Parlamentā ievēlētās 100 gudrās galvas ir cilvēki ar miesu un asinīm un veiklu vai mazāk veiklu valodiņu. Vai viņi vienmēr runā tikai par lietu? Nē, protams! Mēs jums pastāstīsim, par ko parlamentārieši runā no tribīnes.
VISS PASAULES SMAGUMS IR VIŅĀ...
HARIJS ROKPELNIS, ZZS:
«Es jau vairāk nekā nedēļu nesu sevī šo smagumu un domas, ko es gribēju izpaust par bāriņtiesām. Es biju mazliet sabijies, ka būs jānes vēl. Bet, par laimi, esam tikuši līdz šim jautājumam, un pirmām kārtām gribu uzteikt komisiju, pirms pieeju pie argumentācijas.»
SARGĀ DIEVS UN AĢENTS
ALEKSEJS ROSĻIKOVS, «STABILITĀTEI!»:
«Man personīgi - atvainojiet, kolēģi, - valsts drošības dienesti seko pat uz baznīcu. Es svētdien apmeklēju baznīcu, un pat tur aiz manis nāca aģents. Kad es pēc tam iznācu ārā, pieklauvēju viņam pie mašīnas - ko viņš dara? Ko viņš gaida no manis? Ko, viņaprāt, es tanī baznīcā daru? Viņš varbūt domā, ka tur, atvainojiet, piedodiet, zem ikonas ir telefons uz Maskavu? Ka es paceļu, saku: «Vladimir Vladimirovič, labdien, Aleksejs no Rīgas zvana.» Vai ko? Kaut ko tādu es tur daru?
Tas tāpēc, ka kāds ir nolēmis, ka Aleksejs ir nelojāls. A kur pierādījumi? Nav.»
KAUT KĀDAS KARIŅA DĀMAS
LINDA LIEPIŅA, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«(..) es gribētu dzirdēt, ko par šo visu Covid-19 regulējumu teiktu joprojām pie varas esošais Krišjānis Kariņš. Jācer, ka viņš pats kaut ko teiks... Bet cerība - muļķa mierinājums, gan jau sūtīs atkal kādas savas dāmas.»
NEESMU BAIGAIS FINANSISTS
EDMUNDS ZIVTIŅŠ, «LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ»:
«Es jau neesmu baigais speciālists, kaut kāds finansists, bet man patīk saimniekot; man patīk saimniekot savās mājās, tēva mājās, un vienmēr izvērtēju, ko var iegādāties un ko - pārdot. Un ir tādas lietas, ko nedrīkst pārdot. Nedrīkst pārdot tēva mājas; nedrīkst mednieks pārdot savu vienīgo ieroci, jo tad viņam nebūs vairs iespējas iegūt medījumus.»
TĀDA «ŠKROBE»!
JĀNIS REIRS, «JAUNĀ VIENOTĪBA»:
«Lielākā mašīna, kuru var izīrēt Ministru kabineta locekļi, ir škoda. «Latvenergo» bija gadījumi, kad nodaļas vadītājs brauca ar volvo, un tas viss ir tarifā. Un tas viss ir tarifā!»
KO GRIBĒJA PATEIKT IEKŠĒJĀ BALSS?
IEVA BRANTE, «APVIENOTAIS SARAKSTS»:
«Kolēģi, man nav sagatavota runa, bet mana iekšējā balss sauca, un tāpēc arī es piespiedu pogu, lai pateiktu jums, par ko mēs vispār runājam.
Mēs tikko piedzīvojām pavisam īsā laika posmā divus graujošus vardarbības notikumus: viens - ģimenē, otrs - jauniešu... jautājumā. Un mums nevienam tajā brīdī neradās jautājums par to, vai un kā celt... necelt vai palielināt, vai bargāki sodi vajadzīgi. Par to vispār nav bijusi diskusija - mēs visi bijām vienisprātis.
Bet par ko mēs vispār runājam? Tātad mēs saprotam, ka sodam ir jābūt tādam, lai iespējamo pārkāpēju atturētu no nozieguma. Un tas nav formāls pārkāpums, kā te izskanēja no tribīnes. Un mēs runājam par to... Mēs nedrīkstam tolerēt un pieļaut. Vienkārši nav jābūt diskusijai par to. Mana iekšējā balss sauc...
Un arī juridiski... Līdz trīs gadiem - tas nozīmē arī to, ka viens gads... Un, jā, es atbalstīšu šo soda palielināšanu līdz trim gadiem.»
Avots: Latvijas Republikas 14. Saeimas pavasara sesijas pirmās sēdes turpinājums 27. aprīlī, pavasara sesijas sestā sēde 11. maijā
