Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā nav vienprātības par atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas vidusskolas posmā.
Saeimas komisijas deputāti otrdien sprieda par saņemtajiem priekšlikumiem grozījumiem Izglītības likumā pirms trešā jeb galīgā lasījuma Saeimā. Līdz šim atbalstītie priekšlikumi paredz iespēju atteikties no krievu valodas apguves pamatskolēniem.
Deputāte Ilze Indriksone (NA) rosināja grozījumos noteikt, ka no krievu valodas kā otrās svešvalodas varētu atteikties arī vidusskolas posmā, 10. un 11.klasē. Šādu vēlmi izteikuši vecāki un vidusskolēni, zināms deputātei. Viņa ir tikusies ar vairākām izglītības pārvaldēm un skolām, kuras esot apliecinājušas gatavību iesaistīties un meklēt risinājumus, kā no 1.septembra nodrošināt citas svešvalodas apguvi.
Indriksoni satrauc, ka 9.klases skolēnam, kas būs atteicies no krievu valodas apguves, nākamajā mācību gadā var atkal sastapties ar krievu valodu kā vienīgo iespējamo otro svešvalodu, ja deputāti laikus nepieņems nepieciešamos grozījumus. "Ja likums neparedzēs, ka viņš 9.klasē ir atteicies un viņam 10.klasē ir iespēja turpināt citu svešvalodu, tikai un vienīgi atkal krievu valodu, mēs būsim radījuši tādu kāzusu," pauda deputāte.
Tikmēr komisijas priekšsēdētājai Agitai Zariņai-Stūrei (JV) bija neskaidrs, kā skolēniem nodrošinātu cita padziļinātā kursa apguvi krievu valodas vietā. "Sanāk neloģiski, ka skolēns 11.klasē kursu beidz, un skolai jāpiedāvā iespēja apgūt citu svešvalodu, lai arī 12.klasē kurss jau ir beidzies," sacīja Zariņa-Stūre. Deputāte pieļāva, ka no krievu valodas varētu atteikties vidusskolēni, kuri to apgūst optimālā līmenī trīs gadus.
Vairāki komisijas deputāti tomēr aicināja nesteigties ar lēmumu pieņemšanu attiecībā uz vidusskolu un šobrīd koncentrēties uz pamatizglītības posmu.
Jau ziņots, ka 4.-8.klases skolēnus, kuri būs atteikušies no krievu valodas apguves vēl šajā mācību gadā, varēs pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma krievu valodā. Savukārt tiem, kuri šogad beigs 9.klasi, pamatizglītības sekmju izrakstā norādīs vērtējumu, kas būs iegūts no iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtā vidējā vērtējuma.
Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026.mācību gadam būs sākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, būs iespēja to turpināt līdz 9.klases beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030.gada beigām.
Tāpat grozījumi paredz likumā nostiprināt arī to, ka vidējās izglītības programmās tiek iekļauta valsts aizsardzības mācība. To varēs īstenot ārpus skolēniem noteiktās mācību stundu slodzes, un par tās apguvi netiks likta atzīme - mācību sasniegumu vērtēs aprakstoši, nosakot apguves līmeni.
Likumprojekta mērķis ir īstenot pāreju uz otro svešvalodu skolās kādā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, uzsver likumprojekta autori. Pēc Krievijas sāktā kara Ukrainā mainījusies arī sabiedrības attieksme pret Krieviju, tostarp vēlme apgūt krievu valodu, par ko liecina arī vecāku iesniegumi IZM un skolām ar aicinājumu skolās kā otro svešvalodu nodrošināt kādu no Eiropas Savienības valodām.
