arrow_downwardElita Veidemane / Viedokļi

Bibliotēkas Latvijā slēdz jau vairākus gadus pēc kārtas. Novadu domēs šie sāpīgie lēmumi tiek pieņemti, izvērtējot lietotāju skaitu, ēku stāvokli, uzturēšanas izmaksas, iespējamos ieguldījumus. Tie ir praktiski nosacījumi. Bet ir arī citi – emocionāli, intelektuāli, nākotni paredzoši, proti, kā bibliotēku (ne)esamība ietekmēs nākamās paaudzes. Skolu tīkls jau ir krietni paplucināts, tagad jāķeras pie bibliotēkām?

Latvijas Televīzija nule ziņoja, ka Eiropas Parlamenta deputāta kandidātu debates latviešu valodā notikšot 2., 4. un 6. jūnijā, savukārt krievu valodā debates būšot 3., 4., 5. un 6. jūnijā. Piedodiet, kādā valodā? Pie mums pēkšņi pavērusies divvalodība? Vai valsts valoda pārstājusi eksistēt? Saeima taču lēma, ka priekšvēlēšanu aģitācija notiek tikai valsts valodā. Lūdzām kompetentās amatpersonas izskaidrot, ko tas nozīmē.

Eiropas Savienības (ES) Patvēruma un migrācijas pakts ir izsaucis strīdus un neapmierinātību. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcija iesniedza Saeimas paziņojuma projektu par šo paktu. Saeimas vairākums to, protams, noraidīja, nevirzot izskatīšanai komisijā. Koalīcija ir vienota kā cementa bluķis – arī tad, ja bijušajiem konservatīvajiem spēkiem nākas norīt kādu nepieņemami liberālu krupi. Bet ko tik nesadarīsi politiskās vienotības vārdā.

Pēdējā laikā publiski izskanējuši brīdinājumi, ka Latvijas ārsti pamet valsti lielāka atalgojuma meklējumos. Bažas par jauno ārstu iespējamo vēlmi doties strādāt uz ārzemēm ir bijušas jau gadiem. Pamatojums šādai vēlmei: vai būs iespējams izdzīvot Latvijā ar tādu algu, kāda tiek piedāvāta? Katru gadu aptuveni 20% (pērn bija mazāk) jauno ārstu gatavi doties uz ārzemēm, par galveno iemeslu minot zemo algu. “Nemānīsim sevi,” smaidot teic ārsts, politiķis, sabiedriskais un sporta darbinieks Pēteris Apinis, “normāli ārsti saņem daudz.”

Kultūras ministrija ir nākusi klajā ar grandiozu plānu: “Ar darbībām integrācijas uzlabošanai plānots palielināt trešo valstu pilsoņu, kuri pirmreizēji ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, īpatsvaru gadā no 1,1% 2019. gadā (saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem) līdz 2,2% 2027. gadā.”

LTV raidījuma “De facto” neatlaidība, vajājot Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesoru Māri Kupču, ir apskaužama. Pēdējā “pētījumā” no amata atstādinātais profesors tika apsūdzēts mobingā, bosingā un favorītismā. “Seksuālā uzmākšanās” vairs “nerullē”, jo Kupča gadījumā tā nav pierādāma, tāpēc jāķeras pie citiem līdzekļiem. Pēc raidījuma mūsu rīcībā nonāca kādas bijušās studentes iesniegums Mūzikas akadēmijai un Ētikas komisijai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) rīcībspēju apsmaida daudzi politikas vērotāji, tikpat daudziem rodas jautājumi par tās (ne)efektivitāti, ja runa ir par fašistiskās Krievijas visatļautības pieļaušanu – nekautrēsimies no šiem vārdiem – ar ANO akceptu. Uzdevu konkrētu jautājumu Katrīnai Kaktiņai, vēstniecei pastāvīgajā pārstāvniecībā ANO, EDSO un citās starptautiskajās organizācijās. Pārstāvniecība atrodas Vīnē.

Sausais atlikums no veiksmīgi saorganizētā “seksa skandāla” Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā (JVLMA) ir rektora Guntara Prāņa piespiedu aiziešana no amata, divu pasniedzēju patriekšana, flautistes Ilonas Meijas ielikšana rektora pienākumu pildītājas amatā. Bet kā policijai veicas ar pierādījumu iegūšanu lietā par pasniedzēju uzmākšanos studentēm? Pagaidām nekā. Vismaz Māris Kupčs – kā iespējamais uzmāceklis – vēl ne reizi nav saukts uz pratināšanu. Toties linča tiesa darbojas bez aizķeres.

Alfrēds Čepānis bija viens no tiem, kuri labprāt mēdza uzkāpt uz Vecpilsētas ielas 13/15 nama ceturto stāvu – lai patriektu ar žurnālistiem kādu nopietnu vai pat nenopietnu tēmu. Laikraksta “Atmoda” redakcija bija īstā vieta, kur to darīt. Alfrēdam bija lieliska humora izjūta un izcils sarkasms. Un viņam bija dziļas zināšanas politikas jomā.

“Esam pietuvojušies konstitucionālajai krīzei,” ir pārliecināts politologs Filips Rajevskis, vērtējot kārtējo skandālu, kas skāris “Jauno vienotību”. Partijas nu jau bijušais ģenerālsekretārs Artis Kampars esot mēģinājis mainīt Saeimas vēlēšanu rezultātus – tā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” apgalvoja uzņēmuma SOAAR līdzīpašnieks Renārs Kadžulis.

Okupācijas muzejam ir trīs “nepabeigti darbiņi”, kuru nepabeigšanā muzejs gan it nemaz nav vainojams, jo finiša lentes sasniegšana ir atkarīga no citām institūcijām – ne no muzeja. Palūkosimies uz trim darbiem kopā ar muzeja direktori Solvitu Vību.

ASV Kongresa Pārstāvju palāta sestdien nobalsoja par likumprojektu, kas paredz 61 miljarda ASV dolāru palīdzību Ukrainai, kas ietver militārās tehnikas un munīcijas piegādes. Šonedēļ dokumentu izskatīs Senāts. Ja arī Senāts to apstiprinās, tad ASV prezidentam Džo Baidenam atliks to parakstīt, jo viņš ir atbalstījis šo dokumentu. Ko tas nozīmēs Ukrainai? Situāciju skaidro Jānis Sārts un Kārlis Daukšts.

Valsts aizsardzības mācība (VAM), kas no 2024. gada septembra obligāti ieviešama jebkurā Latvijas vidusskolā, rada daudzus jautājumus. Bet lielais jautājumu daudzums attiecas galvenokārt uz skolām, kas līdz šim nav pievērsušas uzmanību tik specifiskām mācībām. Siguldas Valsts ģimnāzija ieviesusi VAM jau pirms vairākiem gadiem. Protams, tas notika uz brīvprātības pamatiem. Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns sarunā ar “Neatkarīgo” atzīst: VAM ieviešana izrādījās ārkārtīgi noderīga.

Šveices kuluāru sarunās – kā pērn apgalvoja politikas pētniece, “Sorosa fonda Latvija” pirmā izpilddirektore Vita Matīsa, – esot izskanējis, ka Raiņa un Aspazijas muzejs Šveicē, Lugāno, varētu izbeigties 2025. gadā. Muzejs durvis vēra 1980. gadā, Matīsa piedalījusies tā veidošanā. Ne jau satura dēļ, bet, visticamāk, telpas vajadzīgas citiem mērķiem, un kas gan šveiciešiem ir Rainis un Aspazija? Situāciju skaidrot devās kultūras ministre Agnese Logina.

Jaunajā mācību gadā – 2024./2025. – valsts aizsardzības mācība būs obligāts priekšmets visās skolās, tās apguve notiks astoņas mācību stundas vienu dienu mēnesī (izņemot septembri un janvāri) divus secīgus mācību gadus. Šos grozījumus paredz valdības nule atbalstītie grozījumi vispārējās vidējās izglītības standartā. Atvaļinātais ģenerālis Raimonds Graube šos grozījumus uzskata par pēdējo 30 gadu svarīgāko pasākumu jaunatnes patriotiskās audzināšanas jomā. Protams, ir arī problēmas.

Ārlietu ministres amata kandidāte Baiba Braže, taujāta par prioritātēm, izteicās, ka svarīga ir Latvijas drošība, Latvijas kā NATO spēcīgas dalībvalsts stiprināšana, nacionālās ekonomikas izaugsme un konkurētspējas paaugstināšana, Latvijas valstspiederīgo aizstāvība pasaulē. Viņa arī akcentēja, ka Latvija var darīt vairāk, lai nepieļautu Krievijas militāro spēju atjaunošanos un mangāna rūdas piegādāšanu Krievijai (vai tas tēmējas uz mangāna rūdas tranzītu, ko čakli veic Latvija?). Ko par Baibu Braži un viņas prioritātēm domā ārlietu speciālisti un politiskie novērotāji?

Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari svētdienas rītā pavēstīja, ka Irāna raidījusi pret Izraēlu 170 bezpilota lidaparātu, vairāk nekā 30 spārnoto raķešu un vairāk nekā 120 ballistisko raķešu. Izraēlai izdevās pārtvert 99% no droniem un raķetēm, ko Hagari nodēvēja par “ļoti nozīmīgu stratēģisku panākumu”. Vai būs eskalācija? Kā situāciju vērtē politiskais apskatnieks un žurnālists Edvīns Inkēns?

Veicot ekspremjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu speciālo revīziju, Valsts kontrole secinājusi, ka no valsts budžeta nelikumīgi izlietoti vismaz 221 566 eiro, bet vēl vismaz 323 688 eiro no Eiropas Padomes līdzekļiem izlietoti neekonomiski. Tomēr nebija iespējams konstatēt, kuras amatpersonas ir atbildīgas, pieņemot lēmumus par privāto lidaparātu izmantošanu premjerministra un delegāciju vajadzībām. To vērtēs tiesībsargājošās iestādes. Taču vispirms jāsaprot, kā politiķis Kariņš – kā teiktu klasiķi – “nodzīvojās līdz tādai dzīvei”.

“Šī ir tikšķoša vides bumba,” tīmekļa vietnē “svt.se” uz Zviedrijas raidsabiedrības SVT žurnālista jautājumiem atbild pētnieks Henrihs Vahtmeisters, raksturodams tankkuģi, kas ir noenkurojies netālu no Gotlandes ārpus Zviedrijas teritoriālajām robežām. No tā Krievijas kuģi Baltijas jūrā papildina degvielas krājumus. Viceadmirālis Gaidis Zeibots “Neatkarīgajai” skaidro, ka šos peldlīdzekļus dēvē par Krievijas ēnu floti.

Iekšpartijisku tirgošanos patlaban demonstrē ”Jaunā vienotība” (JV), mēģinot iztaustīties līdz nākamajam ārlietu ministra amata kandidātam. Te pavīd Zanda Kalniņa-Lukaševica, te parādās Inese Lībiņa-Egnere, te no debesīm nokrīt… Vizbulis Purvabeka-Purvamīkslis. Visi no Zatlera Reformu partijas, un visi kā viens – spoži darbinieki savās jomās, kuri paveikuši tik daudz, ka to nevar pat aptvert. Kā vērtēsim mūsu nākamo ārlietu ministru/ministri?

Pirms 120 gadiem – 1904. gadā – latgaliešu valodai tika atcelts latīņu drukas aizliegums. Toreiz Latgale vēl atradās Vitebskas guberņā. Savukārt 1917. gada 26. aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress, kas aktualizēja ideju par savas valsts radīšanu un apliecināja, ka Latgale ir gatava apvienoties ar Vidzemi un Kurzemi Latvijas valsts veidošanai. Latvijas valsts ideja pirmo reizi izskanēja tieši Latgales kongresā. Latgale arī tagad neatpaliek ideju ģenerēšanā un realizācijā. Par to rūpējas latgalieši. Un viņu ir daudz, un viņi ir aktīvi.

Terora akti netraucē fašistiskās Krievijas diktatoram Putinam veidot savu valstisko ideoloģiju. Tieši otrādi – tie palīdz to darīt. Šajā ziņā interesants ir Krievijas valsts domes lietvedībā esošs dokuments. Tā ir Krievijas Valsts domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina vēstule Putinam ar rosinājumu pārveidot valsts sabiedriski politisko iekārtu periodā pēc prezidenta vēlēšanām.