Dziesmu svētki 2018

20.jūl
XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku organizatoru paveiktais darbs ir liecība tam, ka iespējams efektīvi un mērķtiecīgi darboties kopā, tiekoties ar organizatoriem Rīgas pilī, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
 
18.jūl
Daudzi Latvijas radošie kolektīvi dejo, dzied un muzicē SIA Limbažu tīne austajos etnogrāfiskajos tērpos. Dziesmu un deju svētki uzņēmumam bija īsts siena laiks, jo pasūtījumu sanācis tik daudz, ka vēl pēdējos steiguši pabeigt pāris dienu pirms gājiena. Karte, uz kurieni aiziet Tīnes ražojumi, ir raiba – gan Baltijas valstis, gan krietni tālākas zemes. Jau kopš 1975. gada uzņēmumu vada Jānis Krasovskis, kurš tā darbību pārzina «velkos un audos».
 
17.jūl
Raimonda Vējoņa neveiklā runa Dziesmu svētkos sabiedrībā izsauca lielu rezonansi - par to publiski viedokļus pauda daudzi sabiedrībā zināmi cilvēki. Taču ko saka pats prezidents?
 
16.jūl
Nav noslēpums, ka jau ilgāku laiku sociālās vietnes “Instagram” lietotājiem ir iespēja iemūžināt savas gaitas īsos video un foto stāstos jeb “storijos”, kurus vietne piedāvā papildināt gan ar tekstu un asprātīgām uzlīmēm, gan ar skaņu, tēmturiem un kustbildēm jeb GIFiem. Tiesa, līdz šim ”Instagram” lietotājiem radot savus “stāstus”, vajadzējis samierināties ar kustbildēm no ārzemju popkultūras apcirkņiem. Tādēļ, lai šīs sociālās vietnes lietotāji, gremdējoties atmiņās par Dziesmu un deju svētkiem, varētu izdaiļot “Instagram” notvertos mirkļus tautiskās noskaņās, Latvijas Mobilais Telefons radījis īpašu svētkiem veltītu Instagram kustbilžu sēriju.
 
14.jūl
XVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku nedēļā pieprasījums pēc vairākiem produktiem “Maxima Latvija” veikalos pieaudzis vairāk nekā divas reizes. Pirktāko produktu vidū ir dažāda veida uzkodas, žāvēti izstrādājumi, gatavās maltītes un saules aizsargkrēms.
 
13.jūl
Dziesmu svētki ir kļuvuši par vēsturi, smaidīgu cilvēku piepildītā Rīga sāk pamazām aizmir-sties, atgriezusies dzīve parastā. Mediji pilni, sociālie tīkli vēl pilnāki. Nu, protams, par prezidentu, viņa lapiņām un vēju. Kāds aizstāv, daudzi kritizē, bet situācija latviski absurda un veca kā atjaunotā Latvija. Palasot šo ņemšanos, redzams, ka politiskajā izpratnē neesam nekur daudz tālāk par kundzītēm, kas deviņdesmitajos gados balsoja par smukajām žaketēm.
 
13.jūl
Kā iepriekš vēstīts, armēņu izcelsmes kinorežisors Aiks Karapetjans dalījās ar saviem iespaidiem par Dziesmusvētkiem, kas izsauca neizpratni sociālajos tīklos. Tagad režisors paskaidrojis savu teikto.
 
12.jūl
Latvija jau izsenis zināma ne tikai kā zeme, kas dzied, bet arī tiek dēvēta par vienu no zaļākajām valstīm pasaulē. Dziesmu un Deju svētku laikā “Latvijas Zaļais punkts” noskaidroja, kura no latviešu dziesmām ir viszaļākā. Balsojumā par Latvijas zaļāko dziesmu uzvaras laurus plūca “Tumša nakte, zaļa zāle”, kas ir viena no populārākajām tautasdziesmām un savu pirmatskaņojumu piedzīvojusi tālajā 1912.gadā.
 
12.jūl
Noslēdzot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus, aizvadīta vērienīga Sadziedāšanās nakts – pirmo reizi Latvijas vēsturē dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem pievienojās vēl vairāki simti dziedātāju – virtuālais koris. Ar unikāla tehnoloģiju risinājuma starpniecību – balss spēli “DzieDot”, tautā tik iemīļotā tautasdziesma “Tumša nakte, zaļa zāle” izskanēja par 450 balsīm spēcīgāk virtuālā kora dalībnieku izpildījumā. “Dziesmu svētkos mēs svinam to, ka esam dziedātāju tauta – mēs svinam mīlestību uz dziesmu, kopības un vienotības sajūtu, sava latviskā gara spēku. Tāpēc jo īpaši liels ir mans gandarījums izveidot pirmo Dziesmusvētku virtuālo kori, kas uz Dziesmusvētku lielās estrādes ļāva nokļūt arī tiem, kam koris līdz šim bijis vien neizsapņots sapnis. Esmu gandarīts, ka ar balss spēli DzieDot ir izdevies popularizēt četrbalsīgo dziedāšanu un darīt to mūsdienīgi un atraktīvi, uzrunājot jauniešus un plašāku sabiedrību ārpus Dziesmusvētku kopienas,” stāsta spēles “DzieDot” līdzautors, diriģents, Dziesmusvētku Sadziedāšanas nakts mākslinieciskais vadītājs Jānis Ozols. Viedtālruņu lietotne jeb balss spēle "DzieDot" ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku lieldrauga Swedbank pienesums, lai iedzīvinātu dziedāšanas tradīciju un sekmētu dziedātprasmes apguvi viegli, mūsdienīgi un ar prieku. Spēle jebkuram spēlētājam palīdz attīstīt dziedātprasmi un pārliecību par sevi kā dziedātāju, mācoties latviešu tautasdziesmas. Nepilnu trīs mēnešu laikā balss spēle lietotāju tālruņos ir lejupielādēta 40 000 reižu. Jaunā spēle tās lietotājiem ne tikai palīdzējusi apgūt četrbalsīgas dziedāšanas prasmi, bet arī ļāvusi piedalīties svētkos līdz šim nebijušā veidā, vairāk nekā 450 dziedātājiem ar savu dziedājumu virtuāli nokļūstot uz lielās Mežaparka skatuves Sadziedāšanās naktī. “Daudziem no virtuālā kora dziedātājiem šis bija viņu pirmais koris. Viņi dziedāja, lai pierādītu, ka dziedāt var iemācīties ikviens, ja vien to vēlas. Viņi dziedāja, lai iedvesmotu dziedāt citus un lai dziedātu mūsu bērni, jo bērni mācās no mums. Viņi dziedāja, lai turpinātos mūsu tradīcijas,” par Dziesmusvētku virtuālā kora misiju stāsta Dziesmu un deju svētku lieldrauga Swedbank Korporatīvo attiecību vadītāja Adriāna Kauliņa. “Ja pirms pāris mēnešiem man kāds būtu teicis, ka piedalīšos Dziesmusvētkos – turklāt kā daļa kora, vien neticībā pasmaidītu. Nekad neesmu ne dziedājis korī, ne dejojis, taču mans lielākais prieks, pašam izmēģinot balss spēli DzieDot, bija redzēt interesi manu bērnu acīs. Tad nu kora sastāvā esmu gan es, gan mans dēls, gan viņa draugi,” pieredzē dalās Māris Matrevics, Dziesmusvētku virtuālā kora bass. Dziesmusvētku virtuālā kora video veidojusi māksliniece Katrīna Neiburga, atšķirīgas vizualizācijas veidojot uz pieciem lielizmēra estrādes ekrāniem. Sadziedāšanās naktī, dziesmas “Tumša nakte, zaļa zāle” atskaņošanas laikā, uz vietas esošajiem dalībniekiem Mežaparka lielajā estrādē uz ekrāniem ierakstā pievienojās tie dziedātāji, kas balss spēlē “DzieDot” bija iedziedājuši šo vienu no latviešu mīlētākajām tautasdziesmām.
 
12.jūl
Restorānu tīkls "Lido" ar slēptās kameras palīdzību uzņēmis video, kurā redzams, ka latvieši patiešām ir dziedātāju un dejotāju tauta. Mēs no dziesmām un dejām nevaram atturēties pat pie kases, maksājot par pusdienām!
 
12.jūl
Vien pāris dienas pēc XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku noslēguma māksliniece Elīna Maligina sociālajā tīklā facebook publicējusi skarbus vārdus.
 
11.jūl
Dziesmu un deju svētki jau pavadīti, bet viedokļu apmaiņa vēl rit pirmā sparā. Kam dziesmas, kam programma, kam Valsts prezidenta runa... Indra savas pārdomas velta par skatītājiem, kuri bija sanākuši Mežaparka Lielajā estrādē, lai baudītu noslēguma koncertu. Taču, vai tas patiešām bija iespējams?
 
11.jūl
Politehnologs Jurģis Liepnieks atklājis, ka viņu ļoti aizkustinājis Dziesmu un deju svētku noslēguma koncerts.
 
11.jūl
Latvijai ir jāturpina ieguldījumi Dziesmu un deju svētku infrastruktūrā, šādu nostāju šorīt intervijā telekanālam LNT pauda kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
 
11.jūl
Rezumējot aizvadītos dziesmu un deju svētkus, neiztrūkstoša ir pārākās pakāpes pievienošana dažādiem īpašības vārdiem. Šie bija vislabākie, visapmeklētākie, visskatītākie, vismierīgākie, ar vislielāko dalībnieku, tostartp ārvalstu latviešu, skaitu, vislabāk noorganizētie, vispacilājošākie, vis-vis-vis... Pamatoti vai pārspīlēti?
 
10.jūl
Tas, ka aizvadīti mierīgākie svētki līdzšinējo Dziesmu un deju svētku vēsturē, liecina par labu operatīvo dienestu darbu, uzskata iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).
 
10.jūl
No 30.jūnija līdz 8.jūlijam Rīgā norisinājās XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI deju svētki. Vairākas dienas pirms skaistajiem koncertiem dejotāji un dziedātāji cītīgi mēģināja Daugavas stadionā un Mežaparka lielajā estrādē. Vienā no koristu mēģinājumiem atklāti par savām sajūtām koristiem viedokli pauda diriģents Māris Sirmais.
 
10.jūl
Dziesmu un deju svētki vieno ļoti daudz cilvēku, uzskata mūziķis Intars Busulis. Intervijā radio "Mix FM" viņš atklāja, ka agrāk šo pasākumu vērtēja negatīvi, bet vēlāk savu viedokli krasi mainīja.
 
10.jūl
Virsdiriģenti par darbu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos vidēji saņems 500 eiro, bet deju virsvadītāji - 550 eiro par vienu deju, informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.
 
10.jūl
Liene cer uz sociālā tīkla Facebook spēku, lai atrastu tautastērpa cepurīti, kuru gadījies nozaudēt.