94 gadu vecumā miris viens no pasaulē cienījamākajiem fiziķiem brits Pīters Higss, kurš teorētiski paredzēja vēlāk viņa vārdā nosaukto elementārdaļiņu, ziņo "bbc.com".
Paziņojumā par zinātnieka nāvi, ko otrdienas vakarā izplatīja Edinburgas universitātes, kurā viņš strādāja, preses dienests, vēstīts, ka viņš miris 8. aprīlī.
2013. gadā Higsa revolucionārajam darbam, kas savieno dažādus Visuma spēkus, izmantojot masu transportējošu daļiņu, tika piešķirta Nobela prēmija fizikā.
Universitātes paziņojumā norādīts, ka izcilā zinātnieka redzējums un iztēle "bagātināja mūsu zināšanas par apkārtējo pasauli".
Higss savus galvenos darbus sarakstīja 20. gadsimta 60. un 70. gados. Kopā ar citiem fiziķiem viņš mēģināja izskaidrot, kāpēc elementārdaļiņām, kas veido mūsu Visumu, ir masa.
Ar to sākās daļiņas meklējumi, kas varētu apvienot trīs pamatspēkus - elektromagnētismu, vājos un spēcīgos kodolspēkus - vienā vispārīgā teorijā, un rezultātā tika izstrādāts tā sauktais standarta modelis, kurā neizbēgami radās nepieciešamība pēc daļiņas, kas ir atbildīga par atlikušo inerciālo masu.
Higss ierosināja šādas daļiņas parametrus, teorētiski aprēķinot tos ilgi pirms tam, kad eksperimentāli tika apstiprināta tās eksistence.
2012. gadā zinātnieki, izmantojot Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) lielo hadronu paātrinātāju Šveicē, beidzot atklāja šo daļiņu un nosauca to Higsa vārdā.
Nākamajā gadā Higsam par šo atklājumu tika piešķirta Nobela prēmija fizikā, daloties tajā ar beļģi Fransuā Englertu.
Tie, kas zinātnieku pazina personīgi, saka, ka dzīvē viņš bija diezgan kautrīgs cilvēks, kurš izvairījās no preses uzmanības. Kad tika paziņots, ka viņam tiks piešķirta Nobela prēmija, viņš žurnālistiem sacīja: "Ir ļoti jauki, ja tev reizēm ir taisnība."
View this post on Instagram
