Profesionālā izglītība darba tirgū kotējas augstu
 
©F64/attēlam ir ilustratīva nozīme

Šajā mācību gadā profesionālās izglītības iestādēs tika uzņemti un mācības uzsāka 11 600 audzēkņu, pērn 12 500, bet 2016. gadā – 11 050. Tātad interese par šādu izglītības ceļu jauniešu vidū ir gana liela.

Interesi, visticamāk, veicinājis arī fakts, ka, pateicoties Eiropas naudai, skolas ir no jauna atdzimušas - gan vizuāli tās uzplaukušas, gan pilnveidota mācību bāze. Ne vienā vien sarunā profesionālo skolu direktori uzsvēruši - mūsu audzēkņus darba devēji izķer no skolas sola. Kādi secinājumi par jauniesācējiem ir pašiem uzņēmējiem, kādus speciālistus tie gaida un kā vērtē profesionālo izglītību kopumā? To Neatkarīgā jautāja vairākiem darba devējiem.

LEC personāla vadītāja Iveta Krastiņa:

Kamēr ražošanā pastāvēs darbs, ko veic cilvēki ar savām rokām un intelektu, būs nepieciešams profesionāli apmācīts darbinieks. Vislabāk prasmes iespējams apgūt darot, tāpēc Skonto Group uzņēmums Latvijas Energoceltnieks (LEC) piedāvā prakses vietas audzēkņiem - apdares darbu tehniķiem, elektrotehniķiem, telekomunikāciju tehniķiem. Šajā mācību gadā par ļoti veiksmīgu uzskatu sadarbību ar Jelgavas tehnikumu, nodrošinot prakses vietas 10 apdares darbu tehniķiem.

Domāju, ka sabiedrības aizspriedumi pret «profskolām» daļēji ir sekas šobrīd izglītības sistēmā Latvijā valdošajai histērijai. Vispārizglītojošās skolas tik ļoti savā darbībā ir atkarīgas no skolēnu skaita, līdz ar to tiek kultivēts mīts par zemo profesionālās izglītības līmeni. Praksē esmu pārliecinājusies par vispusīgajām iespējām apgūt profesiju augstā līmenī daudzos profesionālās izglītības kompetenču centros ar ļoti mūsdienīgām darbnīcām, un to arī apliecina šo skolu audzēkņu sasniegumi starptautiskajos konkursos. Katrā ziņā darba tirgū ātrāk labāk apmaksātu darbu atradīs deviņpadsmitgadīgs jaunietis ar profesiju, nevis tikai iegūtu vispārējo vidējo izglītību.

AS Grindeks Personāla departamenta vadītājas Ilze Ogle:

Grindeks jaunos speciālistus un skolas, kas viņus sagatavo, novērtē pozitīvi. Ir amati, kuros var strādāt pēc profesionālās izglītības iegūšanas, un ir arī tādi, kuros augstākā izglītība ir obligāta. Galvenais ir iegūtās izglītības kvalitāte un profesionālās prasmes, nodrošinot, ka darba devējam vajag ieguldīt pēc iespējas mazāk resursu, lai augstskolas vai profesionālās izglītības iestādes absolvents jau kā darbinieks varētu strādāt savā amatā.

Uzņēmums piedāvā prakses vietas studentiem, piedalās darba vidē balstītu mācību programmu izstrādē, uzņēmuma darbinieki lasa arī lekcijas. Mācību praksi uzņēmumā ik gadu iziet vismaz 10 profesionālās izglītības studenti. Labākajiem tiek piedāvātas darba iespējas uzņēmumā.

Jauno speciālistu priekšrocība ir pozitīva attieksme, spēja ļoti ātri uztvert informāciju un apgūt jaunās lietas - programmas un tehnoloģijas. Savukārt ne tik atzinīgi vērtēju jauno speciālistu tiekšanos pēc straujākas karjeras izaugsmes, nekā objektīvi tā ir iespējama pieredzes un risku izvērtēšanas trūkuma dēļ.

Rimi Latvia personāla vadītāja Gundega Kirilka:

Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi iegūst profesijas, kuras augstskolās apgūt nevar. Tā parasti ir pirmā profesijas izvēle un arī pirmā darba pieredze. Šobrīd profesionālās izglītības iestādes maina apmācību programmu saturu, novirzot daļu no teorētisko apmācību stundu skaitu uz darba vidē balstītām apmācībām. Tā ir pozitīva tendence izglītības sistēmā, un ieguvēji būs gan darba devēji, gan audzēkņi.

Rimi Latvia profesionālo izglītības iestāžu audzēkņiem piedāvā gan praksi, gan darba iespējas dažādās profesijās. Šobrīd lielākais pieprasījums ir tieši pēc mazumtirdzniecības darbiniekiem, klientu apkalpošanas darbiniekiem, pavāriem, konditoriem, maizniekiem, loģistikas darbiniekiem, grāmatvežiem.

2017. gadā kopumā 97 profesionālo izglītības iestāžu audzēkņi izgājuši praksi mūsu uzņēmumā. Lai uzlabotu šo sadarbību, mēs esam iesaistījušies arī ESF projekta Profesionālo izglītības iestāžu audzēkņu dalība darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs uzņēmumos realizācijā. Projekta mērķis ir palielināt audzēkņu skaitu darba vidē balstītās mācībās un mācību praksēs mūsu veikalos, ar vēlmi šos audzēkņus ar laiku piesaistīt kā potenciālos darbiniekus. Projektu esam uzsākuši šogad un sadarbojamies ar vairākām profesionālās izglītības iestādēm. No šī gada februāra jau pirmie audzēkņi iesaistījušies darba vidē balstītās apmācībās, ko realizējam mūsu veikalā.

RP SIA Rīgas satiksmes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Baiba Bartaševiča-Feldmane:

Augstu vērtējam profesionālo izglītību, jo tā sniedz lielāku praktisko pieredzi un nodrošina profesijai nepieciešamās teorētiskās zināšanas. Rīgas satiksmei ir veiksmīga sadarbība ar vairākām profesionālās izglītības iestādēm, un iespēju robežās nodrošinām praksi lielākajai daļai interesentu dažādās specialitātēs. Ja praktikants ir atbildīgs, strādīgs un izrāda interesi par amata specifiku, pēc skolas absolvēšanas labprāt pieņemam pamatdarbā.

Gaidām jauniešus ar elektrotehniķa, elektromontiera, autoatslēdznieka, remontatslēdznieka, metinātāja, virpotāja, frēzētāja izglītību. Vērtējot jaunpienācējus, jāteic, ka vērtīgākās īpašības ir jauniešu enerģija, viņi ir atvērtāki pret jauninājumiem. Vienlaikus vēlētos, lai jaunieši būtu atbildīgāki pret uzticētajiem pienākumiem. Arī darba disciplīna mūsu uzņēmumā ir svarīga, jo darba vide saistīta ar dažādiem riskiem, piemēram, darbs augstumā, darbs ar specifiskām iekārtām.

Skonto Plan personāla vadītāja Lauma Birzniece:

Nereti, pieņemot darba jauniešus pēc vidusskolas, sastopamies ar situāciju, ka praktiski viņš neko neprot. Pat noturēt rokās tādus instrumentus kā skrūvgriezi, urbi, līmeņrādi, bīdmēru. Bieži no vidusskolām iznāk diezgan tukši un neieinteresēti cilvēki: ne viņu interesē eksaktās, ne humanitārās zinātnes, bet praktiski arī neko neprot. Trīs vidusskolas gadi ir izčākstējuši, bet reāla rezultāta nav.

Tāpēc valstij būtu svarīgāk attīstīt profesionālās skolas un uz tām likt būtiskāko jaunatnes izglītības akcentu. Latvija ikdienā saskaras ar tādu fenomenu kā zemu produktivitāti. Lai šī situācija uzlabotos, tieši profesionālās skolas var būtiski pozitīvi ietekmēt šo situāciju, jo sniedz jauniešiem pamatprofesionālās prasmes. Tādā veidā darba devējam ir nesalīdzināmi vieglāk jaunieti ievadīt darbā. Līdz ar to ceļas kopējā produktivitāte.

Piemēram, Skonto Group uzņēmums Skonto Plan jau gadiem piedāvā profesionālo skolu audzēkņiem prakses iespējas. Pēc veiksmīgas prakses un skolas pabeigšanas uzņēmums piedāvā darba iespējas. Tādā veidā esam ieguvuši ļoti labus un profesionālus kolēģus, kuri ļoti veiksmīgi virzās pa karjeras kāpnēm.

Skonto Group personāla vadītājs Artūrs Graudiņš:

Šobrīd Latvijā ir iespējas mācīties un apgūt profesiju teicami iekārtotās profesionālās izglītības iestādēs (jo īpaši PIKC) ar labu mācību vides aprīkojumu. Papildus - izglītības iestādes, ar kurām sadarbojamies, ļoti nopietni un atbildīgi strādā pie mācību personāla esošās kvalifikācijas paaugstināšanas, izglītības iestādēs ir un ienāk jauni talantīgi meistari un skolotāji. Pašlaik ir ļoti labs pamats izglītības iestāžu un darba devēju kopsadarbībai, un to arī cenšamies veidot un attīstīt, piemēram, sniedzam eksperta atzinumus mācību procesa sagatavošanas laikā, izvēlamies nepieciešamo aprīkojumu izglītības programmas apgūšanā, piedāvājam mācību un kvalifikāciju prakses vietas, uzņēmuma darbinieki piedalās eksaminācijas komisijās.

Esam analizējuši augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu TOP, no kurām izglītības iestādēm Skonto Group uzņēmumi visvairāk piesaista personālu būvniecības profesijās. 1. vietā ir Rīgas Tehniskā universitāte, 2. vietā - Latvijas Lauksaimniecības universitāte, 3. vietā - Rīgas Celtniecības koledža, 4. vietā - Rīgas Tehniskā koledža. Ar šīm izglītības iestādēm esam ieinteresēti arī turpmākā sadarbībā, aktivizējot sadarbību arī ar Daugavpils Būvniecības tehnikumu un Rēzeknes tehnikumu.