Valsts fondēto pensiju shēmas jeb pensiju otrā līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls pagājušajā gadā pieaudzis par 24,4% jeb 1,387 miljardiem eiro, gada beigās veidojot 7,06 miljardus eiro, ziņo Latvijas Banka.
Tostarp ieguldījumu rezultātā valsts fondēto pensiju shēmas plānos uzkrātais kapitāls 2023.gadā pieaudzis par 726,26 miljoniem eiro, bet no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) saņemtā naudas summa veidoja 1,373 miljardus eiro. Vienlaikus VSAA izmaksātās un izmaksājamās naudas summas veidoja 712,12 miljonus eiro.
Valsts fondēto pensiju aktīvo, sabalansēto un arī konservatīvo plānu vidējais ienesīgums pagājušajā gadā bija pozitīvs, tostarp aktīvo pensiju plānu ienesīgums bija 13,8%, sabalansēto plānu ienesīgums bija 9,1%, savukārt konservatīvo ieguldījumu plānu ienesīgums bija 7,2%.
2023.gada beigās kopējā ieguldījumu plānu portfelī, kas bija 7,071 miljarda eiro apmērā, lielākais īpatsvars bija ieguldījumu fondu apliecībām (74,4%) un parāda vērtspapīriem (21,3%).
Latvijā veiktie ieguldījumi pagājušā gada beigās veidoja 598,75 miljonus eiro jeb 8,5% no kopējiem ieguldījumiem. Salīdzinājumā ar 2022.gada beigām Latvijā veikto ieguldījumu apmērs pieaudzis par 6,1% jeb 34,236 miljoniem eiro.
No visiem ieguldījumiem 95,5% jeb 6,751 miljards eiro bija izvietoti Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīs, tostarp lielākā daļa bija izvietoti Īrijā - 45,6% no kopējā ieguldījumu apmēra, Luksemburgā - 20,8% un Lietuvā - 5%.
2023.gada beigās valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 305 485 dalībnieki, tostarp 75,8% bija pievienojušies obligātā kārtā.
Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.
