. Viņš ir cilvēks, kuram piemīt diplomāta spējas un kuru kā diplomātu varētu sūtīt uz Latvijai naidīgām valstīm. Viņš spētu panākt Latvijai labvēlīgus lēmumus.

Latvijas sabiedrība nākamā Valsts prezidenta kandidātu uztver tieši tā, kā raksturojis Filips Rajevskis - plaši pazīstams šaurā lokā. Baiba Bicēna raksta: «Izskatās, ka politikai seko sen, un paraugs ir: bijušais Rīgas vicemērs (no Šlesera partijas) Almers Ludviks iznāk tuvs radinieks.». Žurnāla 36,6°C redaktore Zane Eniņa-Zālīte piekrīt: «Gājiens ar mācītāju. Nekā jauna (sk. Baštiku savulaik no LPP, tagad - no Gods kalpot Rīgai). Varētu atmaksāties.» Savukārt žurnāliste un rakstniece Inga Jēruma raksta: «Lasu komentārus un domāju - vai tiešām neviena balss nepacelsies par to, ka cilvēkam galu galā pat mūsu vārgās demokrātijas apstākļos ir tiesības izvēlēties tādu ceļu, kādu viņš grib? Vai tūlīt jākarina birkas, jāapsūdz nodevībā, jāsaka, ka pārdevies?!» Viņa arī šaubās, vai Pēteris Sproģis tomēr nav tikai gaļas gabals, kas pamests saplosīšanai.

***

CITĀDS VIEDOKLIS

Velta Līvija Miķelsone, socionikas maģistre:

- Runā kā labs diplomāts, par ētiskiem jautājumiem, ir korekts, labsirdīgs cilvēks, bet nevarētu izteikties par ekonomiskiem jautājumiem, kas ir svarīgi Valsts prezidentam. Tautai patīk ētiski cilvēki. Vēlas doties politikā, diemžēl cīņu pret korumpantiem var īstenot vairāk vārdos, nevis darbos. Viņa līdzinieki politikā ir Zigfrīds Anna Meierovics, Juris Dobelis un Māris Grīnblats. Valsts prezidentam ir jābūt labam diplomātam, un Pēteris Sproģis tāds ir.. Viņām trūkst viltības, dažkārt drosmes, uzskatu stingrības. Viņš tiešām ir miera un labestības sludinātājs.