Gan cūka, gan druva ir mūsu
 
©Elita Veidemane

No Drošības policijas sagaidu konsekvenci: pelnītā, restotā atpūtas vietā atrodas Lindermans un Gapoņenko, vēl tikai Ždanokai vajadzētu savīkšīties uz tējas dzeršanu pie abiem pieminētajiem.

Pulciņā piesakās arī pašaizliedzīgais Mitrofanovs: viņš izplatījis atklātu vēstuli, kurā norāda, ka uzņemas pilnu atbildību par «Vislatvijas vecāku sapulci» pret mācību procesa pakāpenisku pāreju uz latviešu valodu un visu, kas šajā sapulcē noticis. Aizkustinājuma asaras izsauc viņa gatavība nomainīt apcietinājumā esošos prokrieviskos aktīvistus, pirms tam lūdzot Eiropas Parlamentu atcelt viņa deputāta imunitāti. Vēl cēlāk būtu, ja Mitrofanovs pieteiktos uz sēdēšanu Ždanokas vietā. Ak, jā, Taņuša gan vēl nav arestēta.

Bet kriminālprocess - par spīti «politieslodzīto» cīņas mērķu šķīstumam - tomēr ir sākts pēc noziedzīgu nodarījumu pazīmēm, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Krimināllikuma X nodaļā - «Par noziegumiem pret valsti», kā arī citu noziedzīgu nodarījumu pazīmēm. DP kriminālprocess sākts, «lai novērstu iespējamu mēģinājumu šķietami leģitīmu darbību aizsegā veikt prettiesiskas darbības vai sasniegt prettiesisku mērķi, kā arī ievērojot apstākli, ka DP iegūtās ziņas iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesa līdzekļiem un metodēm». Lai cik komiski izskatītos visi šie aizpagājušā gadsimta «revolucionāri», viņi tomēr ir spējuši uzjundīt zemiskākos instinktus ne tajos izglītotākajos sabiedrības slāņos - paradoksālā kārtā runājot tieši par izglītību.

To nedrīkst novērtēt par zemu: atcerēsimies, ka «lielo oktobra sociālistisko revolūciju» arī uzsāka un asiņaini piebeidza tieši lumpenproletariāts, kuru uzmundrināja un vadīja intelektuāli pārāki subjekti. Protams, līdz sociālistiskajai revolūcijai mūsdienās nonākt ir neiespējami, tomēr ir ļoti nepatīkami, ja politisko notekcauruļu saturs - viedā «revolucionāru» vadībā - platā straumē plūst pa valsts galvaspilsētas centrālo ielu... Lai plūdums būtu nepārtraukts, Mitrofanovs draud, ka turpinās «masveida protesta akcijas», jo, viņaprāt, «vecāku sapulce» un tajā notikusī diskusija atbilstot Latvijas likumdošanas normām un sabiedrības interesēm. Mitrofanovs vienīgi aizmirsa paskaidrot - kuras sabiedrības interesēm?

Vai tā būtu sabiedrība, kas principiāli runā tikai krieviski? Sabiedrība, kura pat neiedziļinās reformas būtībā, bet līdz aizsmakumam brēc par, viņasprāt, briesmīgo pāridarījumu - absolūti loģisko soli, kas skolās paredz pakāpenisku pāreju uz valsts valodu? Vai tā ir sabiedrība, kas nepamana, ka nevienā Eiropas valstī krievvalodīgie pensionāri nevazājas ar draudīgiem plakātiem, pieprasot krievu valodu vietējās skolās? Vai tā ir sabiedrība, kurai demokrātija ir līdzeklis, lai paustu pretvalstiskus murgus? Šīs «masveida protesta akcijas» jau sen ir «aizmirsušas» to sākotnēji deklarēto mērķi: cīnīties par krievu mācībvalodas saglabāšanu krievu skolās. Tās ir pārvērtušās par antilatvisku histēriju, kurai ar izglītību krievu valodā nav nekāda sakara.

Žēl, ka visa šī «protestētāju» varza kopā ar saviem ideoloģiskajiem un organizatoriskajiem bosiem, no kuriem puse jau aiz restēm, aizmirst vienu lietu: šīs aktivitātes tikai vairo nepatiku un pat naidu pret visu krievisko, kas sevī ietver arī lielas kultūras vērtības, ne tikai ždanokistu lumpenproletāriskos uzstādījumus.

Bet acīmredzot tieši tāds ir viņu mērķis: pēc iespējas asāk sasist ar pierēm krievus ar latviešiem, to visu ciniski pasniedzot mērcē ar nosaukumu «cīnāmies par mūsu bērniem!». Par kādu kultūru mēs še varam runāt? Ja nu tikai par «kultūru», kuru pārstāv tas pats Gapoņenko, melnsimtnieciskā Izborskas kluba loceklis, viņš arī «pribaltikas» reģiona vadītājs šajā klubā, kurā darbojas tādi pārliecināti melnsimtnieki, Baltijas valstu nīdēji un antisemīti kā Prohanovs, Dugins, Narošņicka un citi.

Bet ko mums iesākt? Uzmundrināt Drošības policiju? Arī to var darīt. Bet pirmām kārtām gribas piekrist tvitera komentētājam Jānim Bergam, kurš raksta: «Gan Ždanokai, gan visai viņas kompānijai un viņu līdzskrējējiem pilnībā piegriezt skābekli būs iespējams tikai tad, kad paši latvieši pārstās savstarpējo kašķēšanos un sāks visi 100% iet uz vēlēšanām, nevis dzīvot pēc principa - ne mana cūka, ne mana druva.» Šobrīd gan cūka, gan druva ir mūsu - kamēr to visu nav pievākuši «cīnītāji par bērnu tiesībām».