No 29. jūnija Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā aplūkojama izstāde Ciao! Niklāvs Strunke Itālijā. 20. gadsimta 20. gadi.
Līdzās Niklāva Strunkes kanoniskajiem darbiem tiks izstādīti arī mākslinieka maz zināmie darbi.
Izstādes kuratore mākslas zinātniece Aija Brasliņa uzsver, ka māksliniekam Niklāvam Strunkem (1894-1966) nākamajā gadā tiks atzīmēta 125 gadu jubileja, tiek plānots apjomīgs jubilejas izdevums, kas veltīts mākslinieka daudzpusīgajai daiļradei, bet izstāde notiek šogad, un to būtu ieteicams nepalaist garām, jo nākamgad tādas iespējas nebūs.
Māksliniekam Niklāvam Strunkem dzejnieks Aleksandrs Čaks un citi laikabiedri piedēvē itāliskā sveiciena «čau» («ciao») ieviešanu Rīgā. «Kamēr vienaudži traucās uz Parīzi, slavenākais «latviešu itālis» gandrīz četrus gadus - no 1923. līdz 1927. gadam - dzīvoja Romā, Kapri salā un Florencē, apceļojot arī Venēciju, Toskānu, Neapoles līča un Amalfi piekrasti. Itālijā pavadītie starpkaru gadi būtiski rosināja daudzpusīgā latviešu modernista un vecmeistaru mācekļa oriģinālo māksliniecisko izteiksmi. Niklāvs Strunke vienlaikus iedvesmojās no secondo futurismo jeb «otrā viļņa» futūrisma un itāļu agrās renesanses, sasniedzot izcilas savas glezniecības, grāmatu ilustrāciju un modernās scenogrāfijas virsotnes,» atgādina Aija Brasliņa. Itālijai Niklāva Strunkes biogrāfijā bija liktenīga loma arī pēc Otrā pasaules kara, kad viņš dienvidzemē atgriezās kā trimdinieks no Zviedrijas, mākslinieks miris Romā un apbedīts Mūžīgās pilsētas protestantu kapsētā. «Šajā izstādē būs pārstāvēta glezniecība, scenogrāfijas meti, akvareļi, zīmējumi, ilustrācijas grāmatām, arī plašs fotomateriāls, kas parāda Strunki Itālijā dažādās situācijās,» saka Aija Brasliņa.
Iepriekšējā izstāde, kas veltīta Niklāvam Strunkem, bija pirms desmit gadiem, un tajā mākslinieks tika rādīts kā modernists. «Šī izstāde arī ir par Strunkes modernisma periodu. Strunke bija universāls mākslinieks, strādāja ļoti daudzās mākslas jomās - glezniecībā, grafikā, scenogrāfijā, īpaši izceļams viņa veikums grāmatu ilustrācijās, darbojās arī lietišķajā mākslā - veidojis metus interjeriem...,» uzsver Aija Brasliņa. Mākslas zinātniece zina teikt, ka Strunkes agrīnie darbi daudzi ir zuduši, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja kolekcijā ir samērā daudz darbu no tā sauktā starpkaru posma, bet ļoti maz - darbu, kas tapuši emigrācijā, pēc Otrā pasaules kara.
