Partijas EP priekšvēlēšanu kampaņām tērē milzu summas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) regulāri publicē politisko partiju un apvienību deklarētos izdevumus, kurus tās plāno tērēt priekšvēlēšanu aģitācijai pirms Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām. Šobrīd tēriņu saraksta augšgalā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), Apvienotais saraksts (AS) un “Stabilitātei!”, kam seko “Latvija pirmajā vietā” (LPV). Tikai piektajā vietā ir lielākā valsts finansējuma saņēmēja “Jaunā Vienotība” (JV).
Visticamāk, kampaņas kopējo tēriņu tops pēc vēlēšanu izdevumu deklarāciju iesniegšanas gan krietni atšķirsies. Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” norāda, ka šobrīd likums neparedz limitētajos izdevumos ieskaitīt vairākas visai apjomīgas tēriņu pozīcijas, piemēram, pasta pakalpojumus partiju avīžu izsūtīšanai, no kā vairums partiju dārdzības dēļ ir atteicies.
Šobrīd KNAB apkopojis informāciju par partiju noslēgtajiem līgumiem trīs mēnešu garumā kopš 10. februāra, kad sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods. Saskaņā ar to, līdz 10. maijam vislielākie limitētie tēriņi, no kuriem lielākā pozīcija parasti ir par politiskās reklāmas izvietošanu, bijuši ZZS. Apvienība ir noslēgusi līgumus par 284 tūkstošiem eiro.
No tā visvairāk tērēts par radio reklāmām - gandrīz 130 tūkstoši eiro. Tajās ir līdzīga forma - konkrētā reģiona ZZS līderis reklamē partijas Saeimas frakcijas vadītāju un EP vēlēšanu saraksta pirmo numuru Hariju Rokpelni. Ir arī reklāmas, kurās runā vēlēšanās kandidējošais zemkopības ministrs Armands Krauze, kā arī Latvijas Zemnieku savienības valdes priekšsēdētājs un ekonomikas ministrs Viktors Valainis, kurš vēlēšanās nekandidē, taču ir ZZS izvirzītais eirokomisāra amata kandidāts.
Partiju reitingi joprojām nesola ZZS piecu procentu barjeras pārvarēšanu un kaut viena EP deputāta mandāta iegūšanu, tāpēc lielie tēriņi varētu šķist visai neapdomīgi.
Tie gan kļūst izskaidrojami, ja tos vērtē kā investīciju nākotnē - jaunu atpazīstamu seju radīšanu. Rokpelnis šādus motīvus nenoliedz: “Tas ir likumsakarīgi, ja paskatās arī mūsu Saeimas frakcijas rindās, mūsu pašvaldību deputātu rindās - paaudžu maiņa notiek, skaidrs. Un mēs kā ilglaicīga partija, jo mēs esam viena no vecākajām partijām Latvijā, un mēs plānojam vēl kādu laiku pastāvēt. Līdz ar to tas ir likumsakarīgs solis, ka šai paaudžu maiņai jānotiek. Tai pašā laikā tas nāk ar to, ka šie jaunākie politiķi nav tik atpazīstami, un skaidrs, ka tur ir jāieliek pūles, lai šo atpazīstamību celtu.”
Otrajā vietā ar 263 tūkstošiem eiro KNAB apkopotajā kampaņas izdevumu topā ir AS. Tā līderis ir bezpartejiskais Reinis Pozņaks, projekta “Tviterkonovojs” izveidotājs, bet vairums no kandidātiem ir Saeimas vai pašvaldību deputāti. Neraugoties uz lielo deputātu īpatsvaru sarakstā, AS kampaņas sauklis ir “Drosme, nevis uzvalki”.
Lielākā pozīcija AS kampaņas izdevumos - 140 tūkstoši eiro - domāta vides reklāmām. Noprotams, ka tās daudz intensīvāk būs redzamas tuvāk vēlēšanām. Jaunākie reitingi rāda, ka AS ir labas cerības iegūt vienu EP deputāta mandātu, turklāt pēdējo mēnešu laikā atbalsts ir audzis. Nevar izslēgt, ka tas izskaidrojams ar AS aktīvo kampaņošanu reģionos - tur dodas arī nekandidējošie apvienības līderi, piemēram, Saeimas sekretārs Edvards Smiltēns. “Mums pats galvenais ir nevis reitingus uzdzīt vai kaut kādus ciparus pirms vēlēšanām, bet iegūt maksimāli lielu sabiedrības atbalstu. Mēs arī visas pūles šobrīd veltam, visas brīvdienas, vakarus un tā tālāk. Es pats nekandidēju, bet es arī braucu līdzi komandai un atbalstu viņus, tāpat kā daudzi citi mūsu Apvienotā saraksta kolēģi. Mēs darām visu, lai iesaistītu sabiedrību, tiešām paceltu kājās un akcentētu to, cik ārkārtīgi svarīgi ir aiziet uz vēlēšanām,” apgalvo Smiltēns.
Trešie lielākie limitētie tēriņi - 195 tūkstoši eiro - ir partijai “Stabilitātei!”, kuras firmas zīme šajās vēlēšanās ir atsevišķu bulgāru vārdu izmantošana savās drukātajās reklāmās. Tā ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, līdz ar to izmantojama kampaņās. Galvenokārt šie vārdi ir tādi, ko identiski raksta arī krievu valodā, piemēram, “spēks”, “karš” vai “Rosļikovs”. Partijas līderis Aleksejs Rosļikovs, kurš vēlēšanās nekandidē, savu “TikTok” platformā kaldināto atpazīstamību tagad izmanto gan nacionālā mēroga krieviski rakstošajā presē, gan arī reģionālajās avīzēs - galvenokārt Latgalē.
Partijas izdevumi reklāmai presē gandrīz 130 tūkstošu eiro apmērā veido divas trešdaļas no kampaņas izdevumiem. Otra lielākā pozīcija pamatīgi atpaliek - 28 tūkstoši eiro par reklāmu internetā. Piemēram, portālā “press.lv”, kura attīstības direktors ir “Stabilitātei!” saraksta otrais numurs Andrejs Kozlovs, pastāvīgi ir redzams partijas baneris. “Daži skatās sociālajos tīklos, daži labi klausās radio, daži labi skatās televizoru. Bet milzīgs daudzums ar cilvēkiem lasa presi, avīzes - pa vecam. Līdz ar to manā skatījumā ir nepamatoti ignorēt šo sadaļu un nerunāt ar cilvēkiem, kuriem patīk saņemt politisku informāciju caur drukāto presi. Tāpēc mēs arī, jā, vairāk spiežam uz viņu,” par “Stabilitātei!” kampaņu stāsta Rosļikovs.
Ceturtajā vietā KNAB apkopotajā tēriņu topā ir LPV ar 155 tūkstošiem eiro. Partija, kuras reitingi tai stabili ļauj prognozēt vienu vietu Briselē, vismaz pagaidām ir koncentrējusies uz diviem reklāmas veidiem - radio un vides reklāmām. Līdzīgi kā Rosļikovs “Stabilitātei!”, arī LPV līderis Ainārs Šlesers, lai gan pats nekandidē, ir galvenais varonis savas partijas kampaņā.
Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās LPV viens deputāta mandāts izmaksāja visdārgāk no visām partijām, tagad Šlesera vadītā partija esot krietni taupīgāka. “Mēs piesaistām un piesaistīsim ziedotājus, bet tos mēs izmantosim vairāk pašvaldību vēlēšanām un arī Saeimas vēlēšanām, jo EP vēlēšanās ir tādas - kā jūs redzat aptaujās, liela daļa cilvēku nemaz neapmeklē šīs vēlēšanas. Un cilvēki uzskata, ka tur viens vai divi kandidāti - tas principā Latvijai nav nemaz tik svarīgi. Līdz ar to mēs maksimāli naudu mēģināsim piesaistīt vēlēšanām, kuras būs nākamajā un aiznākamajā gadā,” skaidro Šlesers.
Vairākas partijas atzīst, ka vēlēšanās šogad iztiek ar valsts budžeta finansējumu. Saeimā pārstāvētajām partijām šogad tas svārstās no pusmiljona eiro, ko saņem LPV, līdz 1,1 miljonam JV. Limitētajos tēriņos partiju apvienība JV, kuras EP reitingi pēdējos mēnešos ir ar stabili krītošu tendenci, ir piektajā vietā ar 130 tūkstošiem eiro. Lielākās pozīcijas - 50 tūkstoši radio un nedaudz mazāk vides reklāmām.
Patiesie JV tēriņi gan būs daudz lielāki - apvienība ir viens no retajiem politiskajiem spēkiem, kas šopavasar pa pastu izsūta aģitācijas avīzi. Turklāt JV avīzes tirāža ir visai iespaidīga - 250 tūkstoši eksemplāru. Vairāki politiķi “de facto” atzina, ka pasta pakalpojumi ir tik dārgi, ka masveida avīžu izsūtīšanu viņi šoreiz nemaz neapsvēra. JV lēma citādi, atklāj tās kodolā esošās partijas “Vienotība” ģenerālsekretāre Signe Jantone: “Avīzes tiešām mēs izvēlējāmies nodrukāt un izplatīt mūsu vēlētājiem reģionos, Rīgā ar to pašu domu, ko minēju: informēt par mūsu deputātu kandidātiem un par to, kāpēc jāiet vēlēt EP vēlēšanās.” Viān arī atzīst, ka “avīze nav lēta pozīcija.”
100 tūkstošus eiro limitētajos izdevumos vēl ir pārsniegusi tikai “Saskaņa”, kuras reitingi palēnām kāpj, ļaujot tai noturēties trešajā vietā aiz Nacionālās apvienības un JV. “Saskaņas” galvenie ieguldījumi vismaz pagaidām ir vides reklāmā - pamanāms gan tas kļūs no nākamās nedēļas, kad “Saskaņas” plakāti parādīsies ielās.
Lai gan izmaiņas KNAB apkopotajā informācijā vēl noteikti parādīsies un topā var iespraukties arī līdz šim mazāk tērējušas partijas, “de facto” prognozē: maz ticams, ka kāds pietuvosies atļautajiem limitēto tēriņu griestiem - 635 tūkstošiem eiro.