Lai uzlabotu medikamentu pieejamību, plašāk jāražo gan inovatīvie, gan patentbrīvie medikamenti valstī, lai Latvija būtu neatkarīga no ārzemju piegādēm.
Tāpat jāpaplašina zāļu kompensācijas sistēma, šonedēļ zāļu lieltirgotāju organizētajā diskusijā "Zāļu pieejamība Latvijā "X stundā": Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte" izteicās ārste neiroloģe, Ukrainas atbalsta biedrības "SICH" vadītāja Oksana Sičko.
Pēc viņas vārdiem, brīdī, kad sākās karš Ukrainā, valstī nebija izveidota zāļu rezervju sistēma. Turklāt tieši pirms tam valsti bija novājinājusi Covid-19 pandēmija, kas jau bija izsitusi no līdzsvara medikamentu pieejamību iedzīvotājiem. Zāļu kritiski trūka gan kara sākumā, gan trūkstot šobrīd, īpaši pretsāpju, pretiekaisuma medikamentu, kā arī preparātu asiņošanas apturēšanai, norāda ārste.
Ārste uzskata, ka arī Latvijā steidzami jāveido valsts zāļu rezervju fonds un šī jautājuma aktualitāti nedrīkst novērtēt par zemu.
"Ziniet, Ukraina arī neticēja, ka kāds uzbruks. Likās, ka visu vēl paspēsim. Bet, kā saka - ja gribat mieru, jāgatavojas karam. Vairs nav ko atlikt. Jābūt speciālai komisijai, kas skatīs šo jautājumu. Jāveido ne tikai krājumi ar neatliekamās palīdzības medikamentiem, bet arī ar zālēm hroniskajiem slimniekiem, kuri nedrīkst pārtraukt savu terapiju - piemēram, cukura diabēta, vēža pacienti," uzsvēra Sičko.
Sičko uzskata, ka Latvijas medicīna neesot gatava karam vai citai krīzei. Viņas vērtējumā, būtu jāpievērš pienācīga uzmanīga mediķu apmācībām. Šobrīd katrs ārsts iziet neatliekamās palīdzības kursus reizi piecos gados, taču tam būtu jānotiek biežāk un citādāk.
