Sirdsmieram pirms vasaras – vizīte pie dermatologa
 
©depositphotos.com

Cilvēki, kuriem rūp sava veselība, pavasarī atrod laiku apmeklēt ādas ārstu, lai pārbaudītu dzimumzīmes un citus ādas veidojumus. Zem nosaukuma «ādas veidojums» var slēpties gan visnevainīgākā kārpiņa, gan ļaundabīgs audzējs, un mēģināt pašu spēkiem atšķirt vienu no otra nozīmē uzņemties nepamatotu risku.

«Pēdējo gadu laikā pacienti kļuvuši zinošāki un vēlas precīzu diagnostiku,» saka Lāzerplastikas klīnikas dermatoloģe Anita Ābelīte. «To veicinājuši gan sabiedrības izglītošanas pasākumi, gan fakts, ka diemžēl arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad ar ādas vēzi saslimst jauni cilvēki.»

- Mēs parasti uzskatām, ka par ādas veidojumiem vairāk jāraizējas mūža otrajā pusē...

- Dzimumzīmes parasti rodas cilvēkiem līdz 35 gadu vecumam, bet pārējie veidojumi, labdabīgi vai ļaundabīgi, vēlāk. Visbiežāk tās ir papilomas, kārpas vai kāds no ādas vēža veidiem. Vienu konkrētu cēloni, kāpēc rodas šie veidojumi, nevar pateikt, bet mēs esam novērojuši: jo vairāk cilvēks sauļojas bērnībā un jaunībā, jo vairāk pēc 40-45 gadu vecuma viņam veidojas seborejas keratozes. Ir arī tāds uzskats, ka pieci saules apdegumi bērnībā un jaunībā ir praktiski simtprocentīga garantija, ka pēc 50 gadu vecuma var veidoties kāds no ļaundabīgiem ādas audzējiem - varbūt ne uzreiz melanoma, bet, piemēram, bazālo šūnu vēzis - bazalioma. Daudzu ādas veidojumu virzītājspēks ir ģenētika: ja vecākiem ir daudz šādu veidojumu, tad, iespējams, tādi varētu būt arī bērniem. Vairākums ādas vēža pacientu joprojām ir vecāki par 40 gadiem, bet reizēm melanomu un bazaliomu atklāj jau 20-30 gadu vecumā; ir bijuši gadījumi, kad to konstatē grūtniecēm, un tas ir ļoti skumji.

- Vai tas saistīts arī ar nelabvēlīgiem vides faktoriem un ar to, cik spēcīga vai vāja ir cilvēka imunitāte?

- Varam analizēt vides ietekmi, pārtiku, radiāciju un vēl citus faktorus, tomēr nav veikti pietiekami plaši pētījumi, lai kaut ko nepārprotami apgalvotu. Par imunitāti piekrītu: jo stabilāka imunitāte, jo mazāk šādu veidojumu rodas. Un, kā jau minēju, sliktākais, ko mēs varam savai ādai nodarīt, ir saules apdegumi, nemaz nerunājot par iešanu uz solāriju. Pie mums klīnikā bieži vēršas cilvēki, kuriem ir 60-70 gadu un kuriem pagājušā gadsimta 50., 60. un 70. gados patika braukt uz jūrmalu un daudz sauļoties. Ar laika nobīdi mēs redzam šīs rīcības negatīvās sekas. Āda novecojot var kļūt grumbaināka un sausāka, var attīstīties labdabīgie veidojumi, piemēram, keratomas, papilomas, kārpiņas, bet ir arī ļaundabīgie - melanoma, bazalioma, plakanšūnu vēzis un pirmsvēža stāvoklis jeb aktīniskās keratozes. Pats par sevi runā fakts, ka līdz 80% no visiem ādas audzējiem atrodas tādās ķermeņa vietās, kas laika posmā no pavasara līdz rudenim visvairāk tiek pakļautas saules staru iedarbībai. Tādēļ vasarā jālieto piemēroti aizsarglīdzekļi pret ultravioletajiem stariem, jāizvairās no atrašanās saulē dienas vidū. Īpaša piesardzība vajadzīga, ceļojot uz siltajām zemēm. Dermatologi iebilst arī pret maldinošām solāriju reklāmām, uzsverot, ka visi tur solītie guvumi nav tā vērti, lai sevi pakļautu ādas audzēju riskam.

- Medijos diezgan bieži stāstīts, kā veikt ādas pašapskati. Cik aktuāli tas ir mūsdienās?

- Pašizmeklēšanās ir noderīga, lai gan pašam ir grūti, piemēram, izvērtēt veidojumus sev uz muguras. Es vienmēr mudinu, lai sieva un vīrs laiku pa laikam pārbauda viens otra ādu. Veidojumus galvas matainajā daļā nereti pirmie pamana frizieri. Taču jāsaprot, ka pacients pats nevar sev noteikt diagnozi. Nereti cilvēkiem šķiet, ka jāuztraucas par veidojumiem brūnā un melnā krāsā, taču bīstami mēdz būt arī nepigmentēti ādas veidojumi. Ādas virsējā kārtā - epidermā - pamatā ir divu veidu šūnas: keratinocīti, kas veido pamatmasu, un melanocīti, kas nodrošina pigmentu ražošanu. No keratinocītu šūnām veidojas nepigmentētie nemelanocītu audzēji, kas parasti ir bezkrāsaini. Rozā krāsā ir tā sauktās aktīniskās keratozes - ir veikti pētījumi, kas liecina, ka šie veidojumi var transformēties plakanšūnu vēzī. Bazalioma, kas ir visbiežākais nepigmentētā ādas vēža veids, parasti sākas kā pavisam neuzkrītošs ādas krāsas pauguriņš, kurš ar laiku var palielināties un tajā var parādīties arī redzami sārti asinsvadiņi, veidojums var sulot, asiņot, izčūlot. Vēl viens maldīgs pieņēmums: ja kāds veidojums uz ādas ir jau gadiem, tad tas nav bīstams. Ir liels procents ādas audzēju, kas veidojas uz dzimumzīmēm, tāpat arī ir daļa dzimumzīmju, kas veidojas gludā ādā. Katrā ziņā, ja cilvēks jūt, ka uz ādas ir veidojums, kurš traucē, tiek traumēts vai šķiet, ka iepriekš tāda nav bijis, viņam noteikti jādodas pie ārsta. Vai tas sākumā ir ģimenes ārsts, dermatologs vai onkologs - tā ir paša pacienta izvēle.

- Citās valstīs esot populāri nofotografēt bažas izraisošo ādas veidojumu un nosūtīt speciālistam attēlu. Cik daudz no tā jēgas?

- Es šādu metodi atbalstu - tā noteikti būs laba pirmā palīdzība, ja cilvēks ir satraukts. Taču, pirmkārt, attēlam jābūt ļoti kvalitatīvam, lai varētu to izvērtēt, un, otrkārt, jāsaprot, ka ar to nevar aizstāt pilnvērtīgu diagnostiku ārsta kabinetā.

- Kā notiek diagnostika Lāzerplastikas klīnikā?

- Kopš 2013. gada mūsu rīcībā ir MoleMax tehnoloģija, kas palīdz precīzi un ātri izmeklēt ādas jaunveidojumus: dzimumzīmes, melanomas, bazaliomas, seborejiskas keratozes u.c. Ar MoleMax tehnoloģijas palīdzību var iegūt kvalitatīvu augstas izšķirtspējas attēlu. To iespējams palielināt līdz pat 100 reizēm. Attēlus, uzņemot ar laika intervālu, ērti var salīdzināt, kad pacients ierodas atkārtotā vizītē. Tas ļauj objektīvi kontrolēt ādas veidojuma izmaiņas arī ilgākā laika periodā. Pacienta slimības vēstures datu bāzei iespējams pievienot jaunveidojuma histoloģisko attēlu, ja veidojums ir izoperēts. Pieejama ķermeņa kartēšanas funkcija, kas nodrošina visa auguma 33 attēlu dokumentēšanu vai ātrāku diagnostiku desmit ķermeņa segmentu attēlos. Tas ļauj vieglāk kontrolēt jaunu veidojumu rašanos, kas ir ļoti būtisks melanomas profilakses pasākums. Pateicoties nemainīgam apgaismojumam un iekārtas izvietojumam telpā, līdzīgi kā fotostudijā tiek iegūts kvalitatīvs ķermeņa attēls. Uzņemot attēlu atkārtoti, to var iegūt precīzi analogu iepriekšējam. Ekrānā redzams vizuāli saprotams attēls, arī pašam pacientam rodas priekšstats par viņa ādas veidojuma izskatu. Izmeklējumu ieteicams veikt visiem cilvēkiem, kuriem ir daudz ādas veidojumu, kā arī bērniem, jo dzimumzīmju skaits dzīves laikā var palielināties.

- Vai visi ādas veidojumi ir jāoperē?

- Daži cilvēki tā ir iedomājušies, bet tas nav obligāti, ja veidojums ir labdabīgs, netraucē un neizrāda tendenci mainīties. Ja veidojums traucē, ir pakļauts berzei un regulāri tiek traumēts, piemēram, ar apģērba lencītēm, jostām, briļļu kājiņām, matu suku vai skūšanās piederumiem, tad iesakām no tā atbrīvoties. Speciālists izvērtē, vai izmantot klasisku ķirurģisku operāciju, lāzertehnoloģijas vai citas metodes. Ja veidojums šķiet aizdomīgs, mēs to vai nu novērojam, vai uzreiz noņemam un sūtām uz histoloģisku izmeklēšanu. Histologs nosaka gala diagnozi. Ja veidojums ir izņemts pilnībā un tā ir bazalioma, tad ir nepieciešama rētas novērošana reizi pusgadā, bet, ja diagnoze ir melanoma, tad sūtām pacientu pie onkologa tālākai izmeklēšanai un ārstēšanai.

- Pirms zināma laika dermatologi mediju pārstāvjiem stāstīja par nepieciešamību Latvijā pēc iespējas drīzāk ieviest Moha (Mozas) ķirurģiju, kas ļauj veikt audu izmeklēšanu vēl operācijas laikā un kas spēj palīdzēt recidivējošo ādas audzēju gadījumā. Kāda ir situācija?

- Diemžēl metode Latvijā joprojām nav pieejama, tai nav atvēlēts valsts finansējums. Tā ir mikrogrāfiskā - ar mikroskopu kontrolējamā - ķirurģija. Operācijas gaitā pacientam vietējā anestēzijā ārsts veic ļoti plānu audzēja slāņu noņemšanu kārtu pa kārtai. Katrs gabaliņš tiek nekavējoties sasaldēts un plānos griezumos skatīts zem mikroskopa. Izgriešanu turpina, līdz paraugos vairs nav ļaundabīgu šūnu. Metode saglabā veselus apkārtējos audus un tiek uzskatīta par visprecīzāko, to lieto arī sarežģītas piekļuves vietās, kādas ir, piemēram, deguns, auss, mute, plakstiņi. Metode patiešām ir vērtīga, bet diemžēl pieejama tikai ārzemēs.

- Senāk ādas ārsti intervijās minēja gadījumus, kad pacienti netīkamos ādas veidojumus centušies likvidēt paši, graizot ar nazi, nosienot ar diegu, liekot virsū rīvētus kartupeļus, strutenes vai urīna kompreses. Kā ir šobrīd?

- Ar prieku varu teikt, ka cilvēki aizvien retāk nodarbojas ar šādu pašārstēšanos, bet, protams, tādus veidojumus kā papilomas un kārpas daudzi joprojām cenšas likvidēt paši, izmantojot gan dažādas skābes, gan sarkanos diegus un tamlīdzīgus paņēmienus. Reizi pa reizei «ārstē» arī vēzi, nezinot precīzu diagnozi, un tas var stipri paātrināt ļaundabīgā audzēja attīstību. Tomēr kopumā mūsu pacienti kļūst izglītotāki un atbildīgāki, un tad arī ārstam ir vieglāk darīt savu darbu.

***

Par Lāzerplastikas klīniku:

Lāzerplastikas klīnika atrodas Rīgā, Baznīcas ielā 31, reģistratūras tālrunis 67295066. Šeit iespējams veikt ne vien ādas veidojumu diagnostiku un ārstēšanu, bet arī asinsvadu patoloģiju diagnostiku un ārstēšanu, lāzerprocedūras ādas struktūras uzlabošanai, rētu korekciju u.c. Sīkāku informāciju var atrast mājaslapā www.lazerplastikasklinika.lv