Ikdienā mēdzam kādu cilvēku apveltīt ar neglaimojošu zīmogu – tas ir enerģētiskais vampīrs! To sakot, vadāmies pēc sajūtām, jo šāds «enerģijas sūknis» nogurdina, atņem spēku un pat izraisa fizisku nelabumu un galvassāpes.
Enerģētiskais vampīrisms nav izdomājums, mistika, tas pastāv, un to iespējams izskaidrot pēc fizikas likumsakarībām. Tomēr noteicošais ir mūsu pašsajūta - kā jūtamies cita cilvēka tiešā tuvumā un vai apzināmies, ka paši esam vampīri.
«Varu salīdzināt. Kolēģe runā ļoti daudz, bet viņas runas plūdi nenogurdina. Vēl man ir paziņa, kas nerunā mazāk, bet tas ir garš monologs un tikai par sevi. Es klausos, kamēr pienāk brīdis, kad gribas kliegt, cik nogurusi un iztukšota jūtos. Bieži vien pēc tikšanās ar šo sievieti man galva plīst pušu,» savu pieredzi neslēpj Ieva, radošas profesijas pārstāve. «Esam ilgi pazīstamas, man bija neērti domāt par viņu kā par enerģētisko vampīru. Bet laikam ir jāskatās patiesībai acīs - viņa enerģiju izsūknē kā jaudīgs pumpis, un es nespēju pretoties, neprotu aizsargāties. Es izvēlos bēgt, apzināti izvairos no viņas.»
Līva, strādā loģistikā: «Iepriekš, kad strādāju tirdzniecībā, bija cilvēki, kas speciāli meklēja, kur piesieties. Kolēģe atklāja savu metodi, kā cīnīties ar tādiem pircējiem. Viņa piekrita visam, ko viņi teica. Es tagad rīkojos tāpat. Atnāk kāds neapmierinātais un sāk pārmest, ka lēni strādāju, kaut ko nedaru pa prātam, un es saku - jā, jā, es arī par tādām lietām parasti sūdzos. Ar vienu tādu kasīkli pat sameklējām kopīgu «ienaidnieku», un jūtu, ka viņam vairs neesmu interesanta. Viņš mani neaiztiek, nenāk un nekasās, bet aiziet pie cita kolēģa un uzbrūk viņam. Parasti mēģinu tādu cilvēku nolikt sev blakus un iedomāties, kāpēc viņš tā uzvedas. Tas man palīdz neniknoties, nezaudēt savaldīšanos.»
Pārdevēja Tatjana ar apbrīnojamu regularitāti piedzīvojusi, ka uz veikalu savas dusmas nāk izgāzt ļoti daudz cilvēku. «Jūs pat iedomāties nevarat, cik viņu ir. Esmu ievērojusi, ka ir dienas, kad tādi pircēji nāk viens pēc otra. Atceros, vienā mēnesī tas notika nedēļu pirms pilnmēness - bija īsts nejauko pircēju uzlidojums. To īpaši ievēroju un atzīmēju kalendārā, lai vēlāk varu salīdzināt. Jā, tikko tuvojas pilnmēness, viņi atkal ir klāt. Es tam gatavojos. Ir tādi, kas atklāti vēršas pret mani, pārmet par valodu, kaut ar latviešiem cenšos runāt latviski. Citi nāk sūdzēt bēdas. Tas ļoti iztukšo. Vakarā mājās pat parunāt nevaru. Esmu atradusi veidu, kā no trakās ikdienas «atiet». Nodarbojos ar rokdarbiem. Tur paliek visa mana uzmanība, par darbu aizmirstu. Tomēr vēlos mainīt darbu un zinu, ka to izdarīšu.»
Reklāmas nozares darbiniece Zanda: «Garākas brīvdienas savā lauku īpašumā pavadīju kopā ar bijušo kolēģi un viņas ģimeni. Tās dienas atceros kā murgu - kādreizējā darbabiedrene runāja bez apstājas un pieprasīja uzmanību tikai sev. Viņa jutās relaksēti, bet es biju spiesta ganīt viņas bērnu, kurš piedevām izpostīja manu puķu dārzu. Svešs bērns, nevarēju taču viņu rāt, kaut ļoti vēlējos sadot pa nagiem... Pēc divām dienām man tā gribējās palikt vienai vismaz uz stundu, ka aizbēgu uz mežu sēņot. Šķita, ka bijušās kolēģes enerģija vairojas, viņas runāšana neapstājās ne dienu, un visu laiku viņa kaut ko gribēja - te ēst, te gulēt, te parunāties, te padomu, te sirdi izkratīt. Pēc viņu viesošanās es nevarēju pār lūpu pārspļaut, jutos nomocījusies ne tikai fiziski, bet arī garīgi.»
Žurnālists Ivars piedzīvojis situāciju, kas viņu gandrīz nogādājusi pie dieviem: «Intervēju Latvijā ļoti pazīstamu personu. Sievieti, kura plaši stāsta par saviem veselīga dzīvesveida sasniegumiem. Neesmu pirmo reizi ar pīpi uz jumta, bet ar šo sievieti jutos kā sapīts. Viņa runāja trīs stundas, nespēju viņu izdabūt no kabineta. Lai kā centos virzīt sarunu, viņa guva virsroku un stāstīja savu, un vēroja mani ar savām tumšbrūnajām acīm. Otrās stundas beigās tik ļoti sāpēja galva pie kakla pamatnes, ka brīžiem neko nedzirdēju. Cietos, cietos, vēl nekad nebiju tā darījis intervijas laikā, bet piecēlos un pateicu, ka mūsu sarunas laiks ir beidzies. Nākamajā dienā galvassāpes pieņēmās spēkā. Biju gatavs skriet ar pieri sienā. Kliegt. Darīt visu, lai nesāpētu. Tik mežonīgas galvassāpes nebiju jutis. Iegāju aptiekā, izmērīju asinsspiedienu. Tur man teica, ka tas esot ļoti augsts, jāsauc «ātrie», jo bez receptes man medikamentus nedrīkst ne tikai pārdot, bet arī iedot, lai mazinātu hipertensijas krīzi (laikam tā to sauc). Piekritu visam, jau gandrīz zaudēdams samaņu. Pēc tam slimnīcā man teica - vēl mazliet, un labvēlīgu iznākumu nevarētu garantēt. Vēlāk atcerējos, ka pirms daudziem gadiem, būdams zaļš gurķis žurnālistikā, intervēju kādu daudzrunātāju vīrieti. Viņš «vārījās» vairākas stundas viens, kamēr es būtībā klusēju, jo nevarēju pat vārdu iespraust. Arī toreiz man mežonīgi sāpēja galva, taču izgulējos un pārgāja. Šajā reizē - nepārgāja. Laikam esmu enerģētisko vampīru gardākais kumoss. Par laimi, šie ir vienīgie gadījumi manā trīsdesmit gadu ilgajā karjerā.»
Lielākā daļa šo stāstu varoņu piedzīvotajam nepievērsa pārlieku uzmanību, bet Ivars raka dziļāk un meklēja skaidrojumu, kā pretoties enerģētiskajiem vampīriem. Viņš uzzināja, ka ir cilvēki ar dažādu enerģētikas līmeni un starp viņiem - arī enerģētiskie vampīri. Nē, viņu nepārsteidza, ka ir cilvēki, kuri negatīvās emocijas izgāž veikalā, pašvaldības iestādēs, kur darbiniekiem nav kur sprukt, jo ir jārunā ar visiem. Jā, ir arī tādi, kas meklē sev slimības un staigā no viena ārsta pie otra. Viņi vienmēr atrod problēmu, viņiem viss ir slikti, viņi provocē citus, lai izraisītu dusmas, aizvainojumu. Tas tik tiešām ir vampīrisms - kāds izmet savu negāciju un saņem tavu reakciju. Viņi ar negācijām uzpilda sevi un iet tālāk, uz nākamo kabinetu, pie nākamā cilvēka.
Ļoti bieži enerģētiskais vampīrisms pastāv tuvās attiecībās - ar vīra māti, sievas māti, bērniem, vecākiem, pāru un kolēģu attiecībās. Tāpēc ir grūti izvairīties un norobežoties, jāiesaistās gribot negribot. Attālinātā strādāšana, par laimi, šādus kontaktus ir kaut daļēji izbeigusi.
Kāpēc enerģētiskais vampīrs nespēj vai nevēlas sevi uzpildīt ar pozitīvām emocijām? Jo viņam ir vieglāk nevis strādāt ar sevi, bet mocīt citus. Tas notiek zemapziņas līmenī, kas izvēlas vieglāko, taisnāko ceļu. Enerģijas rijējam ir grūti iegūt adrenalīnu kādā ekstrēmākā veidā, piemēram, kāpjot kalnos, lecot ar gumiju vai citādi pārbaudot fizisko spēju robežu. Taču tieši tas būtu ekoloģiskāk pret apkārtējiem. Iespējams, negatīvās emocijas vampīrs pazīst labāk, jo viņš ir uztrenējis šo frekvenci. Toties trenēt pozitīvo «uzpildes staciju» - tas prasa laiku un resursus. Kāpēc pūlēties?
Fizikā pastāv enerģijas nezūdamības likums, no kura sakarībām nevar izvairīties arī cilvēki kā šīs pasaules sastāvdaļa. Cilvēki ir veidoti no tām pašām ķīmiskām vielām, no kādām sastāv visa pasaule. Tu esi enerģija, un enerģija ir tevī. Tas ir pierādīts. Attiecībā uz cilvēkiem var runāt par saražoto elektroenerģiju, un to arī mēra - tas ir elektromagnētiskais lauks, ko mēs izstarojam. Un mēs to izstarojam tāpēc, ka atrodamies enerģijas nezūdamības apritē. Ļoti spēcīgu elektromagnētisko lauku rada smadzeņu darbība, kam ir vajadzīga elektrība, lai strādātu. Elektromagnētisko lauku raida viss ķermenis, katra šūna, jo arī tā ražo elektrību. To, kas paliek pāri, mēs metam ārā. Tāpēc redzīgi cilvēki redz auras, kas ir tas pats elektromagnētiskais starojums.
Salīdzinājumam: cilvēki no enerģētiskā viedokļa ir tādi paši kā spuldzītes. Ir divdesmitpiecvatīgi jeb klusie un nemanāmie, un ir prožektori, ar harismu apveltīti līderi. No viņiem staro pozitīvā enerģija, un viņi mīļuprāt ar to dalās. Viņi savu enerģētiku neuzgāž virsū kā kalnu, bet ļauj paņemt tik daudz, cik katram vajadzīgs.
Ne vienmēr vampīrs ir tas, ko mēs par tādu uzskatām. Piemēram, rudenī, kad spēji pietrūkst saules gaismas un siltuma, ir cilvēki, kuri cieš no depresīvām izjūtām, jūtas noguruši, tālab izvēlas visātrāko enerģijas iegūšanas veidu - no emocijām. Kā tas notiek? Viņi gandrīz zibenīgi spēj izraisīt strīdu, tikpat kā par neko, un tādā veidā baroties, uzlādēties. Taču tas nenotiek tīšuprāt.
Un ir arī enerģētiskie donori. Par laimi! Viņos enerģijas ir pārpārēm, un izlietotie krājumi ātri atjaunojas. Viņiem ir jākustas, jādarbojas, viņi plaši žestikulē, jo spēj piepildīt lielu teritoriju - gluži kā spēcīga spuldze. Viņi mēdz runāt kā radioaparāts, kam nav izslēgšanas pogas. Diemžēl ir viens bet - apkārtējie ne vienmēr spēj izturēt šo cilvēku enerģētiku, kas piepilda tik ļoti, ka nogurdina, nevis uzlādē. Ne velti latviešiem ir trāpīgs novērojums - kas par daudz, tas par skādi. Enerģētiski vājāks cilvēks no šī spožuma nogurst un var pārdegt. Tas nekas, ka enerģētiskais donors viņam savu pārpalikušo enerģiju ir atdevis labprātīgi.
Aplis, vilkts ar baltu krītu, degoša svece, apses koka miets un ķiploki - tā ir senlaikos izmantotā aizsardzība pret vampīriem. Tas viss nozīmē - aizsargāties. Tomēr mūslaiku cilvēkam pašam jāmeklē veids, kā sevi aizsargāt, ja esam enerģētiski vājāki, vai forma, kā pasargāt citus, ja sevi apzināmies kā enerģētisko vampīru. Ieteikums: runāt ar patīkamiem cilvēkiem, ļauties pozitīvām sajūtām, darīt patīkamas lietas. Jāatceras, ka vienmēr notiek mijiedarbība starp pozitīvo un negatīvo, un nepatīkamo ir iespējams neitralizēt.
Vampīram izdabāt nav iespējams, jo viņa barotne ir paša un citu negatīvās emocijas. Atcerieties, ka visos gadījumos vampīram būsiet slikts - gan tad, kad iedosiet viņam to, ko viņš gaida, gan tad, kad liegsiet.
Cilvēki, kuriem no dabas dota ļoti liela enerģija (gan fiziskā, gan garīgā), ir enerģētiskie donori. Viņos uzkrājas enerģētiskās rezerves un izlietotā enerģija ātri atjaunojas, tāpēc ieteicams to atdot citiem vai realizēties citā veidā. Piemēram, sportojot, fiziski strādājot.
Šādu donoru enerģētiku apkārtējiem nav viegli izturēt, tāpēc viņiem vēlams ar izpratni uztvert tuvinieku, radinieku, draugu vai kolēģu lūgumu kādu brīdi pabūt vieniem, nesarunāties vai paklusēt.
Ja enerģētikas apjomu vairs nevarat izturēt, tad to var izvēdināt vārda tiešā nozīmē, atverot logu, radot caurvēju.
Cilvēkiem, kuriem jau piedzimstot piešķirts maz enerģijas, rudenī bieži vien parādās depresīvas sajūtas. Viņiem ļoti trūkst gaismas un siltuma, tāpēc viņi jūtas noguruši. Viņi visātrāk uzlādējas no emocijām, tāpēc mēdz citos izprovocēt negatīvas emocijas, aizvainojumu, dusmas. Šādi cilvēki var izsūkt enerģiju, apmeklējot, piemēram, grupu meditācijas vai līdzīgas nodarbības. Lielākoties tas notiek neapzināti, zemapziņā. Ja ievērojat, ka jūsu klātbūtnē citi ļoti bieži strīdas, dusmojas, apvainojas vai sāk raudāt, ir vērts padomāt, kāpēc tā notiek.
Gada tumšākajos mēnešos šie cilvēki sevi var uzlādēt ar dzīvo uguni, iekurot kamīnu vai iededzot sveces. Viņiem ieteicams sevi palutināt ar spa procedūrām, ceļojumu. Viņiem noteikti nepieciešama atpūta svaigā gaisā. Vēlams celties agri, lai iespējami ilgāk pabarotu sevi ar gaismu. Garīgajam darbam ir jāmijas ar fiziskām nodarbēm!
Lai neļautu enerģētiskajiem vampīriem sevi izmantot, runājiet ar sev patīkamiem cilvēkiem, ļaujieties nodarbēm, kas piepilda ar pozitīvām emocijām, piemēram, izbaudiet garšīgu ēdienu, tā smaržu. Tad vampīriskajai enerģētikai jūsos nebūs vietas. Ir jāiemācās negatīvo neitralizēt ar pozitīvo tāpēc, ka vieta tukša nekad nepaliek. Nekas jauns tas nav, jo skolā mācījāmies par enerģijas nezūdamību.
