Pēc Igaunijas iniciatīvas 18 valstu parlamentu ārlietu komiteju priekšsēdētāji kopīgā paziņojumā aicinājuši Krievijas varasiestādes atbrīvot no apcietinājuma opozīcijas politiķi Vladimiram Kara-Murzam.
"Jaunākās apsūdzības pret Vladimiru Kara-Murzu ir klajš safabricējums ar mērķi novērst uzmanību no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina kara noziegumiem un atturētu citus drosmīgus krievus no Kremļa kritizēšanas," lasāms paziņojumā.
Igaunijas ierosināto paziņojumu parakstījuši ASV, Čehijas, Dānijas, Francijas, Islandes, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Rumānijas, Somijas, Spānijas, Ukrainas, Vācijas un Zviedrijas parlamentu komiteju priekšsēdētāji.
Paziņojuma pievienojies arī Eiropas Parlamenta (EP) Ārlietu komitejas priekšsēdētājs.
Paziņojumā atgādināts, ka 2015.un 2017.gadā Kara-Murza izdzīvoja noindēšanas mēģinājumos, tādēļ pastāv bažas par viņa drošību.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā vairāk nekā 15 000 Krievijas pilsoņu aizturēti par kara kritizēšanu vai piedalīšanos miermīlīgās protesta akcijās pret karu.
"Turklāt simtiem krievu ir apsūdzēti pēc tā paša orveliskā likuma, par kura pārkāpšanu apsūdzēts Vladimirs Kara-Murza. Putins un viņa režīms ir nodemonstrējuši gatavību pārkāpt jebkuru - vietējo vai starptautisko - likumu, lai apspiestu iekšējo politisko opozīciju un pakļaut kaimiņvalstis," uzsvērts paziņojumā.
Parlamentu ārlietu komiteju priekšsēdētāji aicina visas demokrātiskās valstis un sabiedrotos iebilst pret tamlīdzīgu noziedzīgu rīcību un aizstāvēt cilvēktiesības Krievijā un visā pasaulē.
"Kopā ar brīvo pasauli mēs šajos sarežģītajos laikos solidarizējamies gan ar Ukrainu, gan Krievijas pilsonisko sabiedrību. Mēs nosodām brutālo veidu, kādā Putina režīms apspiež vārda brīvību un neatkarīgos medijus Krievijā, un pieprasām nekavējoties atbrīvot Vladimiru Kara-Murzu un visus sirdsapziņas gūstekņus, kurus Krievijas valdība ir aizturējusi," mudināts paziņojumā.
Jau vēstīts, ka Krievijas tiesa Kara-Murzam, kurš apsūdzēts "viltus ziņu" izplatīšanā par Krievijas armiju, 22.aprīlī piemēroja pirmstiesas apcietinājumu līdz 12.jūnijam.
Viņu aizturēja pie mājām Maskavā 11.aprīlī pēc tam, kad viņš intervijā raidsabiedrībai CNN bija kritizējis Krievijas iebrukumu Ukrainā. Nākamajā dienā viņam piesprieda 15 diennakšu administratīvo arestu par nepakļaušanos policijai.
Kara-Murzam izvirzītas apsūdzības, pamatojoties uz krimināllikuma pantu, kas paredz 15 gadu ilgu cietumsodu par "melīgas informācijas" publisku izplatīšanu par Krievijas armiju.
Krievijas varasiestādes par viltus ziņām pasludinājušas jebkuru informāciju, kas atklāj Ukrainā pastrādātos kara noziegumus, civiliedzīvotāju slepkavošanu, krievu ciestos zaudējumus un ukraiņu tautas pretestību iebrucējiem.
Krievijā pat aizliegts pret Ukrainu uzsākto karu saukt par karu vai iebrukumu, vai jebkurā citā piemērotā vārdā. Visi mediji ir spiesti lietot Kremļa uzspiesto eifēmismu - "specoperācija".
Februāra beigās Kara-Murza kopā ar domubiedriem no Krievijas opozicionāru, zinātnieku un sabiedrisko darbinieku vidus, no kuriem daļa dzīvo emigrācijā, izveidoja Krievijas Pretkara komiteju.
Tās mērķis ir cīņa pret Putina diktatūru, kas izraisījusi karu Ukrainā.
