© Publicitātes foto

Katrai filmai ir savs skatītājs. Un to, ka Latvijā mīl kino, apliecina pilnie kinoteātri un izcilu filmu ilglaicīga būšana repertuārā. Tas, ka daudzas filmas nenonāk uz lielajiem ekrāniem, jāpateicas dažām lieliem straumēšanas servisiem.

Tomēr ir arī gaišā puse - šīs straumēšanas giganti dod iespēju noskatīties vecās filmas, Holivudas zelta fonda filmas un Eiropas labākās filmas. Tad nu izskatot piedāvājumu, atradu tādas pērles, kas iederas svētku sezonas mājas kinozālē.

“Dzīvoklis”, (Apartaments) (1960)

Publicitātes foto

“Dzīvoklis” ir 1960. gada amerikāņu romantiskās komēdijas-drāmas filma, kuras režisors un producents ir Billijs Vailders. Tajā galvenās lomas atveido Džeks Lemons, Šērlija Makleina, Freds Makrejs.

Filma stāsta par apdrošināšanas darbinieku (Džeks Lemons). Tas pats Lemons, kura “Džezā tikai meitenes” attēlotā Dafne liek nobalēt Monro un Kertisa varoņu mīlas stāstam, kurš, cerot uzkāpt pa korporatīvām kāpnēm, ļauj vecākiem kolēģiem izmantot viņa Upper West Side dzīvokli, lai baudītu intīmus ārlaulības sakarus. Pārpratumi, ironija, jautrība.

“Dzīvoklis” (Apartaments) guva komerciālus panākumus, neskatoties uz strīdiem temata dēļ. Tā kļuva par 8. ienesīgāko filmu 1960. gadā 33. Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijā filma tika nominēta desmit balvām un ieguva piecas, tostarp labākās filmas, labākā režisora ​​un labākā scenārija kategorijās. Lemons, Makleins un Krušens tika nominēti Oskaram. Lemons un Makleins par savām izrādēm saņēma Zelta Globusa balvas.

“Dzīvoklis” tiek uzskatīts par vienu no labākajām filmām, kas jebkad uzņemtas, un tā ir iekļauta Amerikas Filmu institūta un žurnāla Sight and Sound sarakstos. 1994. gadā tā bija viena no 25 filmām, kas tika izvēlētas iekļaušanai ASV Kongresa bibliotēkas Nacionālajā filmu reģistrā.

“Čārlijs un šokolādes fabrika” (Charlie and the Chocolate Factory) (2005)

Publicitātes foto

Tagad, kad pasaules skatītāju siržu iekarošanu ir uzsākusi filma “Wonka”, varbūt der noskatīties stāstu, kas būs pēc tam. “Čārlijs un šokolādes fabrika” ir muzikāla fantāzijas filma, kuras režisors ir Tims Bērtons. Un galvenās lomas atveido Džonijs Deps, Fredijs Haimors, Deivids Kelijs, Helēna Bonema Kārtersa. Filma balstīta uz Roalda Dāla 1964. gada romānu ar tādu pašu nosaukumu.

“Edvards Šķērrocis”, (Edward Scissorhands) (1990)

Publicitātes foto

“Edvards Šķērrocis” ir 1990. gada amerikāņu fantāzijas gotiskā romantiskā filma, kuras režisors ir Tims Bērtons. Galvenajās lomās Džonijs Deps , Vinona Raidere. Filma stāsta par nepabeigtu mākslīgo humanoīdu, kuram roku vietā ir šķēru asmeņi. Viņu pieņem piepilsētas ģimene, kurā aug pusaudze. Starp Edvardu un pusaudzi izveidojas jūtas.

Filma guva finansiālus panākumus, iekasējot vairāk nekā četras reizes vairāk nekā 20 miljonu dolāru budžets. Tā ieguva Britu Kinoakadēmijas balvu par labāko dizainu un Hugo balvu par labāko dramatisko prezentāciju, kā arī saņēma vairākas nominācijas Kinoakadēmijas balvai, Britu Kinoakadēmijas balvai un Saturna balvai. Bērtons Edvardu Šķērroci uzskata par savu personiskāko darbu.

“Par zēnu”, (About a Boy) (2002)

Publicitātes foto

“Par zēnu” ir 2002. gada komēdijas drāmas filma, kuras režisori ir Pols Veits un Kriss Veits. Tā ir Nika Hornbija 1998. gada romāna adaptācija. Galvenās lomas atveido Hjū Grānts, Nikolass Hoults, Tonija Koleta un Reičela Veisa. Skaists un reizē skaudrs Ziemassvētku stāsts, kur galveno varoņu dzīves līkloči savijas tā, ka kaklā ir kamols un acīs izlaužas asaras.

Tā tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai par labāko adaptēto scenāriju. Aktieri Hjū Grānts un Tonija Koleta par savām lomām tika nominēti attiecīgi Zelta globusam un BAFTA balvai.

“8 sievietes”, (8 femmes) (2002)

Publicitātes foto

“8 sievietes” ir 2002 . gada melnā muzikālā komēdija, kuras autors un režisors ir Fransuā Ozons. Scenārijs veidots, pēc 1958. gada Roberta Tomasa lugas motīviem. Filmā piedalās augsta līmeņa franču aktrises - Katrīna Denēva, Izabella Ipēra , Emanuela Bērta, Fanija Ardāna, Virdžīnija Ledojena, Daniela Darjē, Ludivina Sanjē un Firmīna. Filmas sižets risinās ap ekscentrisku sieviešu ģimeni 1950. gados. Astoņas sievietes, kuras pulcējas svinēt Ziemassvētkus izolētā, sniegotā kotedžā, kur tikko ar nazi mugurā atrasts miris ģimenes patriarhs Marsels. Ieslodzītas mājā, sievietes kļūst par aizdomās turamajām, katrai ir savs motīvs un noslēpums.

Pirmizrāde notika 2002. gada 8. janvārī Parīzē, kur arī notika filmēšana. 8 sievietes sacentās par Zelta lāci 52. Berlīnes Starptautiskajā filmu festivālā, kur visas sievietes tika apbalvotas ar Sudraba lāci par izcilu māksliniecisko ieguldījumu. Filma tika nominēta 12 Cēzara balvām, arī par labāko filmu.

“Mazās sievietes”, (Little Women) (1994)

Publicitātes foto

“Mazās sievietes” ir 1994. gada drāma, kas veidota no Luīzas Mejas Olkotas tāda paša nosaukuma romāna. Filmas režisore ir Džiliana Ārmstronga. Galvenās lomas atveido Vinona Raidere, Kristians Beilijs, Kirstena Dansta, Sūzana Sarandona un citi.

Filmas darbība sekots līdzi Megai, Džo, Betai un Eimijai Māršām un viņu dzīvēm pēc Amerikas pilsoņu kara.

Filma visā pasaulē iekasēja 95 miljonus dolāru. Tā saņēma trīs Kinoakadēmijas balvas nominācijas kategorijās Labākā aktrise (Raidere), Labākais kostīmu dizains un Labākā oriģināla adaptācija. Tai sekoja (vaļīgs) turpinājums “Little Men” .

“Mazās sievietes”, (Little Women) (2019)

Publicitātes foto

2019. gada ASV vēsturiska drāma, kuras režisore un scenārija autore ir Greta Gērviga. Filmā galvenās lomas atveido Sērša Runena, Emma Votsone, Florence Pjū, Elīza Skanlena, Lora Derna, Timotijs Šalame, Merila Strīpa, Treisijs Letss, Bobs Odenkērks, Džeimss Nortons, Luī Garēls un Kriss Kūpers.

Šī ir lieliska iespēja salīdzināt abas kino versijas, kuras piedalās izcili aktieri. Redzēt kā 25 gadu laikā ir mainījies rakurss un vīzija par vieniem un tiem pašiem notikumiem.

Filma bija komerciāli veiksmīga, nopelnot 218,9 miljonus ASV dolāru. “Mazās sievietes” tika nominēta sešām Amerikas Kinoakadēmijas balvām, tajā skaitā kā labākā filma, labākā aktrise galvenajā lomā (Runena) un labākā aktrise otrā plāna lomā (Pjū), bet ieguva vienu “Oskaru” kategorijā “Labākie kostīmi”. Filma tika nominēta arī piecām BAFTA kino balvām un divām Zelta globusa balvām.

“Reiz Brigē”, (In Bruges) (2008)

Publicitātes foto

“Reiz Brigē” ir 2008. gada kriminālā kinokomēdija, kuras režisors un scenārija autors ir Mārtins Makdona. Galvenās lomas atveido Kolins Farels, Brendans Glīsons, Reifs Fainss un Klemensa Poēzija.

Ziemsvētku priekšvakarā, tikko savu killera karjeru uzsākušais dublinietis Rejs un viņa mentors killers ar pieredzi Kens tiek nosūtīti uz Beļģijas pilsētu Brigi. Šeit viņiem jāgaida sava nesaudzīgā priekšnieka Harija turpmākie norādījumi, jo Rejs ir pārkāpis Bosa principus. Kā raksta filmas režisors - stāsts tapa, viņam nejauši nokļūstot Brigē, kura apbūra režisoru ar savu viduslaiku auru. Bet jau otrajā dienā Makdona esot sapratis, ka te nav ko darīt. Tā dzima scenārijs par šo tūristu iecienīto pilsētu, iesaistot tajā personāžus, kas tik labi ataino paša izjūtas. Šī ir režisora un abu galveno lomu atveidotāju pirmā tikšanās, kas izauga ilgā un noturīgā draudzībā.

Kolins Farels ieguva Zelta globusu kā “Labākais aktieris komēdijas vai muzikālā filmā”

“Tik ļoti Mareja Ziemassvētki”, (A Very Murray Christmas) (2015)

Publicitātes foto

“Tik ļoti Mareja Ziemassvētki” ir 2015. gada amerikāņu Ziemassvētku muzikāla komēdija, kuras režisore ir Sofija Kopola un līdzautori ir Bils Marejs, Mičs Gleizers. Filmā piedalās Bils Marejs , Džordžs Klūnijs, Mailija Sairusa.

.Ja vēlaties redzēt vai precīzāk dzirdēt kā Bils Marejs dzied Ziemassvētku korāļus, tad šī ir īstā filmā. Jautra, ar veselīgu humora devu ļoti baudāma Ziemassvētku filma.

“Klusā nakts”, (Silent Night) (2021)

Publicitātes foto

“Klusā nakts” ir 2021. gada britu apokaliptiskā melnā komēdija, kuras autore un režisore ir Kamila Grifina. Filmā galvenās lomas atveido Keira Naitlija un Metjū Guds.

Draugu grupa, kas apvienojas pēdējos Ziemassvētkos tieši pirms neskaidra apokalipse iznīcinās visu cilvēci. Filma pārsteidz ar savu finālu.

Uzdod sev interesējošo jautājumu NRA Dzīvesstila ekspertiem, sūtot to uz e-pastu: dzivesstils@nra.lv