Līdzšinējā Vienotības sadarbības partnere Latgales partija, nesaņemot labākus piedāvājumus, pēc ilgstošas minstināšanās, kuras dēļ jau bija iedzīvojusies iesaukā Nākamās trešdienas partija, beidzot izlēmusi, ka arī 13. Saeimas vēlēšanās sadarbosies ar Vienotību, taču tās dibinātajā partiju apvienībā gan pagaidām nestāsies.
Vājinoties Vienotības ietekmei, aizvien biežāk bija dzirdamas runas, ka to varētu pamest kāds no līdzšinējiem sadarbības partneriem. Par spīti baumām, Vienotība, radot jaunu sadarbības modeli, spēja saglabāt partnerus Kuldīgā, Valmierā, Tukumā un Jēkabpilī, taču Latgales partija ilgi nevarēja izšķirties, kam lai sēžas kamanās.
Paši latgalieši publiski atzina, ka viņi svārstās starp Latvijas Reģionu apvienību un Vienotību, taču kuluāros tika vestas sarunas arī ar Zaļo un zemnieku savienību un Saskaņu.
Pavasarī partijas priekšsēdētāja amatā ievēlētais Vienotības Saeimas frakcijā strādājošais Aldis Adamovičs atzīst, ka pieņēmis piedāvājumu no ZZS, taču to noraidījis.
Savukārt ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis stāsta, ka latgalieši vēlējušies, lai Latgales vēlēšanu apgabala sarakstā būtu pārāk daudz viņu kandidātu. «Viņi gribēja daudz vietu, bet mums pašiem ir savi cilvēki. Turklāt mēs negribējām visu partiju, tikai dažus cilvēkus,» saka A. Brigmanis. Ņemot vērā, ka Latgales partija grib virzīt sešus līdz astoņus biedrus, zaļzemnieku neapmierinātību var saprast, jo, piemēram, 12. Saeimas vēlēšanās ZZS Latgales sarakstā bija iekļāvuši 18 cilvēku.
Ar ideju par piekļaušanos Saskaņai klajā nācis iepriekšējais Latgales partijas priekšsēdētājs, Daugavpils domes deputāts Jānis Lāčplēsis, taču viņa ierosinājums nav atradis dzirdīgas ausis.
Taču intrigu saglabā fakts, ka J. Lāčplēsis vēl nav pieņēmis lēmumu par kandidēšanu vēlēšanās. A. Brigmanis, piemēram, pieļauj, ka daži Latgales partijas deputāti varētu izstāties no partijas un pieslieties kādam citam politiskajam spēkam. «Droši varēs zināt tikai tad, kad Centrālajā vēlēšanu komisijā būs iesniegti vēlēšanu saraksti,» saka pieredzējušais politiķis. To, ka Latgales partiju varētu atstāt daži indivīdi, pieļauj arī A. Adamovičs, taču viņš ir pārliecināts, ka partija kopumā neatkāpsies no apņemšanās turpināt sadarbību ar Vienotību.
Abām partijām gan vēl būs jāvienojas par kandidātu izvietošanu vēlēšanu sarakstā. Zināms, ka Latgales partija iebilst pret Vienotības vēlmi Latgales saraksta pirmajā numurā likt bijušo premjerministri Laimdotu Straujumu. Saskaņā ar latgaliešu redzējumu L. Straujumai varētu piešķirt otro numuru, pirmo atstājot A. Adamovičam. Otrs variants paredz, ka Latgalē ar pirmo numuru kandidē iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, bet ar otro - A. Adamovičs.
Kā potenciālie pretendenti startam Saeimas vēlēšanās no Latgales partijas tiek minēti Saeimas deputāts A. Adamovičs, Ludzas novada deputāte Alīna Gendele, Daugavpils novada domes deputāte Janīna Kursīte, Veselības un sociālo pakalpojumu centra Dagda vadītājs, bijušais Krāslavas rajona pašvaldības priekšsēdētājs Andris Badūns.
Jau vēstīts, ka Vienotība kopā ar partijām Kuldīgas novadam, Valmierai un Vidzemei, Tukuma pilsētai un novadam un Jēkabpils partiju vēlēšanās startēs apvienībā Jaunā Vienotība.
Latgales partija šajā apvienībā neiekļausies, bet slēgs tādu pašu sadarbības līgumu, kāds tai līdz Saeimas sasaukuma pilnvaru termiņa beigām ir spēkā ar Vienotību. Organizācijas biedri uzskata, ka partija nedrīkst veidot apvienību ar partneriem, bet gan jāslēdz līgums par sadarbību, jo vēlētājiem ir svarīgi saprast, ka Latgales partijas deputāti nestartē svešas partijas sarakstā.
