Dažādas mārketinga aktivitātes ir neatņemama tirgus ekonomikas un patērētāju sabiedrības komponente, kas gan var radīt sarežģītus morāli ētiskas dabas jautājumus.
Jautājums, piemēram, cik tālu mārketinga akciju organizētājs drīkst aiziet, pierunājot patērētājus iegādāties kādu, iespējams, ne pārāk nepieciešamu preci.
Daudzos gadījumos likums precīzi nedefinē kā reklamējamas noteiktas lietas, tāpēc vēstījumu patiesumu noteiks vien reklāmdevēju godprātība.
Dažos gadījumos ir gluži pretēji. Likums diezgan skaidri nosaka ko un kā drīkst reklamēt.
Medikamentu mārketingā pieņemamās metodes cita starpā nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.378 - Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus.
Noteikumu Nr.378 piektais punkts skaidri nosaka, ka ir aizliegta tāda zāļu reklāma, kurā zāles tiek piedāvātas kā dāvana vai kompensācija par kādas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu, tiek piedāvāta dāvana par zāļu iegādi; sabiedrībai tiek piedāvāts iegādāties konkrētas zāles ar atlaidi vai bez maksas, reklamējot zāles, tiek organizēts konkurss, spēle vai cits līdzīgs pasākums, kura dalībnieki vai uzvarētāji saņem labumus - dāvanas par dalību vai balvas par uzvaru.
Kāpēc šādi ierobežojumi?
Galvenokārt jau tāpēc, lai cilvēki pret zāļu lietošanu izturētos atbildīgi un apzinīgi.
Zāles nav šokolādes batoniņš vai saldējums, kuru apēdot, īpašs kaitējums organismam neradīsies.
Nepamatota zāļu lietošana var būt bīstama. Šī iemesla dēļ zāles izraksta ārsts un izsniedz farmaceits, nevis, aizejot uz aptieku, ņemam pašapkalpošanās iepirkuma ratus un kraujam tajos visu, kas gadās pa rokai.
Tā vismaz ir bijis līdz šim.
Jaunas bīstamas vēsmas farmācijas biznesā mēģina ieviest kāds liels aptieku tīkls.
Iedzīvotājiem izplatītās reklāmas avīzēs pensionāriem tiek piedāvātas atlaides, pērkot trīs preces un vairāk. Piedāvājums attiecas gan uz bezrecepšu, gan recepšu zālēm.
Šī reklāma ir nepieņemama vairāku iemeslu dēļ.
Reklāma pārkāpj 2011. gada 17. maija Ministru kabineta noteikumu Nr.378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 7.2.apakšpunktu, 10.punktu, 11.1.apakšpunktu, 18.12.apakšpunktu.
Šī aptieku tīkla biznesa prakse ir negodīga un vispirms jau attiecībā pret senioriem. Seniorus, kuriem jau tāpat trūkst naudas, tiek mudināti pirkt liekas, pagaidām nevajadzīgas zāles, lai saņemtu dažādas atlaides.
Tas ir amorāli un kaitīgi.
Aptieku klientu programmām jābūt vērstām uz kvalificētu farmaceitisko aprūpi, pareizu zāļu lietošanu un padomu sniegšanu hronisko slimību pacientiem nevis uz mārketinga akcijām, kurās iedzīvotājus mudina sapirkties pēc iespējas vairāk zāļu.
Šāda aptieku tīkla rīcība met šaubu ēnu uz farmācijas nozari kā tādu, kā arī Veselības Ministrijas spējām īstenot sapratīgu un kvalificētu Latvijas aptieku tīklu uzraudzību.
Negribētos sagaidīt laikus, kad uz aptieku kā uz lielveikalu, iedzīvotājus sāks aicināt arī citi farmācijas biznesa dalībnieki, iesaistoties vairāksolīšanā par to, kurš piešķirs lielākas atlaides par katru papildus iegādāto zāļu iepakojumu.
Šāda veida mārketinga akcijas ir pēc būtības jāaizliedz, iespējams, palielinot sodus par pieļautajiem pārkāpumiem, ja līdzšinējā prakse nav pietiekami efektīva un nenodrošina Ministru kabineta noteikumu Nr.378 ievērošanu.
Kā mediķis un Saeimas deputāts, pārskatīt līdzšinējās mārketinga stratēģijas aicinātu arī aptieku tīklus. Atsakoties no šaubīgām reklāmas aktivitātēm un dārgu avīžu izdošanas, akumulētos līdzekļi, kurus būtu iespējams izmantot reālai medikamentu mazumtirdzniecības cenas samazināšanai. Tam, ko no aptieku tīkliem visvairāk gaida seniori.
