Izglītības kvalitāti negatīvi ietekmē mācību stundu kavējumi, ilgstoši trūkstoši skolotāji un apvienotās klases, šodien tiešsaistes seminārā izglītības darbiniekiem uzsvēra Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) vadītāja Inita Juhņēviča.
Analizējot pagājušajā mācību gadā skolu akreditācijās iegūtos datus, IKVD secinājis, ka 45% izglītības iestāžu skolēni bez attaisnojoša iemesla ilgstoši jeb 20 un vairāk mācību stundas semestrī neapmeklē skolu.
Izglītības kvalitāti būtiski ietekmē arī tas, ka vidēji 35% izglītības iestāžu un 44% bērnudārzu ilgstoši trūkst skolotāju un atbalsta personāla. 17% mācību iestāžu nav pieejami nekādi atbalsta personāla pakalpojumi. Aptuveni 20% izglītības iestāžu atbalsta personāla likme ir mazāka par 0,5.
Kā negatīvi ietekmējošu aspektu izglītības kvalitātei Juhņēviča minēja arī apvienotās klases vispārējā izglītībā, kas esot 15% gadījumos.
IKVD pieļauj, ka viens no izglītības kvalitātes riskiem ir arī tas, ka būtiski atšķiras skolēnu mācību sasniegumi ikdienā un valsts pārbaudes darbos. 30% izglītības iestāžu ir par 20-30% zemāki mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos, salīdzinot ar ikdienas mācību sasniegumiem.
IKVD secinājis, ka ir ļoti atšķirīgas kvalitātes atbalsts pedagogiem un izglītības iestādēm valsts izglītības attīstības prioritāšu ieviešanai dažādos novados.
Pagājušajā mācību gadā IKVD akreditāciju veikusi 114 vispārējās izglītības iestādēs, 51 profesionālajā izglītības iestādē, 26 profesionālās ievirzes izglītības iestādē, kā arī novērtējusi profesionālo darbību 311 izglītības iestāžu vadītājiem.
Izcilu kvalitātes līmeni uzrādījušas vien trīs profesionālās izglītības iestādes vienā kritērijā. 14% no visām vērtētajām izglītības iestādēm un kritērijiem saņēmušas novērtējumu "ļoti labi", 70% no visām vērtētajām izglītības iestādēm un kritērijiem ieguvušas vērtējumu "labi", 15% no visām vērtētajām izglītības iestādēm un kritērijiem ieguvušas vērtējumu "jāpilnveido", kas nozīmē, ka ir konstatēti būtiski trūkumi, kas tuvāko divu gadu laikā ir jānovērš.
Pagājušajā mācību gadā darba attiecības pārtrauktas ar trīs izglītības iestāžu vadītājiem, kuru profesionālā darbība novērtēta kā "nepietiekama".
Juhņēviča uzsvēra, ka turpmāk netiks atsevišķi akreditētas izglītības programmas, taču daudz rūpīgāk IKVD vērtēs pašvaldību pieteiktās izglītības programmas pirms tām izsniegt licenci. Izglītības programmu vērtēšana notiks divos posmos. Pirmajā no tiem IKVD eksperts izvērtēs programmas atbilstību normatīvajiem aktiem, nodrošinājumam ar kvalificētiem pedagogiem, pārbaudīs datus no Sodu reģistra, programmas atbilstību izglītības iestādes nolikumam. Profesionālās izglītības programmai būs nepieciešams nozaru ekspertu padomes atzinums.
Otrajā posmā IKVD eksperts izglītības programmas īstenošanas vietā izvērtēs mācību vidi, resursus, materiālo līdzekļu nodrošinājumu, izglītības programmas satura atbilstību izglītības vadlīnijām vai izglītības standartiem, kā arī tās aktualitāti. Ja būs nepieciešams, tad tiks vērtēta arī izglītības iestādes piemērotība iekļaujošas izglītības nodrošināšanai.
Izglītības programmu licencēšana ir maksas pakalpojums, tādēļ pašvaldībām ir jāparedz finansējums šim mērķim, piebilda Juhņēviča.
