Francijas prezidents Emanuels Makrons ir apjautis, ka Eiropas kontekstā Francijas loma un ietekme var mazināties, ja tā nespers nopietnus soļus pretī Ukrainas atbalstam, aģentūrai LETA pauda vēsturnieks un politologs Kārlis Daukšts.
Makrons ceturtdien paziņoja, ka viņa valsts ir gatava nodrošināt, lai Krievija neuzvarētu karā Ukrainā, un brīdināja sabiedrotos neierobežot palīdzību. Makrons arī norādīja, ka Krievijas uzvara Ukrainā "samazinātu Eiropas uzticamību līdz nullei". Pēc Makrona teiktā, šajā karā, kas ir eksistenciāli svarīgs Eiropai un Francijai, uz spēles ir likta kontinenta drošība. Makrons arī neizslēdza Rietumu karavīru nosūtīšanu, taču pašreizējā situācija to neprasa.
Daukšts norādīja, ka Makrona paustajam ir vairāki cēloņi un arī vairāki skaidrojumi, taču, cik lielā mērā tie atbilst realitātei, esot grūti spriest. No vienas puses Makrons negrib zaudēt Francijas ietekmes mazināšanos Eiropā, no otras puses - palēnām Francijā tuvojas vēlēšanas.
Francijas prezidents cenšas sevi parādīt kā prezidenta Šarla de Golla turpinātāju, proti, būt Eiropas vienotājam un vadošajam spēkam. Daukšta ieskatā te ir bīstamība, taču vienlaikus Makrons saskata iespēju - Francija būdama kodolvalsts un arī ANO Drošības padomes locekle, Francijai beidzot ir iespēja ārējā politikā parādīt sevi pretēji Vācijai.
"Proti, parādīt Franciju par daudz svarīgāku valsti Eiropas kontinentā par Vāciju, kuras priekšgalā patlaban atrodas Vācijas kanclers Olafs Šolcs. Vācijas kanclers savā retorikā nav tik pozitīvi noskaņots Francijas palīdzības stiprināšanā (..). Vienlaikus vācieši atbildējuši, ka viņi piegādā Ukrainai daudz vairāk ieroču, nekā to dara Francija," sacīja politologs.
Daukšta ieskatā, tāpēc ir arī paziņojums, ka apdraudējuma gadījumā uz Odesu un Kijivu varētu nosūtīt Francijas armijas daļas, kas, protams, izsauca diezgan lielu šūmēšanos Eiropā un parādīja, ka arī šis jautājums var tikt apspriests un varētu nokļūt Eiropas Savienības un NATO dalībvalstu dienaskārtībā.
