Mehatronika, robotika, mākslīgais intelekts un tamlīdzīgi vārdi vēl pirms gadiem desmit daudziem izklausījās kā zinātniskā fantastika, taču šodien mēs robotu uztveram kā ikdienas sastāvdaļu – tie ienāk arī mūsu mājās, piemēram, lai uzkoptu grīdas. Visaktīvāk robotus izmanto ražošanā – tie aizstāj cilvēku roku darbu vairs ne tikai monotonu un precīzu darbu veikšanai, bet arī sarežģītāku uzdevumu veikšanai, sākot ar spēju piefiksēt reālo situāciju un atbilstoši reaģēt, līdz planētu izpētei un datu iegūšanai. Kopš 2019./2020. mācību gada Transporta un sakaru institūts piedāvā apgūt robotikas studiju programmu. Intervija ar robotikas speciālistu, Transporta un sakaru institūta pasniedzēju, Robologic apmācību centra instruktoru Vasiliju Gredasovu.
- Kāda ir jūsu izglītība?
- 2012. gadā pabeidzu Transporta un sakaru institūtu (TSI), kur ieguvu elektronikas speciālista bakalaura grādu. Tolaik TSI nepiedāvāja atsevišķu robotikas specialitāti, bet ar iegūtajām zināšanām varēju turpināt izglītošanos jau šaurākā - robotikas jomā. Mācību laikā strādāju rūpnīcā par dežūrelektriķi, kur ieguvu izpratni par automatizācijas procesiem. TSI pēdējā kursā pie mums ieradās kompānijas Atlant-Tec, tagad Robologic pārstāvji un piedāvāja man darbu un papildu apmācību. Ar šo kompāniju sadarbojos līdz pat šim laikam. Vienlaikus lasu lekcijas industriālajā robotikā TSI un turpinu izglītību elektronikas katedras maģistratūrā.
- Kāda tieši ir jūsu nodarbošanās?
- Kopš institūta absolvēšanas strādāju par robotu programmētāju daudzās pasaules valstīs, galvenokārt auto ražošanas uzņēmumos. Arī iepriekš, kad strādāju Latvijas uzņēmumā, projekti visbiežāk bija ārzemēs. Patlaban strādāju kompānijā Robologic - pamatā esmu uzņēmuma apmācību centra instruktors - cilvēks, kurš citiem māca, kā programmēt robotus. Robologic ir holdinga kompānija ar pārstāvniecībām Vācijā, Latvijā un Slovākijā. Mana darbavieta ir Latvijā.
- Roboti strādā ļoti daudzās nozarēs - kādā jomā esat specializējies?
- Autobūvē, galvenokārt esmu nodarbināts dažādos projektos. Projekts nozīmē, piemēram, jaunas ražošanas līnijas programmēšanu kāda jauna auto modeļa izgatavošanai. Esmu strādājis gan VW, gan Mercedes, gan Porsche, gan Škoda, gan citās autobūves rūpnīcās.
Mūsu kompānija sniedz pilna cikla pakalpojumus - sākot no simulācijām, līdz reālai darbības uzsākšanai. Sākumā datorā simulējam situācijas un pārbaudām, vai roboti vispār spēj veikt nepieciešamās darbības. Tad notiek līnijas projektēšana, izgatavošana un uzstādīšana. Konkrēti es iesaistos tad, kad ražošanas līnija jau ir uzstādīta un jāveic tās programmēšana, lai nepieciešamajā laika sprīdī robots spētu veikt nepieciešamo darbību, piemēram, sametināt kādu konstrukcijas mezglu vai uzsmērēt līmi uz kādas virsmas. Ir ļoti svarīgi, lai roboti strādātu ritmiski un no konveijera jau gatavs auto nobrauktu iespējami īsākā laika sprīdī.
- Vai arī Latvijā attīstās robotu izmantošana ražošanā?
- Latvijā robotu tehnika strauji attīstās - nereti tiek iegādāti un uzstādīti jau lietoti roboti, kuru efektivitāte ir zemāka par jaunākajiem prototipiem, taču pietiekami efektīvi nodrošina uzticēto uzdevumu. Vienlaikus ik gadu palielinās jaunu robotu uzstādīšana, kas nozīmē, ka Latvijas ražotāji izprot ieguvumus, ko sniedz robotizētas darbavietas. Arī es esmu īstenojis vairākus projektus Latvijā. Mūsu valstī visbiežāk robotus izmanto metālapstrādes uzņēmumos metināšanas darbu veikšanai. Zinu, ka robotus izmanto uzņēmums Leaxx, kas izgatavo lielus metāla izstrādājumus smagajai tehnikai. Arī kokapstrādes nozarē izmanto robotus, zinu, ka tie strādā kompānijā Gaujas koks, firmā Kronus ir robotizēta palešu ražošanas līnija. Esmu dzirdējis, ka arī pārtikas rūpniecībā ienāk roboti, taču visstraujāk robotika attīstās valstīs, kur pastāv autoražošanas kompānijas, jo tieši autobūve robotus izmanto visvairāk.
- Vai Covid-19 rosinās robotikas attīstību pasaulē?
- Es domāju, ka šī situācija liks domāt par robotikas attīstību daudz plašāk. Piemēram, medicīnas personālu daudzviet var aizstāt roboti - arī noņemt analīzes. Zinu, ka Covid-19 ierobežošanā Ķīnā roboti strādāja par kurjeriem. Tāpat ļoti daudz roboti var izdarīt tirdzniecībā, jau pieminētajā veselības aprūpē un daudzviet citur, jo šobrīd ir svarīga cilvēku distancēšanās - šis ir īstais brīdis aktīvi domāt par robotu izmantošanu ikdienas dzīvē. Protams, lai roboti varētu sniegt šādus pakalpojumus, tam ir jāiestrādā arī intelektuālā sadaļa, kas dod iespēju robotam pielāgoties individuālām situācijām. Roboti, kas strādā rūpnīcās, pilda vienu uzdevumu, bet pakalpojumu sniegšanā katrs gadījums būs individuāls.
- Vai jums ir nācies strādāt ar robotiem, kuri ir apveltīti ar mākslīgo intelektu?
- Runājot par robotiem un mākslīgo intelektu, nereti cilvēki iedomājas, ka šāds robots ārēji neatšķiras no cilvēka, taču realitātē tā nav. Ārēji roboti nelīdzinās cilvēkiem, taču var izpildīt intelektuālus uzdevumus. Strādāt ar šādiem robotiem nav nācies, bet TSI rīcībā ir roboti, kuros ir iestrādāts mākslīgais intelekts - spēja atpazīt sejas, saprast teikto un runāt. Vairāk esmu saskāries ar robotizētajām intelektuālajām sistēmām, kas saistās ar ražošanas līnijām. Piemēram, robots spēj saprast, ka detaļa uz konveijera novietota nepareizi, kā arī mainīt savas kustības, lai pielāgotos netipiskajai situācijai.
Piebildīšu, ka TSI robotikas apmācībai ir 11 laboratorijas, kas sniedz iespēju studējošajiem iegūt pirmo praktisko pieredzi industriālo robotu Kawasaki, KUKA, ABB un Universal robot izmantošanā. Savukārt autonomās robotikas apgūšanai tiek izmantoti humanoīdi NAO, kā arī mobilie roboti Khepera IV un Koala.
- Ko vajadzētu ņemt vērā vidusskolu absolventiem, kuri vēl nav izlēmuši, kur mācīties. Vai TSI ir augstskola, kura piedāvā izaicinājumus?
- Viennozīmīgi, jo Transporta un sakaru institūts daudz strādā ar digitālajām tehnoloģijām, kas nepārtraukti attīstās. Tradicionālās augstskolas pamatā sniedz akadēmiskās zināšanas, kas neapšaubāmi ir nepieciešamas, bet ir jāmāk tās izmantot. Ļoti daudzi cilvēki iegūtās akadēmiskās zināšanas neprot lietot darbībā. TSI priekšrocība ir savdabīga atmosfēra ar salīdzinoši nelielu studējošo skaitu, kas dod iespēju pasniedzējam vairāk laika veltīt katram studentam individuāli. Robotikas studiju programma ir vērsta gan uz industriālajiem, gan mobilajiem robotiem. Ja cilvēkam ir interese par robotiem un vēlme par to uzzināt vairāk, tad TSI ir vislabākā izvēle, jo institūts piedāvā ne tikai teorētiskās zināšanas, bet arī praktiskas nodarbības uz vairākiem robotu prototipiem, kas ir institūta rīcībā. Prakse ar reāli strādājošiem robotiem būtiski atšķiras no simulācijām datorā, līdz ar to studenti pēc augstskolas absolvēšanas ir labāk sagatavoti patstāvīgam darbam kādā kompānijā.
- Vai pēc TSI absolvēšanas paveras iespējas mācīties tālāk - līdz pat zinātnieka līmenim?
- Jā, jo institūts piedāvā gan maģistrantūru, gan doktorantūru. Arī tehniskais nodrošinājums ir labā līmenī, un jau studiju laikā pastāv iespēja pievērsties pētnieciskajam darbam. Svarīgi, ka institūtā ir arī matemātikas un elektronikas katedras, kas papildina viena otru. Institūtā strādā ļoti spēcīgi un zinoši pasniedzēji, profesori - savas jomas eksperti.
- Vai robotikas speciālistam ir viegli atrast darbu?
- Kad es vēl mācījos jūrskolā, man kāds gudrs cilvēks teica: Latvijā ir divas perspektīvas jomas - tehniskās zinātnes un medicīna. Es viņam toreiz piekritu un piekrītu arī šodien - tehniski sagatavotam cilvēkam darbu atrast nav grūti, jo šādi speciālisti darbu var atrast vienmēr. Varbūt nākas mazliet kaut ko pamācīties papildus, bet kopumā tā ļoti laba karjeras izvēle. Ja runājam konkrēti par robotikas jomu, tad redzam, ka Latvijā ienāk arvien vairāk kompāniju, kas palīdz attīstīt robotiku arī Latvijas uzņēmumos. Ja ir vēlme meklēt darbu ārvalstīs, tad arī šajā gadījumā TSI diploms paver plašas iespējas - it īpaši valstīs ar attīstītu auto ražošanas nozari. Savās darba gaitās esmu saticis vairākus TSI absolventus dažādās valstīs, un neviens neizjūt darba trūkumu. Piebildīšu, ka robotikas speciālists var strādāt gan kā frīlancers, gan kā pastāvīga darba ņēmējs.
