Septiņi ziloņi, nolikti mājās uz galdiņa, nes veiksmi. Arī skarabejs – vabole, kas veļ mēslus. Tūristiem, kas Ēģipti apmeklē tikpat bieži kā kapusvētkus kādā attālākā Latvijas kapsētā, šis amulets suvenīrbodīšu piedāvājumā nav svešs. Tomēr – kā radušies dažādi talismani un amuleti, un cik pamatoti dzīvniekiem, augiem un kukaiņiem tiek piedēvētas maģiskas spējas un īpašības? Kur aug kājas leģendām, ticējumiem un, būsim godīgi, nereti arī māņticībai? Ja jau pat olimpiskajām spēlēm un sportistiem ir savi talismani, tātad kaut kas tajā visā ir.
Ir talismani, un ir amuleti. Ezoteriķi uzsver, ka starp tiem ir atšķirība. Proti, talismans ir «ilglaicīgs», tas sargā un nes veiksmi savam saimniekam visu laiku. Savukārt amulets paredzēts īslaicīgākai lietošanai - to cilvēki izgatavo kādai konkrētai vajadzībai vai periodam. Taisnības labad jāteic, ka šo atšķirību ievēros tikai zinātājs, kas iedziļinās ezoteriskas smalkumos. Ikdienā mēs izvēlamies un nēsājam vai novietojam telpās kādu mīļlietiņu, kas, pēc mūsu domām vai sajūtām, palīdz.
Daudzi tagadējie četrdesmitgadnieki un piecdesmitgadnieki atceras, ka vecmāmiņai uz kumodes bija novietotas septiņas dažādu izmēru ziloņu figūriņas. Putekļus no porcelāna niekiem drīkstēja notraust, bet spēlēties netika ļauts.
Senos indiešu kosmogoniskos mītos pausts uzskats, ka zemeslodi balsta četri ziloņi. Cik debespušu, tik ziloņu. Dienvidaustrumāzijā zilonis simbolizē spēku un varenību. Tam tiek piedēvētas tikai pozitīvas īpašības: cieņa, gudrība, pacietība, uzticība, miermīlība un ilgmūžība. Indijā uzskatīja, ka okeāna dievi un dēmoni radījuši baltu ziloni, kad centušies iegūt nemirstības eliksīru.
Dažās Austrumu valstīs balts zilonis simbolizē lietavas un auglību. Saskaņā ar leģendu budisma pamatlicēja prinča Gautamas mātei - karaliskās dzimtas pēctecei Maijai - pirms dzemdībām sapnī parādījies tieši balts zilonis. Cits nostāsts vēsta, ka Gautama mātes ķermenī iegājis kā skaists, balts zilonis. Lai kā būtu vai nebūtu noticis, albīnais dzīvnieks atgādina par auglību un bērnu radīšanu. Tāpēc Indijā bezbērnu ģimeņu mājvietās izvieto ziloņa figūriņas. Ieteicamas tādas, kur ziloņi iemūžināti soļojam pāri tiltam.
Vai tiem jābūt septiņiem? Šim sakrālajam skaitlim, šķiet, īpaša nozīme piedēvēta krietni tuvāk mūsdienām, kad tieši septiņi un tieši ziloņi kādam cilvēkam sāka simbolizēt īpašu veiksmi. Turklāt tikai tādi, kam snuķis uz augšu.
Senajiem ēģiptiešiem bija leģenda par rītausmas (arī atdzimšanas) dievu Hepri, un par tā simbolu uzskatīja skarabeju. Ēģiptieši ticēja, ka dievs neredzama skarabeja izskatā pa debesu jumu veļ Sauli, līdzīgi kā mēslu vabole veļ mēslu piciņu pa smiltīm, līdz tā kļūst milzīga, salīdzinot ar vaboles izmēru. Pateicoties Saulei, pastāv dzīvība, un, pateicoties mēslu piciņai, tuksneša zeme kļūst auglīga - tāda, pēc ēģiptiešu domām, bija skarabeja un Saules saistība.
Vēl viņu mītos atrodams skaidrojums, ka miruša cilvēka ķermenī glabājas jaunā dvēsele. Un skarabejs tika uzskatīts par dzīvu radību, kas spēj satvert šo dvēseli, lai sāktu lidojumu un nonāktu debesīs. Tiešā un pārnestā nozīmē. Ēģiptiešu priekšstatos ņiprā, spēcīgā un spīdīgā vabole prata atvērt vārtus no dzīvo pasaules uz mirušo valstību. Tāpēc - ja izgatavo amuletu skarabeja izskatā un uz tā uzraksta īpašus spēka vārdus, tad mirušais augšāmceļas citā izskatā un atkal sāk dzīvot.
Starp citu, skarabejs izmantots kā auglības stimulators. Ja vaboles izkaltē, samaļ un izšķīdināto pulveri izdzer, tad šī dzira palīdzot ieņemt bērnu.
Mitoloģiskais putns fēnikss sadegot spēj atdzimt no pelniem, tāpēc tas ir nemirstības un augšāmcelšanās simbols. Mīts par tādu putnu bijis pazīstams daudzām tautām, bet interesanti, ka ķīniešiem tas simbolizē arī vīrišķā un sievišķā saplūšanu - iņ un jan. Tāpēc fēniksa simbolikā slēpjas atgādinājums par laulāto uzticību, pārticību un laimi ģimenes dzīvē. Ar fēniksa attēlu nereti greznoja kāzu tērpus. Stāsta, ka neparastais putns fēnikss Ķīnā pēdējoreiz redzēts 14. gadsimtā.
Latvijas Banka ir izlaidusi lata monētu ar krupja attēlu. Skaidrojums: ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties, tāpēc krupim uz monētas uzticēta misija nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.
Krupja saikne ar naudu nav latviešu izdomāta. Austrumu zemēs krupis, kas satvēris mutē monētu, simbolizē ne tikai naudu, bet arī labklājību un nemirstību.
Ķīniešiem ir kāda ne visai jauka leģenda. Naudaskārs mūks, vajadzības spiests, apstājies pie bedres. Sacīsim skaidri un gaiši - tā bija tualete zem klajas debess. Bedrē viņam iekrita maisiņš ar naudu. Mūka kāre pēc naudas bija tik liela, ka viņš ielēca bedrē un noslīka. Kad naktī debesīs parādījās pilnmēness, no bedres izlīda trekns krupis. Mutē tas bija cieši satvēris naudas maisu.
Budisti zina stāstīt skaistāku stāstu. Krupis ticies ar pašu Budu, un tas neglītajam radījumam piešķīra savu burvju spēku, lai krupis palīdzētu cilvēkiem. Tāpēc krupis spļauj zelta monētas.
Jā, zinām, ka Latvijā cilvēki Jaungada naktī makā liek karpas zvīņas, lai nākamajā gadā naudas netrūktu. Tāds mums tas ticējums. Ja nav karpas zvīņu (tās ir lielas un atgādina monētas), tad der arī citu zivju zvīņas. Bet Āzijas un Austrumu valstīs cilvēki Jaungadā ar karpu zvīņām neknakstās.
Senajā Ķīnā karpa simbolizēja laba vēlējumus. Ja piedzima bērns, tad vecākiem uzdāvināja karpu. Viss bija skaidrs bez vārdiem. Karpu bija pieņemts dāvāt dēla vecākiem, lai gan attēls ar karpu, kas uz muguras nes savu mazuli, simbolizē mātišķumu un mīlestību ģimenē. Jāatceras, ka karpas «vēsturiski» dzīvoja straujās upēs un spēja pārvarēt nelielus ūdenskritumus. Tāpēc tās simbolizēja cienījamas īpašības - drosmi un neatlaidību ceļā uz mērķi.
Japānā karpa tiek uzskatīta par svētu zivi, jo simbolizē gara tīrību un gribasspēku. Karpa ir to cilvēku aizstāve, kas uzsākuši garīgās izaugsmes ceļu.
Amerikā bija pieņemts jaundzimušo apvēdināt ar truša ķepiņu, lai mazulim nodrošinātu veiksmi turpmākajā dzīvē. Tāds amulets bērnu pasargāja no ļaunas acs, bet pieaugušajam atnesa veiksmi. Tie, kuri truša ķepas amuletam tic no visas sirds, uzskata, ka drīkst izmantot tikai pakaļkāju. Nosacījums: trusis jānoķer vai jānošauj kapsētā un pusnaktī. Citādi nekas nesanāks. Šis ticējums radies ķeltu mitoloģijā, kur trušus uzskatīja par dzīvniekiem, kas spēj sarunāties ar zemzemes gariem. Kāpēc tā? Truši rok alas, tātad viņi satiek pazemes pasaules iemītniekus un spēj pārņemt viņu spēku un spējas. Truši ķeltiem šķita neizprotami arī tāpēc, ka to mazuļi piedzimst ar acīm vaļā, bet, piemēram, zaķēni pasaulē ienāk ar aizvērtām actiņām. Secinājums: trušiem ir pieejamas slepenas zinības.
Sapņu ķērājs ir amulets, ko radījuši indiāņi. Viņiem tas bija smalks tīkls, kas sargāja bērnus no nakts murgiem. Indiāņi ticēja, ka caur sapņu ķērāja zirnekļu tīklam līdzīgajām rūtiņām var izsprukt tikai labie sapņi un nodomi, bet viss ļaunais sapīsies un paliks, līdz cilvēkam nenonācis. Indiāņu izpratnē amulets spēj mentāli pārveidot cilvēku un ietekmēt viņa turpmāko dzīvi.
Arī mūsdienu Rietumu kultūrā sapņu ķērāju izmanto kā amuletu, kas sargā miegu.
Tiem, kuri grib īpaši iedziļināties ezoterikā, tas ir sūknis, kas no zemapziņas izrok radošas idejas un spilgtus mākslinieciskus tēlus. Tātad piemērots māksliniekiem, dzejniekiem un jebkurai radošai personībai.
Krievu matrjoška jeb lellīte lellītē ir nošpikota no kādas japāņu dievības, kas tika veidota pēc tāda paša principa, un japāņu dieva vēderā bija noslēpušies seši laimes dieviņi. Precīzi - seši. Matrjoška pat nevar zaudēt savu pirmatnējo simboliku, jo šim koka izstrādājumam Krievijā tādas nemaz nebija. Koka lelle kā tradicionāla rotaļlieta Krievijā ieviesās tikai 19. gadsimta beigās.
Japāņu dieviņu ar vēderā noslēptiem sešiem citiem dieviņiem uzdāvināja Maskavas grāmatu veikala īpašniecei Marijai Mamontovai. Viņa pastāstīja vīra brālim par japāņu dīvaino lelli, bet tas - māksliniekam un kokgriezējam. Tā tapa kokā griezta lelle meitenes atveidā. Rokās viņa turēja melnu vistiņu. Lelli nosauca krievu sievietes vārdā - Matrjona. Matrjoškas slavas ceļš sākās pēc tam, kad to aizveda uz izstādi Parīzē, kur cita citas vēderā novietotās lellītes ieguva godalgu.
Droši vien būsiet redzējuši draugiem, paziņām vai populāriem cilvēkiem ap roku sarkanu dzīpariņu. Tā rašanās visizplatītākā versija, ka ar sarkanu diegu apvītas Rāheles kapenes Izraēlā. Un Rāhele, saskaņā ar Bībeles vēstījumu, ir cilvēces ciltsmāte, kas sargā no ļauna. Tāpēc sarkanajam dzīparam tiek piedēvētas dažādas burvju spējas.
Pastāv uzskats, ka sarkanajam pavedienam jābūt izgatavotam no vilnas un tas jāvalkā uz kreisās rokas (taču tas nav strikti noteikts - var arī uz labās). Dzīpariņš esot spēcīgs līdzeklis pret ļaunu aci un sliktiem nodomiem. Turklāt tas palīdzot atbrīvoties no skaudības dvēselē. Ezoteriķi teic, ka šāds pavediens aizsargā gan no enerģētiskās ietekmes, gan no fiziskām traumām vai slimībām.
Visefektīvākā iedarbība esot tad, ja dzīparu ap roku jums apsien kāds tuvs un mīļš cilvēks, nostiprinot ar septiņiem mezgliem.
Sarkano pavedienu var nēsāt 9, 12 vai 40 dienas. Bet pēc tam tas ir jāsadedzina, jo tajā tiek uzkrāta negatīvā enerģija.
Daudzi veiksmei un aizsardzībai izvēlas nēsāt kā kulonu vai gredzenā atveidotu savu zodiaka zīmi. Šāds talismans nenes seno tradīciju vēstījumu, bet, ja tīk - kāpēc gan ne.
Te gan viena piebilde: būtu labi, ja rota izgatavota pēc pasūtījuma tieši jums vai arī iegādāta solīdā juvelierveikalā.
Internetā aktīvi reklamējas zodiaka zīmju rotu tirgotāji, kuri piedāvā kulonus vai aproces, kas patiesībā ir lēti darinājumi.
Suvenīru veikalos nopērkamas tā dēvētās naudas vardītes - pārsvarā minerālakmens figūriņas ar monētu mutē. Kopš senseniem laikiem pastāv uzskats, ka šīs figūriņas palīdz vairot labklājību un tās vēlams novietot koridorā iepretī ieejas durvīm vai savā darba zonā.
Naudas vardes izcelsme saistās ar senu ķīniešu leģendu. Reiz dzīvojis kāds laupītājs, kurš aplaupījis garāmgājējus un bagātības krājis savā vientuļajā alā. To uzzinājis Buda un pavēlējis atdot cilvēkiem salaupīto. Ļaunais vīrs to nav gribējis darīt, bet arī Budam nepaklausīt būtu grēks. Tad nu viņš izdomājis viltīgu plānu - bagātības jānorij! Domāts, darīts. Buda taujājis, bet laupītājs mēģinājis slēpties. Kad atrasts, tad zvērējis, ka ne par kādām bagātībām neko nezina. Buda viņu bargi sodījis - pārvērtis par trīskāju krupi, lai nevar aizbēgt. Un katru reizi, kad vaininieks pavēris muti, lai melotu, no tās ripojušas ārā zelta monētas.
Jā gan, pavisam vienkārša saspraužamā adata. Varbūt kāds ir redzējis iespraustu vecmāmiņai drēbēs - it kā bez nozīmes, bez praktiskas funkcijas. Kopš senseniem laikiem pastāv uzskats, ka saspraužamā adata atvaira negatīvās enerģijas, palīdz pret skauģiem, nelabvēļiem, intrigantiem. Labāk to nēsāt iespraustu drēbēs neredzamā vietā.
Adatas maģijā tikušas izmantotas kopš neatminamiem laikiem. Senatnē pastāvēja uzskats, ja vienkāršu adatu iesprauž ārdurvju stenderē, tad mājā nevarēs ienākt ļauns cilvēks.
Austrumnieki par ļoti spēcīgu amuletu uzskata zilo aci, kam parasti ir apaļa vai ovāla forma un ko izmanto piekariņa vai telpas dekora veidā. To var lietot gan aizsardzībai, gan veiksmes piesaistīšanai.
Lai aizsargātu savu mājokli no ziņkārīgajiem un skauģiem, acs dekors jāiekar logā ar skatu uz ārpusi vai jāpiestiprina virs durvīm.
Daudziem cilvēkiem tīk kolekcionēt un «nēsāties» ar akmentiņiem - pusdārgakmeņiem. Jo mazāk akmens apstrādāts, jo lielāka tam enerģija, tāpēc talismanu akmeņi neizceļas ar sevišķu skaistumu. Daži no tiem jānēsā parastā ādās siksniņā, saskarē ar miesu, bet citi sudraba ietvarā. Ir arī tādi akmeņi, kas jātur darba kabinetā vai mājās, jāiešuj apģērbā vai vienkārši jāieliek maciņā vai kabatā.
Kā izvēlēties? Var pēc sajūtām, var pēc horoskopa vai konkrētam mērķim. Piemēram:
mīlestībai - rozā kvarcs, sarkanais granāts;
mieram un harmonijai - ametists;
biznesam - kalnu kristāls vai pirīts;
labklājībai - tirkīzs, malahīts;
radošām domām un idejām - citrīns;
meditācijām - dūmu kvarcs;
rituāliem - kalnu kristāls, morions.
Suvenīru veikalos nopērkami dekoratīvi «kociņi», kam zaros ievīti akmentiņi. Mīlestības piesaistei un sirdslietu tēmai derēs ar rozā kvarciem. Tas ir skaists dizaina elements, ko var novietot guļamistabā.
