56 eiro par ātro izsaukšanu
 
©F64

Maksa par nepamatotu neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšanu pastāv jau 12 gadus un laiku pa laikam ir aizvien pieaugusi. Pašlaik tā ir 40,14 eiro, bet no 1. jūnija būs jau 56 eiro.

Šai monētai ir divas puses. Nepamatoti izsaukumi, ja var ticēt veselības nozares speciālistiem, ir liela problēma - pat 70% izsaukumu mēdzot būt nepamatoti. Var saprast Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kas katru dienu un nakti glābj cilvēkus, kuri cietuši negadījumos vai kurus piemeklējušas dzīvību apdraudošas slimības. Droši vien mediķiem un šoferiem kļūst šķērmi, redzot, ka cilvēks, pie kura viņi traukušies sniegt palīdzību, sirgst ar paģirām, nevis ar ko nopietnu. Tajā pašā laikā kādā citā vietā varbūt ir notikusi katastrofa un cietušie mirs tāpēc, ka ātrā palīdzība nav laikus pie viņiem nokļuvusi.

No otras puses, gadījumi ir visādi, un robežas starp pamatotu un nepamatotu izsaukumu nav viegli novelkamas. Ir gan mēģināts definēt, aprakstot, kuri ir pamatoti neatliekamie gadījumi, taču šī ir lieta, kas ar normatīvajiem aktiem nav visaptveroši aprakstāma. Saskaņā ar NMPD noteikto, tā ir bezsamaņa, elpošanas apstāšanās, elpošanas traucējumi, smagas traumas, spēcīga asiņošana, pēkšņas sāpes aiz krūšu kaula, kas var izrādīties infarkts, un pēkšņs vienas puses vājums, kas var būt insults.

Bet tikpat bīstamas dzīvībai var būt arī sāpes vēderā vai galvas sāpes, strauja temperatūras celšanās un vēl visādi simptomi. To cilvēks, kas nav mediķis, nevar atšķirt - viņš cieš un vēlas pēc iespējas ātrāk nonākt profesionālu ārstu rokās. Droši vien milzīga nozīme ir ātrās palīdzības dispečeru iejūtībai, spējai izvaicāt cilvēku, kas tam kaiš. Droši vien pirmajā reizē, kad cilvēks jūt nāves bailes, viņam nebūtu jāliedz ātrā palīdzība. Tikai tad, ja patiešām ir saskarsme ar personu, kas vairākkārt bezkaunīgi, ļaunprātīgi sauc ātros, būtu jādarbina 56 eiro pātaga pa dibenu. Cerams, ka Latvijā nekad nenotiks tāds gadījums kā nesen Francijā, kur 22 gadus veca sieviete lūgusi palīdzību, bet operatore par viņu izņirgājusies, ātrās palīdzības brigādi nav nosūtījusi, un sieviete mirusi.

Nezin vai arī no katra nepamatotā ātro saucēja var šo naudu piedzīt. Jādomā, ka liela daļa nepamato saucēju ir gados ļoti veci, ar maziem ienākumiem. Vēl jau ir arī hipohondrija, kas ir psihiska slimība - cilvēki ar neesošām slimībām un to lēkmēm.

56 eiro nav maza nauda. Tas ir atkal kārtējais presings no varas puses, kas dara nepatīkamāku dzīvi. Var būt cilvēki, kas, baidīdamies, ka no viņiem piedzīs 56 eiro, nezvanīs NMPD, lai gan gadījums tiešām ir neatliekams.

Cerams, ka 56 eiro nav domāts kā fiskāls instruments, lai papildinātu nozares budžetu, bet paliks tikai tam, lai atturētu ļaunprāšus no nepamatotas ātro saukšanas. Ja jau nav izdomājams nekas labāks, kā finansēt veselību, lai jau tas tad ir nodoklis, ko nezin kāpēc sauc par «obligāto apdrošināšanu» un «reformu». Bet nu ne soda naudas. Būtu bīstami, ja soda nauda par nepamatotu palīdzības saukšanu pārvērstos par nepamatotu sodīšanu.

Šā gada budžetā veselībai paredzēts miljards eiro, un, salīdzinot ar pagājušo gadu, finansējums ir ievērojami kāpināts. Gaidīsim, ka rindas pie ārstiem tik tiešām saruks, kā to solījusi veselības ministre Anda Čakša.

Darāmā vēl ļoti daudz. Nesen man tuvs cilvēks iedzīvojās nepatīkamā kājas traumā. Ātro palīdzību nesaucu, bet pats nogādāju viņu tuvākās slimnīcas uzņemšanas nodaļā. Tur nācās pavadīt daudzas mokoši garas stundas un noraudzīties uz ļaudīm, kas sāpēs saviebtām sejām sēž un gaida, kad dakteris viņus beidzot pieņems. Personāls ir atsaucīgs un izpalīdzīgs, taču redzami pārstrādājies, skaitliski nepietiekams. Kur tas miljards, kādā «melnajā caurumā» pazūd?

Sociologi zinās teikt, ka sabiedrības viedokļa aptaujās iedzīvotājus visvairāk interesējošā, pati svarīgākā tēmu tēma ir veselība To zina arī politiķi, kas šādas aptaujas pasūta. Viņiem tas būtu jāņem vērā, lai izpatiktu elektorātam un tiktu ievēlēti. Taču paradoksālā kārtā jau trešo dekādi veselības nozare ir slīdējusi lejup un lejup. Varbūt Māra Kučinska valdība un Andas Čakšas ministrija lauzīs šo lejupejošo līkni un pavērsīs kalnup? Sākumam nebūtu slikti beidzot sakārtot milzu naudu jau aprijušo eveselību, kas joprojām tā īsti nestrādā. Ģimenes ārsti kurn, ka viņiem ir milzu problēmas. Viņi pat paģēr, lai ministre viņiem atvainojas par to, ka eveselības nepilnības nav novērstas solītajos termiņos. Taču ko Čakša daudz var darīt, ja jauno tehnoloģiju speciālisti bakstās un neatrod kļūdas, kas sistēmu padara lēnu un dažbrīd tā «uzkaras»? Nupat jau nonākts līdz tam, ka ar pašmāju smadzeņu resursu nepietiek un jāsauc palīgā ārzemnieki. Jācer, ka tehniskās problēmas tuvākajā laikā tiks likvidētas un tad dzīve kļūs ērtāka gan ārstiem un farmaceitiem, gan pacientiem.