Banku uzraugs Pēters Putniņš: Tā ir man mīkla, kāds spiediens varētu būt bijis uz FKTK
 
©Rūta Kalmuka/F64

Par aktualitātēm saistībā ar ABLV bankas pašlikvidāciju un ārējo spēku ietekmi uz mūsu finanšu uzraudzības sektoru un nerezidentus apkalpojošo banku pārprofilēšanos Neatkarīgās intervija ar Finanšu kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāju Pēteru Putniņu.

Neatkarīgā: - Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanai Latvijas Bankas (LB) prezidenta Ilmāra Rimšēviča kukuļņemšanas lietu. No KNAB informācijas noprotams, ka Rimšēvičs, iespējams, izdarījis spiedienu uz FKTK Trasta komercbankas (TKB) likvidācijas procesā, savukārt uzņēmējs Māris Martinsons izdarījis spiedienu uz TKB pārstāvjiem vai likvidatoriem, saņemot kukuli un to nododot LB vadītājam. Jūs tajā laikā bijāt FKTK vadītāja Kristapa Zakuļa vietnieks. Kā jūs to komentētu?

Pēters Putniņš: - LB prezidenta lietā neko nezinu, neesmu novērojis arī FKTK ietekmēšanu. Vismaz man Rimšēvičs nav prasījis neko, kas būtu traktējams kā kaut kas prettiesisks.

- Pirms 2012. gadā sākāt strādāt FKTK, jūs vairākus gadus strādājāt LB. Labi pazīstat Rimšēviču?

- Jā, biju LB Juridiskās pārvaldes vadītājs. Protams, man bija saskarsme ar Rimšēviča kungu un pazīstu viņu diezgan sen, uz jūs neuzrunāju. Bet varu droši apgalvot - man Rimšēvičs nav spiedis neko darīt.

- Kur, teorētiski, varētu būt LB ietekmes iespējas komisijā?

- Nezinu. Neredzu iespējas kaut kā ietekmēt TKB likvidācijas gaitu, tur LB vispār nebija nekāda loma, izņemot gala posmā, ņemot vērā, ka tā bija pirmā licence, kuru anulēja Eiropas Centrālā banka (ECB), kā to paredzēja jaunā kārtība. Tur LB prezidents ir padomē. Tā ir man mīkla, kāds spiediens varētu būt bijis uz FKTK.

- Ar ko skaidrojat dīvainās akvititātes, kas bija ap maksātnespējas administratora iecelšanu TKB? Te likvidators Ilmārs Krūms grasās atteikties no bankas administrēšanas, te tomēr kļūst par administratoru, lai gan FKTK ieteica Armandu Rasu, kurš vēlāk ar Vienotības palīdzību un Nacionālās apvienības (NA) pretdarbību nokļuva pie kārotā kumosa, lai arī iepriekš Lielbritānijā reģistrētā kompānija Cortferry Limited viņu bija nolīgusi naudas atgūšanai no TKB.

- Jā, taisnība. Sākotnēji process virzījās diezgan sekmīgi. Mēs neesam profesionāļi maksātnespējas un likvidācijas biznesā. Mūsu uzdevums ir no esošiem sarakstiem izvēlēties, mūsuprāt, kompetentāko personu, kuru ieteikt tiesai apstiprināšanai. FKTK loma kopš tā brīža ir ļoti minimāla. Ja sistēma funkcionē tā, kā par to pēdējā laikā dzirdam, tad Krūma gadījumā, vienalga, kuru mēs izvēlētos, viņi visi kaut kādā mērā ir saistīti, tiek slēgti dažādi līgumi, apakšvienošanās. Krūmam bija ar Māri Sprūdu, Rasam - ar Mārtiņu Bunku. Citā situācijā problēma būtu tāda pati. Tāpēc jāsakārto visa sistēma ne tikai attiecībā uz bankām, bet uz jebkuru kapitālsabiedrību, lai nebūtu jāmokās un jāmin, kādu likvidatoru vai administratoru iecelt, bet lai mēs tiešām varam vadīties pēc profesionalitātes kritērijiem, nevis vēl analizēt, vai cilvēkam eventuāli ir kaut kāds bandīta gēns, vai nav. Kad Krūmu izvirzījām amatam, mums nebija nekādas negatīvas informācijas.

- Vai tiešām te var izslēgt spiediena risku uz FKTK, jo interese jau tieši ir par to, kuru FKTK izvēlēsies par administratoru?

- TKB gadījumā nebija nekāda spiediena. Tas bija salīdzinoši mierīgs process.

- Ir bijuši gadījumi, kur ir bijis spiediens?

- Redzam, cik ilgi gāja process ar ABLV, kur ir klātesošas dažādas intereses. Tās pazudīs brīdī, kad iegūsim normālu, funkcionējošu likvidācijas administrācijas sistēmu, kādas ir citās valstīs.

FKTK atbildība ir nominēt šos cilvēkus, bet, ja kāds cits vēlas šo funkciju uzņemties, esam gatavi to nodot kaut vai rīt. Mūsu pamatuzdevums ir banku uzraudzība.

- Jūsuprāt, tā nav jums īsti piekritīga funkcija?

- Nav! Mūsu atbildība ir uzraudzība no licences izsniegšanas līdz atņemšanai. Brīdī, kad kopā ar ECB kādam esam atņēmuši licenci, sistēmai ir jāfunkcionē faktiski pašai no sevis. Šī nominēšana ir mantojums no LB laikiem. Pēdējā laikā bijušas problēmas ar neveiksmīgām likvidācijām un krimināllietām, kas arī parāda, ka šajā posmā ir problēmas. Mēs jau tos cilvēkus nepazīstam, varam viņus profesionāli patestēt, bet ko vairāk mums grūti zināt.

- Ņemot vērā to, kāda informācija izskanēja par administratoru cīņām par tikšanu pie ienesīgākiem uzņēmumiem, bankām, jūsuprāt, cīņas tiek izcīnītas ārpus FKTK, grupējumiem vienojoties vai kā citādi?

- Izslēgt to nevaram. FKTK nekādas cīņas nav, mēs tiekam ievilkti tajā un zaudējam daudz laika, ko varētu veltīt mūsu tiešajiem pienākumiem. Neatkratos no pienākumiem, varam to arī darīt turpmāk! Bet mēs varam notestēt tikai profesionalitāti, pieredzi. Un Krūms, abstrahējoties no pārējā, ir izcils profesionālis, vajadzīgās zināšanas viņam ir! Ir jāmaina sistēma, bet jāskatās plašāk, nevis tikai uz kredītiestādēm.

Attiecībā uz atlīdzību mums ir duāla attieksme - mūsu pienākums ir aizsargāt likvidējamu vai maksātnespējīgu banku aktīvus ar mērķi nodrošināt iespējami augstāku izmaksas koeficientu noguldītājiem, kreditoriem. Desmiti miljonu administratoru honorāri, labi, tagad līdz 100 000 eiro mēnesī, taču ir bankas nauda!

- ABLV likvidatori gatavi par 22 000 eiro mēnesī cītīgi strādāt!

- Tā ir pašlikvidācija, tur honorāri ir samērīgi. Tas ir ekonomiski. Viens no argumentiem, kāpēc atbalstījām pašlikvidāciju, ir tas, ka tā ir visracionālākā forma, kā saglabāt aktīvus, neviens nebūs ieinteresēts iztērēt naudu likvidatora honorāros.

- Esat teicis, ka ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojums netika sagatavots ar mērķi slēgt ABLV banku, tā strādāja pie problēmu novēršanas, bet, iespējams, bijuši kādi neatrisināti jautājumi starp ASV un banku. ABLV līdzīpašnieks Ernests Bernis izteicies, ka FinCEN ziņojums tapis, jo Rimšēvičs banku apmelojis. Šie varētu būt tie «neatrisinātie jautājumi»?

- Nevaru komentēt Berņa kunga izteikumus - ja viņam ir kaut kas sakāms par Rimšēviču, tad tas viņam ir jādara likumā noteiktā kārtībā. Liela daļa no pārkāpumiem, kas minēti FinCEN projektā, ir tādi, par kuriem esam piesprieduši gan soda naudas, gan korektīvus pasākumus. 2016., 2017. gadā vairākkārt esam bijuši spiesti pieņemt lēmumus. ABLV neapšaubāmi bija trūkumi.

- FKTK tomēr nesodīja ABLV par darījumiem ar Ziemeļkoreju.

- Ja ar sodu saprot monetāra soda nepiemērošanu, tad jā. Bet administratīvajā līgumā ar banku bija diezgan smagi korektīvie pasākumi. Vēl pirms tika ieviesti ierobežojumi attiecībā uz čaulas kompānijām, ABLV bija trīskārtīgi jāsamazina čaulas kompāniju ekspozīcija. Nevienai bankai Latvijā tobrīd nebija tādas prasības! Kopā ar 2016. gada līgumu, kad bija uzlikta 3,2 miljonu eiro soda nauda, korekcijai kopumā bija paredzēti 20 miljoni eiro ieguldījumi dažu gadu laikā. Arī šāda prasība nebija nevienai citai bankai! Bija vēl citas prasības. Nevar teikt, ka ABLV nebija mūsu redzeslokā un komisija neko nedarīja! Izskatījām arī Korejas lietu, bet līdz šim brīdim tur nav konstatēts tiešs sankciju pārkāpums. Jā, te, līdzīgi kā pāris citās bankās, ir netiešs sankciju pārkāpums, bet tas ir AML (noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas) pārkāpums. Ja būtu tiešs sankciju pārkāpums, kas ir noziedzīgs nodarījums, visdrīzāk, banku valdes locekļi jau sen sēdētu cietumā.

2017. gadā Korejas lietā ABLV nepiespriedām soda naudu, jo tas bija parasts AML pārkāpums, līdzīgu bijām konstatējuši jau 2016. gadā, kad jau soda nauda un citi korektīvie pasākumi tika piespriesti. Banka atradās trūkumu novēršanas periodā, kad civilizētās valstīs banku atkārtoti nesoda.

- Redzat arī FKTK vainu bankas slēgšanā un drastiskajā nerezidentu apkalpošanas biznesa ierobežošanā? Gan ABLV pārstāvji, gan politiķi, gan eksperti notikušajā vainoja arī nepietiekamu banku uzraudzību, nespēju izkontrolēt netīrās naudas apjomus. Arī premjers Māris Kučinskis, tiekoties ar ASV Finanšu ministrijas pārstāvi Maršalu Bilingsliju, bijis spiests atzīt, ka Latvija nav spējusi izkontrolēt netīrās naudas apjomus.

- Ļoti ceram, ka ABLV likvidācijas procesā, kad tiks pārbaudīti visi klienti, noskaidrosim patiesību. Šī nav klasiska pašlikvidācija, kur viss ir pašu akcionāru rokās. Viens no iemesliem, kāpēc atbalstījām pašlikvidāciju, ir tas, ka šis ir vienīgais veids, kā varam juridiski daudzmaz korekti nodrošināt savu pārraudzību, kas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā smagos pārmetumus bankai. FinCEN dokumentā norādīts, ka banka ir bijusi tāda kā organizēta struktūra, faktiski jau dibināta ar mērķi atmazgāt naudu. Bankai licence izsniegta jau 90. gados, kad jau esot bijis ieplānots, ka banka būs noziedzīgs sindikāts, kurš kopā ar bankas klientiem nodarbosies ar dažādiem noziegumiem, mazgās naudu un kaut ko slēps. Tas rakstīts FinCEN dokumentā.

- Cik lielā mērā tam piekrītat?

- Mēs tam nepiekrītam, jo mums nav šādu pierādījumu. Un tādi, cik zinu, nav ne Valsts policijai, ne prokuratūrai, ne kādai citai valsts iestādei, arī Kontroles dienestam par to nav bijušas nekādas indikācijas. To nesaskatīja arī ECB, kuras uzraudzībā banka bija pēdējos trīs gadus. Banka arī tika vairāk nekā 20 gadus auditēta - nevienā brīdī nebija tamlīdzīgas norādes. ASV Finanšu ministrija pašreiz ir vienīgā, kas kaut ko tādu ir norādījusi, un tagad galvenais ir pierādīt vai atspēkot šos pārmetumus. Likvidācijas process vienā brīdī būs patiesības mirklis, FKTK, akcionāriem un valdei tas būs liels tests. Tāpēc komisija no pirmās dienas sadarbosies ar likvidatoriem, visu pārbaudīsim, kontrolēsim, izdarīsim secinājumus.

- Cik daudz varētu būt nelegāli iegūto līdzekļu, kurus neizmaksās likvidācijas procesā?

- Sāks procesu, tad redzēs. Mēs pagaidām tādu organizētu gangsteru grupu neredzam.

- Kā sadalās pienākumi starp Kontroles dienestu, kam piešķirti papildu līdzekļi pašlikvidācijas uzraudzībai, un FKTK bankas likvidācijas uzraudzībā?

- Mums arī būs noalgots konsultants no ārpuses, kam paredzēti papildu līdzekļi.

Par klientu kvalitāti, naudas tīrību AML ziņā sākotnēji jāpārliecinās pašiem likvidatoriem, bet, ņemot vērā esošos pārmetumus, tiks piesaistīta respektabla auditorkompānija, kura izstrādās metodoloģiju klientu vērtēšanai. Arī mēs izvirzīsim savus noteikumus. Pēc tam auditorkompānija sadarbībā ar likvidatoriem pārbaudīs klientu pēc klienta. Gadījumos, kur būs neizprotami naudas ceļi, vēl tiks piesaistīta izmeklējošo grāmatvežu kompānija, kas palīdzēs pašķetināt, uzzīmēt shēmas un sniegs savu vērtējumu. Banka ir piekritusi iet tam visam cauri, lai pierādītu savu taisnību - līdz šim šīs intereses sakrīt. Par visiem nesaprotamajiem gadījumiem un tiem, kur parādīsies signāli par aizdomīgiem darījumiem, FKTK ziņos Kontroles dienestam, kurš pēc zināma izpētes laika var lemt par naudas iesaldēšanu. Par tiem līdzekļiem, kurus auditori un likvidatori atzīs par izmaksājamiem, FKTK vēl pieņems gala akceptu.

- Iesaldētā nauda paliks valstij? No tās varēs kompensēt šīs dubultās uzraudzības izdevumus?

- Varbūt, bet neskriesim notikumiem pa priekšu! Droši vien tik lielā bankā zināma summa tiks iesaldēta. Bet cits jautājums ir, vai banka visa tika uzbūvēta kā noziedzīga nodarījuma shēmu īstenošanas centrs, vai tie ir kaut kādi gadījumi, kādi būtu teju jebkurā bankā.

- Sabiedrībā izskanējusi liela kritika par ASV lomu lēmumu pieņemšanā par mūsu finanšu sektoru un ABLV pašlikvidāciju. Esat minējis arī, ka viens no kavēšanās iemesliem lēmuma pieņemšanā bija nepieciešamās diskusijas ar politiķiem par uzraudzības mehānismu. FKTK tomēr ir autonoma iestāde - ciktāl šāda politiķu un citu valstu iesaistīšanās ir pieļaujama?

- Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Šajā gadījumā, uzskatu, robeža vēl netika pārkāpta. Protams, tas bija politizēts jautājums. Tā bija lielākā vietējā kapitāla banka Latvijā, process nebija vienkāršs, tas bija vienīgais gadījums, kad banka finansiāli bija tik spēcīga, ka pašlikvidācija vispār bija iespējama. Manuprāt, tas Latvijai ir ieguvums, ka bankas pašlikvidācija rit organizēti, ka nebija nekontrolēts sabrukums kā citkārt, kad akcionāri vienkārši pamet banku. Bankā tomēr bija kvalificēta vadība, kredītportfelis ir labas kvalitātes, arī citas lietas ir tehniski labā kārtībā.

Es uzskatīju: ja valdība lūdz, man jāskaidro mūsu lēmums. Tas gan izvērsās vairākos piegājienos, bet man bija svarīgi, lai premjerministrs ir pārliecināts, ka procesu kontrolējam.

Tajā pašā laikā likumā rakstītais par mūsu autonomiju nav tukša skaņa, un arī politiķiem jāņem vērā šīs robežas. Ja mēs neredzētu galu šai interesei no ārpuses vai justu, ka komunikācija kļūtu galīgi nekonstruktīva vai tā tiek ļaunprātīgi izmantota, mēs savus lēmumus pieņemtu tik un tā. Bet, saprotiet, mums tomēr kā valsts iestādei būtu grūti pieņemt lēmumu, kam valdība pilnībā nepiekristu. Kaut kādam līdzsvaram ir jābūt, neviens jau nav pilnīgi autonoms un neatkarīgs, nevaram abstrahēties no savas valsts. Drīzāk tiem cilvēkiem, kas cenšas kaut kādu lomu spēlēt mūsu lēmumu pieņemšanā, vajadzētu mūs nenostādīt neērtā situācijā un saprast, kur ir robežas. Vienmēr esmu bijis atvērts dialogam gan ar parlamentu, gan valdību. Mēra sajūtai drīzāk ir jābūt otrā pusē. Bet šajā gadījumā valdība un premjers ļoti solīdi izturējās.

- Tad jūs politiķiem un Bilingslijam skaidrojāt savus lēmumus, nevis pieļāvāt ietekmi?

- Nē, Bilingslijs un ASV vairākkārt uzsvēra, ka nevar mums norādīt, kā rīkoties, bet uzklausām viņus, ņemot vērā to, ka FinCEN ir minētā dokumenta autors. Ir vēl trešais aspekts - Latvijas likumi paredz pašlikvidāciju faktiski kā pirmo no iespējām, ja pietiek līdzekļu. Ja īpašnieki to vēlas, nav juridiska pamata pašlikvidāciju atteikt. Mums jau arī nebija entās izvēles - bija bankas akcionāru sapulces lēmums par pašlikvidāciju. Ja nav apstākļu un juridisku argumentu, kas izslēdz šo tiesību īstenošanu, tad arī komisijai nav citu iespēju, kā apstiprināt šo plānu, ko arī izdarījām. Šī būs labākā iespēja noskaidrot patiesību!

- Sakāt, ka FKTK lēmums par ABLV pašlikvidācijas atļaušanu ir ierobežotas pieejamības informācija.

- Tā ir, to nedrīkstam pēc likuma izpaust.

- Kas, teorētiski, var notikt, atklājot, ja ne katra konkrētā balsotāja lēmumu, tad balsojuma skaitlisko iznākumu? Kāpēc tas jāslēpj?

- Man personiski nebūtu problēmu to atklāt, bet likums liedz. Mēs tomēr lielā mērā esam slēgta tipa iestāde. Komisijai ir ļoti lielas pilnvaras, un, jo lielākas tās ir, jo lielākai jābūt atbildībai un sapratnei par šo pilnvaru izmantošanu. Mums ir tiesības pieprasīt jebkuru informāciju no jebkuras bankas, mums ir pieejama visa klientu informācija, un mums tā jāaizsargā tā, lai nevienā brīdī nerastos iespēja kādam pie tās piekļūt. Ir iestādes un personas, kam es drīkstu izpaust balsojuma detaļas, bet plašāk ne.

- Kā rit čaulu kompāniju apkalpošanas novēršanas process? Cik veiksmīgi bankas, kurās līdz šim bija liels nerezidentu noguldījumu īpatsvars, pārkārtojas?

- Pagaidām veiksmīgi. Latvijā mēdzam ar kaut ko pārspīlēt un pēc tam triecientempā atkal atgūt līdzsvaru. Šeit līdzīgi. Skaidrs, ka zināma disproporcija ar vietējiem un ārvalstu noguldījumiem bija un, globālajām prasībām pieaugot, valsts netika ar to galā un ne mēs, ne citas valsts iestādes tādus apjomus izkontrolēt nespēj. Pieņemot čaulu aizliegumu, pārejas termiņš bija diezgan īss, bet liela daļa banku ir ļoti veiksmīgi pārorientējušās, ir arī tirgus dalībnieki, kas ir noslēguši šo procesu. Domāju, rudenī redzēsim pilnīgi citu ainu, vidējais klientu profils būs daudz savādāks, arī noguldījumu termiņi būs citi, naudas kustība Latvijā kļūs lēnāka.

- Un ar mazāku pievienoto vērtību un eksportu.

- Protams! Banku rentabilitāte ļoti kritīsies, jo īpaši komisiju ienākumi tieši no transakcijām, kas bija ļoti ienesīgs bizness. Nāksies orientēties uz klasiskiem banku pakalpojumiem, procentu ienākumiem, pašu investīcijām. Atdeve no kapitāla būs zemāka.

- Redzat visām vietu Latvijas tirgū vai, kā te viens otrs izteicies, Latvija ir pārbankota un visām vietas nebūs?

- Pārbankotība jau nav tikai Latvijas fenomens. Arī citur Rietumeiropā banku skaits ir ārkārtīgi liels. Laika gaitā visa industrija un klientu vajadzības mainās, tagad principā vairs nav tādu pakalpojumu, ko nevarētu saņemt ārpus bankas.

Latvijā, lai bankas varētu stabili turpināt līdzīgā skaitā, ir jāatrod tirgus ārpus Latvijas. Svarīgi otrreiz nepieļaut tādas problēmas, kādas radās ar bijušo PSRS teritoriju klientūru. Jāpievēršas tiem tirgiem, kur mēs arī politiski piederam - Eiropas Savienība, Eiropas Ekonomiskā zona, OECD. Tas būtu mūsu ieteikums, vērojot to, kas Latvijā noticis pērn un šogad.