Pašvaldības drīkst noteikt azartspēļu ierobežojumus noteiktās teritorijās, preses konferencē uzsvēra Satversmes tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš.
ST atzinusi, ka visā Rīgas administratīvajā teritorijā noteiktais ierobežojums organizēt azartspēles neatbilst Satversmei.
Kā skaidroja Laviņš, šis spriedums nozīmē tikai to, ka no ST sprieduma publicēšanas brīža nebūs spēkā Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumu punkts, kas nosaka azartspēļu organizēšanas ierobežojumus visā Rīgas pašvaldības teritorijā, izņemot četru un piecu zvaigžņu viesnīcas.
Taču tas nenozīmējot, ka pašvaldības, tostarp Rīgas dome, nedrīkst savā teritorijā noteikt šādus ierobežojumus azartspēļu organizēšanai.
Šī sprieduma galvenā jēgā esot norādīt uz to, ka, demokrātiskā un tiesiskā valstī nosakot pamattiesību ierobežojumu, ir vajadzīgs pamatojums.
Šajā gadījumā runa esot par komersantu tiesību ierobežošanu uz īpašumu, teica ST priekšsēdētājs.
Lai noteiktu šādus ierobežojumus, esot jāizvērtē katra teritorija, kurā atļauta komercdarbība, un jāsaprot, vai ir pamatota azartspēļu ierobežošana. Pašlaik šāda pamatojuma Rīgas pašvaldībai nebija, teica Laviņš.
Ja pašvaldība izvērtēs teritorijas, kurās ir atļauta komercdarbība un azartspēļu organizēšana ir atļauts komercdarbības veids, un pēc šīs izvērtēšanas pašvaldība nonāks pie secinājum, ka komercdarbība nodarīs lielu kaitējumu sabiedrībai, tad šādi ierobežojumi var tikt noteikti.
Laviņš arī uzsvēra, ka lietā bija iesniegti pētījumi par azartspēļu negatīvo ietekmi un atkarību veicināšanu un ST apzinās kādas negatīvas sekas var izraisīt azartspēles.
Savukārt ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina skaidroja, kas jāņem vērā pašvaldībām, kuras šādus azartspēļu ierobežojumus vēlas noteikt.
Esot jāsaprot, ka azartspēļu organizēšana ir viens no atļautajiem un tiesiski regulētajiem komercdarbības veidiem.
Tādēļ, lai to pamatoti aizliegtu, jāizvērtē konkrētās teritorijas funkcionālais zonējums. Viņa uzsvēra, ka netiek prasīts katras konkrētās azartspēļu vietas izvērtējums, bet gan pašvaldībai jāvērtē teritorijas.
Kā piemēru viņa minēja iespēju pašvaldībām izvērtēt konkrētās teritorijas apbūves un infrastruktūras objektus, apdzīvotības blīvumu, iedzīvotāju un komersantu intereses un citus apstākļus.
Tāpat varot tikt vērtēta izglītības iestāžu esamība šajās teritorijās, bērnu rotaļu laukumu, sabiedriskā transporta pieturu un citu infrastruktūras objektu, kas paredz lielu iedzīvotāju kustību teritorijā, esamība, teica Kucina.
Viņa piebilda, ka pašlaik, nosakot ierobežojumus, pašvaldība neesot veikusi funkcionālo zonējumu izvērtējumu un pašvaldības lēmums neesot bijis balstīts racionālos apsvērumos.
