Ārējais pieprasījums patlaban saglabājas vājš, tāpēc apstrādes rūpniecībā spēju uzlabojumu tuvākajā laikā nav pamata gaidīt, teikts Latvijas Bankas jaunākajā makroekonomisko prognožu pārskatā.
Apstrādes rūpniecībā gads aizsācies ar ļoti pieticīgiem rezultātiem, tomēr Latvijas Banka prognozē, ka pakāpeniski situācija uzlabosies, atjaunojoties pieprasījumam eksporta tirgos.
Latvijas Banka prognozē, ka kopumā spēcīgāks ārējais pieprasījums atjaunosies 2025.gadā un Latvijas ražotāju iespējas kāpināt eksportu būs ar lielāku jaudu.
Vienlaikus pārskatā teikts, ka dramatiskais izlaides kritums janvārī uztverams drīzāk kā izņēmums - tukšāks mēnesis pēc novembrī un decembrī izpildītiem lieliem pasūtījumiem. Lai gan rūpnieku novērtējums par eksporta pasūtījumiem ir zemāks nekā iepriekšējo prognožu veidošanas laikā pērnā gada nogalē, uzlabojuma vēstneši februārī bija manāmi gan rūpnieku kopējā noskaņojumā, gan vērtējumā par eksporta pasūtījumiem, gan nodarbinātības gaidu nākamajiem trim mēnešiem uzlabojumā, kas iezīmē potenciālu ražošanas apjomu atgriešanos iepriekšējā līmenī.
Nozaru pārstāvju viedoklis par straujākas uzlabošanās atsākšanās brīdi ir atšķirīgs - vienām apstrādes rūpniecības nozarēm izaugsme tiek gaidīta jau pavasarī, citām pozitīvāka aina lēšama tikai gada beigās vai pat nākamgad, teikts Latvijas Bankas pārskatā.
Situācija ar būvniecību saistītajās apakšnozarēs (kokmateriāli, metāli, būvmateriāli) pēc ilgstošas vājas ekonomiskās aktivitātes ārējās tirdzniecības partnervalstīs varētu nedaudz uzlaboties jau uz vasaras pusi, prognozē Latvijas Banka. Samērā spēcīgs saglabāsies datoru un elektronikas preču pieprasījums, ko stiprina ieguldījumi nepieciešamajā elektroautomobiļu infrastruktūrā un veiktās investīcijas jaunās ražošanas jaudās.
Vienlaikus Latvijas Banka prognozē, ka šogad saglabāsies vājš vidēja termiņa lietojamības preču, piemēram, mēbeļu un sadzīves tehnikas pieprasījums, kas ar aizkavēšanos allaž seko būvniecības aktivitātes pārmaiņām.
