Grupa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, kuru vidū ir arī Vācija, otrdien paudušas atbalstu iestāšanās sarunu uzsākšanai ar Bosniju-Hercegovinu, kamēr citas dalībvalstis, tostarp Francija, pret to izturas atturīgi.
Paredzēts, ka Eiropas Komisijas (EK) ieteikumu uzsākt iestāšanās sarunas dalībvalstu līderi apspriedīs ceturtdien, kad pulcēsies uz kārtējo samitu.
Iestāšanās sarunu uzsākšanai nepieciešama visu dalībvalstu piekrišana.
"Pēdējo mēnešu laikā Bosnijā-Hercegovinā esam konstatējuši nepārprotamu progresu reformu īstenošanā, un mums tās arī jānovērtē," izteikusies Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Lūrmane.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā ir atkal iekustinājis ES paplašināšanās procesu, un decembrī dalībvalstis vienojās par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu.
Bosnija-Hercegovina par ES kandidātvalsti kļuva 2022.gadā, taču, lai uzsāktu sarunas, tai nepieciešams īstenot virkni nopietnu reformu.
EK pagājušajā nedēļā rekomendēja iestāšanās sarunu uzsākšanu, EK prezidentei norādot, ka Bosnija-Hercegovina esot spērusi "iespaidīgus soļus" reformu īstenošanā.
Iestāšanās sarunu uzsākšanai atbalstu paudušas arī Austrija, Itālija un Grieķija.
Taču tādas dalībvalstis kā Francija, Nīderlande un Dānija pret to izturas daudz skeptiskāk.
Francijas Eiropas lietu ministrs Žans Noels Baro Bosnijas-Hercegovinas veikumu novērtējis kā "pārāk ierobežotu".
"Mums jāturpina mudināt Bosnijas līderus pielikt pūliņus noteikto mērķu sasniegšanai," norādījis Baro.
Iestāšanās sarunas jau iepriekš uzsāktas ar Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju un Albāniju, taču to noslēgums pagaidām nav saskatāms.
