Latvijas nacionālā zāļu apgādes asociācijas (LNZAA), Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācijas un Mazo aptieku asociācijas pārstāvji nosūtījuši vēstuli amatpersonām, paužot bažas par to, ka diskusija ar nozari par zāļu cenu samazināšanu patlaban nenotiek, aģentūrai LETA pauda LNZAA valdes loceklis Jānis Lībķens.
Asociāciju parakstītā vēstule nosūtīta ministru prezidentei Evikai Siliņai (JV), kā arī Veselības ministrijai (VM), Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Tieslietu ministrijai.
Kā skaidro Lībķens, asociācijas vēlas saņemt informāciju un aprēķinus par sagaidāmajām izmaiņām zāļu cenu aprēķinos un metodikā, jo no VM nozare šādu informāciju tā arī nav saņēmusi, neskatoties uz to, ka veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) ilgstoši publiskajā telpā sola zāļu cenu samazinājumu un vispārīgi stāsta par zāļu cenu politikas reformas plāniem.
Vēstulē, ko ir parakstījušas nozares organizācijas, norādīts - tirgus dalībniekiem nav pieejams neviens oficiāls, publiski apspriežams dokuments, kas ietver plānotos zāļu cenu aprēķinus vai to metodikas. Tāpat nav ticis saņemts administratīvā sloga aprēķins vai cenu izmaiņu piedāvājuma ietekmes izvērtējums uz iedzīvotājiem un nozari, tāpat kā nav bijušas tikšanās, kuru laikā būtu sākta konstruktīva diskusija par konkrētiem reformas piedāvājumiem.
Kā pausts vēstulē, līdz šim, lai iepazīstinātu ar zāļu cenu iespējamo reformu, ministrija izveidojusi divas divu slaidu prezentācijas ar norādi "konfidenciāli", taču uz jautājumiem, kas nozarei radušies, atbildes pēc būtības nav sniegtas ne rakstiski, ne Farmācijas jomas konsultatīvās padomes sēdē aprīļa beigās.
Asociācijas norāda, ka pagaidām nozarei nav iespējams sākt jebkādus izvērtējumus un aprēķinus, jo ministrija savus datus nav padarījusi publiski pieejamus. Nozare ir nobažījusies, ka īsta diskusija par zāļu cenu reformu nemaz nav plānota vai arī tā ar nolūku tiks uzsākta novēloti.
Vēstules parakstītāji uzsver arī, ka atbalsta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu zālēm un nesen sākto kompensējamo medikamentu klāsta un diagnožu paplašināšanu, taču papildus būtu nepieciešamas iniciatīvas, lai vienādotu kompensējamo zāļu sarakstu un Latvijas iedzīvotājiem medikamentu kompensācijas iespējas būtu līdzvērtīgas Igaunijas un Lietuvas iedzīvotājiem.
Tāpat organizācijas papildus aicina veikt arī padziļinātu izvērtējumu, vai var tikt organizēti kopīgi kritisko un citu svarīgo medikamentu iepirkumi Baltijas valstīs, par ko veselības ministri diskutēja neformālajā tikšanās reizē Briselē šā gada aprīlī.
