Keris: Jo vairāk iekļauts minimālajā veselības aprūpes grozā, jo labāk
 
©f64

Jo vairāk iekļauts valsts apmaksātās veselības aprūpes pamata grozā, kas no nākamā gada pienāksies visiem Latvijas iedzīvotājiem, jo labāk, uzskata Latvijas Veselības un sociālās aprūpes arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris.

Viņš atgādināja, ka pakalpojumu dalīšanu divos grozos arodbiedrība neiniciēja, un šī iemesla dēļ atzinīgi vērtē to, ka pakalpojumu pamata grozā plānots iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Vienlaikus Keris sacīja, ka jautājums par groziem joprojām nav viennozīmīgs, jo daļa sabiedrības atbalsta veselības aprūpes pakalpojumu sasaisti ar nodokļu maksāšanu, turklāt kādā pētījumu centra SKDS aptaujā secināts, ka arī daļa ārstu atbalsta ideju par diviem veselības aprūpes groziem.

LVSADA priekšsēdētājs uzskata, ka tas varētu nozīmēt, ka daļa sabiedrības tomēr atzīt, ka nav godīgi, ka visi valsts veselības aprūpi saņem vienādi neatkarīgi no tā, vai sociālās iemaksas tiek veiktas vai nē.

Jau ziņots, ka pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums paredz no nākamā gada ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu, tostarp nosakot sasaisti starp veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, proti, sociālo iemaksu nemaksātāji vairs nevarēs bez maksas saņemt pilnu valsts apmaksāto medicīnisko pakalpojumu klāstu.

Visiem Latvijas iedzīvotājiem pienāksies veselības aprūpes pamata grozs, proti, kurā tiek iekļauta neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Tāpat šajā grozā plāno iekļaut arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies valsts apdrošinātajām cilvēku grupām, legālajiem darba ņēmējiem un brīvprātīgo iemaksu veicējiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.

Kā ziņots, personām, kuras neveic sociālās iemaksas un nav automātiski apdrošinātas, veselības apdrošināšanai no nākamā gada šogad iemaksas jāveic 1% apmērā no minimālās mēnešalgas jeb 51,60 eiro gadā, 2019.gadā - 3% no minimālās mēnešalgas jeb 154,80 eiro gadā, bet 2020.gadā - 5% no minimālās mēnešalgas jeb 258 eiro gadā. Pirmās brīvprātīgās iemaksas iedzīvotāji varēs sākt maksāt no šī gada 1.septembra.