Atgriežoties vai uzsākot pirmās gaitas bērnudārzā, bērna ikdienā mainās gan dienas režīms, gan ikdienas rituāli, un tie nereti iet roku rokā ar negatīvo stresu.
Stress bērna veselību var ietekmēt ļoti plašā veidā, tāpēc pašiem mazākajiem šajā posmā īpaši būtiska ir pastiprināta vecāku uzmanība un preventīvas rūpes imunitātes stiprināšanai.
Kādi ir stresa iemesli, kādas ir pazīmes, kas var liecināt par grūtībām, ar kurām saskāries bērns, un kā šajā pārmaiņu posmā palīdzēt mazināt stresu un nostiprināt imunitāti gan bērnam, gan pieaugušajam, skaidro Euroaptiekas aptiekas vadītāja Daina Bulmeistere un ārste psihoterapeite Dr. Silvija Lejniece.
Atgriežoties no vasaras brīvdienām bērnudārzā, bērni izjūt stresu, jo dienas režīms, kā arī savstarpējo attiecību modeļi ir atšķirīgi no mājas ikdienas un ierastās lietu kārtības. Bērnam nepieciešams laiks, lai visam iepriekšminētajam pielāgotos. «Tiem bērniem, kuri gaitas mācību iestādē turpina pēc vasaras brīvlaika, būs nepieciešams īsāks laiks, lai pielāgotos un pierastu, bet bērniem, kuri uz skolu vai bērnudārzu ies pirmo reizi, būs nepieciešams ilgāks laika posms, kā arī vecāku un skolotāju atbalsts, sapratne un pacietība,» stāsta psihoterapeite Silvija Lejniece, uzsverot, ka bērnam ir svarīgi sajust, ka vecāki un mājinieki viņu saprot un atbalsta. «Pirmajās dienās bērnudārzā bērns saņem milzīgu daudzumu iespaidu, un arī tad, ja jauniegūtā pieredze ir pozitīva un bērns pārnāk mājās priecīgs, stresu var radīt iespaidu pārpilnība,» piebilst psihoterapeite.
Ja bērns neierastajā vidē jauniegūto pieredzi piedzīvo, taču nepaspēj emocionāli saprast un apstrādāt, var rasties dažādas somatiskas sūdzības. Mazākiem bērniem negatīvā stresa ietekme vairāk izpaužas ķermeniski, bet lielākiem bērniem - psihoemocionāli. «Stresa ietekmē pazeminās kognitīvās spējas, parādās garastāvokļa svārstības un nervozitāte, mainās miega kvalitāte, kas var ietekmēt arī bērna augšanu. Būtiski var pasliktināties imunitāte - var pieaugt saslimstība ar saaukstēšanās un elpceļu slimībām, parādīties galvas vai vēdera sāpes, saasināties alerģiskās slimības, ja bērnam ir nosliece uz alerģiju. Arī pēkšņa urīna nesaturēšana, stostīšanās vai staigāšana miegā var liecināt par organisma cīņu ar stresu. Tomēr šie simptomi nav specifiski un, lai novērstu patoloģijas iespējamību, to precizēšanai vajadzīga ārsta konsultācija,» norāda farmaceite Daina Bulmeistere. Viņa atgādina: posmā, kurā paši mazākie piedzīvo lielas pārmaiņas, vecākiem jāseko līdzi, lai bērns pietiekamā daudzumā uzņemtu vitamīnus un mikroelementus, īpaši magniju, kas nostiprina nervu sistēmu un mazina nogurumu. Papildus magnijam ieteicami arī B grupas vitamīni, kas stiprina nervu sistēmu, veicina organisma fiziskās un garīgās darba spējas, uzlabo garastāvokli un miega kvalitāti. Ieteicamas būtu arī omega3 taukskābes, kas attīsta kognitīvās spējas, stiprina imunitāti un palīdz koncentrēties. Vitamīni A, C un D stiprina imunitāti, bet antioksidanti selēns, cinks un vitamīns E veicina normālu imūnsistēmas darbību.
«Uzsākot bērnudārza periodu, vecāki bieži vēršas aptiekā pēc padoma - gan ar jautājumiem par imunitātes stiprināšanu, gan vēlmi palīdzēt savām atvasēm šajā jaunajā, satraucošajā posmā. Imunitātes stiprināšanai ir pieejami daudz dabīgu preparātu, kas piemēroti lietošanai bērniem gan sastāva ziņā, gan garšas ziņā,» norāda farmaceite.
Savukārt Silvija Lejniece uzsver, ka ir ļoti svarīgi šajā periodā arī nepārslogot, atbalstīt un nomierināt bērnu. «Nenosodiet bērnu, ja sākumā viņam kaut kas neizdodas, piemēram, ja bērns ir nervozs, dusmīgs, aizmāršīgs vai izklaidīgs. Bērna stresu vislabāk palīdzēs pārvarēt vecāku pacietība un atbalsts, nevis nemiers un kritika. Svarīgas ir sarunas un kvalitatīvi kopā pavadīts laiks, lai bērns var iegūt atbalstu un nomierināties.».
