Ceturtdien Dobelē tikās satiksmes ministrs Uldis Augulis, Latvijas autoceļu uzturētāja (LAU) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors un Zemgales pašvaldību pārstāvji, lai uzklausītu Satiksmes ministrijas un LAU vēstījumu par esošo un prognozējamo situāciju valstī kopumā un konkrēti Zemgales reģionā ceļu infrastruktūras sakārtošanā un uzturēšanā.
Akcents - virsmu apstrāde un ūdens atvades sistēmu sakārtošana
LAU primārais uzdevums ir nodrošināt valsts ceļu caurbraucamību visa gada garumā. Līdz ar saremontēto bedru apjoma samazinājumu, kas skaidrojams ar iepriekšējos gados veiktajiem intensīvajiem būvniecības un rekonstrukcijas darbiem uz asfaltētajiem valsts autoceļiem, ir būtiski uzlabojusies melnā seguma autoceļu kvalitāte. To ikdienas uzturēšana, tostarp bedrīšu remonti, prasa mazāk līdzekļu, tāpēc vairāk iespējams novirzīt darbiem, kas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz ceļu stāvokli, tostarp vienkārtas virsmas apstrādei uz jau esošajiem melnā seguma ceļiem, grāvju tīrīšanai, apauguma noņemšanai, ceļu profilēšanai, caurteku nomaiņai, atputekļošanai jeb dubulto virsmu uzklāšanai, kas ne tikai dod iespēju saglabāt ceļus labākā tehniskā stāvoklī, bet arī uzlabo braukšanas komfortu.
«Zemgales reģionā šovasar plānots sakārtot ūdens atvades sistēmu vairāk nekā 10 grants autoceļu posmiem. Ūdens atvades sakārtošana ir plānota tajos ceļu posmos, kuros pavasarī un rudenī šķīdoņa dēļ ir apgrūtināta ceļa caurbraucamība. Kopumā Zemgalē turpat 35 km garumā valsts grants ceļiem esam veikuši dubultās virsmas apstrādi, līdz ar to ir uzlaboti dzīves apstākļi iedzīvotājiem, kuri dzīvo ceļa apkaimē, jo tiek novērsta turpmāka ceļa seguma putēšana un nodrošināti komfortablāki braukšanas apstākļi, kā arī ceļš vairs nav jāgreiderē,» uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.
Pēdējo gadu laikā veiktas ievērojamas investīcijas tehniskās bāzes atjaunošanā un pilnveidošanā - akcentēta ir lieljaudas traktortehnikas un piekarināmo agregātu iegāde. Tādējādi tiek panākta pilnvērtīga tehnikas izmantošana cauru gadu - vasarā to var aprīkot ar zāles un krūmu pļāvēju un piekarināmajiem greideriem, savukārt ziemā izmantot sniega tīrīšanai un citiem darbiem. LAU tehnikas vienības tiek aprīkotas ar GPS iekārtām, lai ceļu lietotāji laikus varētu plānot savus maršrutus un rēķināties ar īslaicīgiem satiksmes ierobežojumiem. Tiešsaistes režīmā virsmas apstrādes tehnikai un greideriem var sekot līdzi Waze un VAS Latvijas valsts ceļi mājaslapas kartē (www.lvceli.lv).
Kopumā šim gadam ceļu ikdienas uzturēšanai pieejamais finansējums ir 61 miljons eiro, kas būtībā ir līdzvērtīgs iepriekšējos gados paredzētajam finansējumam. No tiem 8,8 miljoni paredzēti ceļu uzturēšanai Zemgales reģionā.
Satiksmes ministrs U. Augulis atgādina: «Autoceļu remontdarbu sezona šogad sākusies laikus un ļoti aktīvi. Darbi plānoti vairāk nekā 150 objektos visā valstī, turklāt sākušies arī līdz šim vērienīgākie darbi uz valsts vietējās nozīmes grants ceļiem. Šis ir gads, kad grants ceļu sakārtošanā ieguldīsim vēsturiski lielākās investīcijas. Arī Zemgalē šogad plānoti nozīmīgi darbi, īpaši ņemot vērā, ka panākts papildu finansējums tieši grants ceļu sakārtošanai, paredzot tā sauktās dubultās virsmas uzklāšanu, grants seguma atjaunošanu un citi darbi. Vienlaikus arī Zemgales reģionā īpaša uzmanība tiks pievērsta ūdens atvades sistēmu sakārtošanai.»
Par 36 miljoniem palielinājies finansējums ceļiem
2017. gadā valsts autoceļu finansējums bija 271 miljonus eiro. Kapitālieguldījumi kopumā veikti 695 kilometros valsts autoceļu, no tiem Zemgalē - 103,15 kilometros. Apsekojot 20 208 kilometrus valsts autoceļu, secināts, ka kopš 2012. gada būtiski pieaudzis labā un ļoti labā stāvoklī esošo valsts galveno ceļu īpatsvars - 2012. gadā tādi bija 35%, bet, noslēdzot 2017. gadu, jau 57,3% valsts galveno ceļu bija labā vai ļoti labā stāvoklī.
2018. gadā valsts autoceļiem paredzētais finansējums veido 307 miljonus eiro, no tiem 124 miljoni ir ES fondu nauda, bet 183 miljoni valsts budžeta finansējums. Kopumā Zemgales reģionā šovasar ieplānoti remontdarbi uz valsts galvenajiem ceļiem apmēram 16 km kopgarumā, uz reģionālajiem ceļiem ap 100 km kopgarumā, uz vietējiem ceļiem - 104 km kopgarumā.
Ievērojams pieaugums vietējiem ceļiem
Būtisku pieaugumu - vairāk nekā 25 miljonus eiro - valsts vietējo ceļu finansējumam devis naftas produktu akcīzes nodoklis, jo no šā gada iekasētais akcīzes nodoklis, kas pārsniedz valstī plānotos akcīzes nodokļa ieņēmumus, tiek novirzīts ceļiem. Līdz ar to, ka absolūti lielākā valsts vietējo ceļu daļa ir ar grants segumu, vislielākie ieguvēji būs tieši grants seguma ceļi. Jāpiebilst, ka šogad vietējiem ceļiem vēsturiski vislielākais ir arī bāzes finansējums - 10 miljoni eiro. Atgādināsim, ka 2014. gadā vietējiem ceļiem bija atvēlēti tikai 2,8 miljoni, 2015. gadā 3,7 miljoni, 2016. gadā 8,9 miljoni, 2017. gadā 9,1 miljons.
Satiksmes ministrija informē, ka no 2020. gada valsts budžeta programmai Valsts autoceļu fonds novirzīto finansējumu palielinās par vismaz 5% gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gadā tai novirzīto finansējumu, ja IKP prognoze attiecīgajam gadam pieaugs ne mazāk kā par 5%. Vienlaikus Satiksmes ministrija piedāvā novirzīt visus ieņēmumus no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas, lielgabarīta un smagsvara pārvadājumu atļaujas izsniegšanas valsts nodevas un ieņēmumus no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, ik gadu tos kāpinot par dažiem procentiem, sākot no 2020. gada, kad plānots ceļiem novirzīt 45% no minētajiem nodokļiem un nodevām, līdz 70% 2030. gadā.
