Lai gan kopējais alkohola patēriņš Latvijā joprojām saglabājas augsts, ir atsevišķas sabiedrības grupas, kurās stipro dzērienu loma mazinās, liecina "Mana aptieka & Apotheka" astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati. Ir utopiski domāt, ka grādīgo dzērienu glāzes pēkšņi pazudīs no galdiem, tomēr vērojama pozitīva tendence – arvien vairāk cilvēku, jo īpaši jaunāko paaudžu vidū, izvēlas alkohola nelietošanu kā savu dzīvesveidu, norāda narkoloģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) terapeite Ilze Maksima.
Alkohola nelietošana - teju kā radikālisms
Neskatoties uz to, ka Latvija šobrīd diemžēl uzskatāma par alkohola patēriņa līderi pasaulē, tomēr praksē redzams, ka atsevišķās sabiedrības grupās stipro dzērienu loma mazinās. Tie, kuri nekad nepārsniedz pieļaujamās alkohola devas, ir iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem un augstāko izglītību (43 %), cilvēki, kuri kopumā dzīvo veselīgi (44 %), sievietes (46 %) un seniori virs 65 gadu vecuma (47 %), liecina "Mana aptieka & Apotheka" astotā ikgadējā Veselības indeksa pētījuma dati.
"Līdz ar paaudžu maiņu, jo īpaši jauniešu vidū, arvien izteiktāk redzama tendence, ka pieaug to cilvēku skaits, kuri grādīgos dzērienus patērē reti vai vispār nelieto nemaz. Turklāt tas tiek darīts ne tik daudz veselības ierobežojumu un vajadzību dēļ, bet tādēļ, ka šai grupai raksturīgs cits skatījums uz dzīvi, pašapziņa un uzdrīkstēšanās būt citādākiem, mainīt ierasto. Tomēr šī mazākuma personīgā izvēle ir pielīdzināma teju radikālismam, jo nereti liek "iet pret straumi” un pārvarēt ieradumus un tradīcijas. Šī iemesla dēļ atturībnieki dažkārt to tiecas dažādos veidos slēpt un maskēt, kaut gan nepieciešams pretējais - lai alkohola nelietošanu sabiedrībā padarītu par normu, vajadzīga atklātība. Prieks, ka šis pamazām mainās - gan līdzcilvēki, gan slavenības un sociālo mediju viedokļu līderi sāk atklātāk par to runāt un neslēpt savu izvēli, tā iedvesmojot arī citus,” stāsta narkoloģe, KBT terapeite Ilze Maksima.
Vai tiešām jātaisnojas?
"Alkoholam mēdz piedēvēt socializēšanos veicinošu funkciju, tāpēc tas vēsturiski bijusi ierasta sastāvdaļa dažādos svētkos un kopā sanākšanās. Atturībnieks nereti var sastapties ar jautājumiem, vai ir pie stūres, stāvoklī, lieto zāles, un mudinājumiem iedzert "uz jubilāra veselību”. Tomēr šī tendence arvien izteiktāk mainās - cilvēki novērtē kopā būšanu, nesaistot to ar alkohola lietošanu, un ir vienalga, kas ir glāzē - alus, ūdens vai bērzu sulas kokteilis. Turklāt arvien vairāk ražotāju piedāvā iecienīto dzērienu bezalkoholiskās versijas, kas garšo teju identiski, taču nesatur alkoholu un ir laba alternatīva grādīgajiem dzērieniem,” papildina "Apotheka" sertificētā farmaceite Alīna Fleišmane.
Kā atzīst speciālistes, vienas konkrētas formulas sociālā spiediena mazināšanai nav, tomēr ieteicams ieradumu praktizēt jo biežāk, jo labāk - tā apkārtējie to arvien vairāk uztvers kā ierastu lietu un pievērsīs tam mazāk uzmanības. Tāpat, gatavojoties svētkiem, būtiski parūpēties par savu svētku sajūtu - ar ko un kādā veidā atspirdzināsies. Tas nepavisam nenozīmē svētkus pavadīt, dzerot tikai ūdeni, arī bezalkoholiskajiem dzērieniem iespējams izvēlēties estētisku noformējumu procesa izbaudīšanai - skaistas glāzes, bezalkoholiskos kokteiļus, dzērienus ar dažādām garšām un sastāvdaļām - no ledus kubiņiem līdz augļu šķēlēm, piparmētrām, citiem garšaugiem un kaut rabarberu vai gurķu šķēlītēm.
Maldīgs ir uzskats, ka pastāv droša alkohola deva
"Pretēji agrāk pieņemtajam, mūsdienu pētījumi apliecina, ka droša alkohola deva nepastāv. Jebkurš alkohola daudzums ir kancerogēns un nodara kaitējumu organismam, ietekmējot visas orgānu sistēmas līdz pat šūnu kodolu līmenim. Atsakoties no alkohola, organisms tiek pasargāts no intoksikācijas radītās slodzes, netiek kaitēts orgānu darbībai, un šūnas un to ģenētiskais kods netiek ietekmēts negatīvi. Sadzīviskā līmenī organisms funkcionē salāgotāk, var efektīvāk izmantot katru dienas minūti un visus organisma resursus, tostarp kognitīvās, koncentrēšanās spējas un atmiņu, arī metabolisms un miega cikli atbilst normai,” alkohola patēriņa samazināšanas ieguvumus uzsver narkoloģe Ilze Maksima.
