Ar Zojas degsmi
 
©F64

Viena no latviešu majora Artura Sproģa apmācītajām 9903. vienības komjaunietēm Zoja Kosmodemjanska 1941. gada nogalē centīgi pildīja Josifa Staļina pavēli – vāciešu ieņemtajā Petriščevas sādžā iznīcināt friču apdzīvotās ēkas, staļļus ar zirgiem un citus objektus. Nebija svarīgi, vai tur mita arī vai tikai vācieši, vai krievu zemnieku ģimenes – misijas apsēstā komjauniete kopā ar citiem jauniešiem, ko šodien mēs sauktu par reliģiskiem vai, vienkārši, fanātiskiem ekstrēmistiem, dzedzināja ēkas citu pēc citas, līdz vietējie ļaudis to neizturēja un nodeva dedzinātāju vāciešiem.

Šodienas dedzīgā cīņa ar nerezidentu bankām nedaudz atgādina šo stāstu. Ir virsvadoņa - ASV - uzdevums, kuru jau atkal grasāmies izpildīt kā pārcentīgi komjaunieši - piecgadi veikt četros gados! Līdzīgi steidzām ieviest Eiropas Savienības direktīvas un Māstrihtas kritērijus, kurus neievēroja Eiropas lielvalstis, tāpat, visticamāk, vēl ilgi 2% no IKP aizsardzībai nesasniegs virkne NATO lielo valstu. Un mūsu šogad sasniegtie 2%, pēc aizsardzības ministra Raimonda Bergmaņa teiktā, vēl neesot griesti! Iesim vēl tālāk, kamēr, būdama OECD jeb attīsto valstu klubiņa valsts, ar atvēlēto budžetu veselības aizsardzībai, izglītībai, sociālajai aizsardzībai, jo īpaši pensionāru, velkamies nopakaļ kā «aizšauta pīle».*

Spiediens uz nerezidentus apkalpojošajām bankām ar ABLV Bank likvidēšanu nebeidzas. Pēc ASV Finanšu ministrijas pārstāvja Maršala Bilingslija vizītes Latvijā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un FKTK vadītājs Pēteris Putniņš sāka runāt par pavisam strauju skābekļa piegriešanu ne tikai augsta riska čaulu kompāniju darījumiem, bet visam banku nerezidentu biznesam. Tā īpatsvara samazināšana līdz 20% divos gados kopš iestāšanās OECD vairs nav aktuāla - mērķis ir 5% dažu mēnešu laikā!

Var saprast ASV dienestus - šis divu gadu termiņš būs jau šā gada jūlijā, bet nerezidentu noguldījumu īpatsvars pirms ABLV sāgas bija sarucis vien no 60 līdz 40% - tādā tempā līdz 20% pusgadā netikt! Arī politiķiem, kamēr nebija iebelzts ar mietu pa pieri, šīs OECD prasības izpilde nebija tik svarīga kā prasība par uzņēmumu padomju, tautā sauktu - partiju barotņu, atjaunošanu. Kad ūdens smeļas mutē, mūsu amatpersonas kā Zoja gatavas nodedzināt visu. Ja mūsu atbildīgie kontroles dienesti būtu spējīgi līdz šim parādīt funkcionētspēju un gribu cīnīties pret naudas atmazgāšanu, tad pietiktu ar tagad rosināto čaulas kompāniju aizliegšanu, nelikvidējot pārējo nerezidentu biznesu, kas tomēr ir ienesīgs Latvijas ekonomikai, šajās bankās strādājošajiem, no viņiem labumu gūstošajiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, arī valsts budžetam. Pēc ekspertu aplēsēm, ABLV nogrimšanas ietekme uz budžetu lēšama 0,4-0,8% apmērā no IKP, ABLV bankas viens darbinieks vidēji nodrošināja teju 150 000 eiro eksportu (Vjačeslavs Dombrovskis). Nerezidentu biznesa noslāpēšana līdz 5% būs jau daudz taustāmāks belziens tautsaimniecībai. Swedbank ekonomists Mārtiņš Kazāks gan šo ietekmi lēš daudz mazāku, tāpat kā kopējo bēdu no šo banku biznesa piegriešanas. Šāda nostāja arī saprotama - mazināsies konkurence, lai arī rezidentu un nerezidentu banku profili ir dažādi, arī nerezidentu bankas tomēr darbojās vietējās tautsaimniecības un mājsaimniecību kreditēšanā, vietējo kontu apkalpošanā.

Protams, netīrās naudas atmazgāšana nav nekas atbalstāms, lai arī dažam šķiet, ka mūs tieši neskar tas ļaunums, kas ar to kaut kur tiek nodarīts. Tomēr šodien pasaule ir satīklota un ja ne tieši, tad netieši, agrāk vai vēlāk arī mūsu kūlā var ielēkt dzirkstelīte. Un teju visu nerezidentu banku, varbūt, izņemot Rigensis bank, biznesā bijušas problēmas, pārkāpumi, sodi saistībā ar netīrās naudas plūsmu. Lielas naudas vilinājums ir liels, ļoti lielas naudas, turklāt viegli iegūtas - vēl lielāks, un pašu banku paškontrole nav augstākajā līmenī. Bet to var saprast - kurš gan gribēs zāģēt leknu, zaļojošu zaru, uz kura pats sēž?

Taču mūsu izslēgšana no spēles nenozīmē, ka spēle vairs netiks spēlēta. To spēlēs citi. Un pelnīs citi šo ātro, lai arī riskanto, naudu. Laikā, kad savu know how vēl neesam atraduši, pārcensties ar skābekļa piegriešanu ienesīgai nozarei nebūtu prātīgi. Protams, nedrīkstam riskēt zaudēt ASV plato drošības spārnu, tomēr te jārunā par konkrētu lietu. Primārais valstij būtu jāstiprina nerezidentu darījumu uzraudzība, FKTK un tā sauktā Burkāna kantora kapacitāte. Šo strukūru nespēja tikt galā ar netīrās naudas plūsmas uzraudzību un mazināšanu ir viens no būtiskākajiem iemesliem ASV pacietības izsīkšanai. Arī pašas ASV nav atteikušās ne tikai no nerezidentu, bet arī čaulu kompāniju apkalpošanas bankās, saprotot to izdevīgumu, bet acīmredzot tās ir pārliecinātas par savu spēju izskaust valsts drošībai riskantos pārskaitījumus.

Vairākuma nerezidentu banku akcionāri ir Krievijas izcelsmes biznesmeņi, kas vēlas savu kapitālu pārcelt uz drošākiem ūdeņiem. Diez vai pēc Krievijas prezidenta vēlēšanām šī vēlme mazināsies. Tā ir mūsu ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocība, kura jāizmanto, lai samaksātu par tā paša ģeogrāfiskā stāvokļa raisītiem riskiem.

* Eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga savulaik izteicās, ka Latvija savā attīstībā velkas līdzi citām valstīm kā aizšauta pīle