3.lapa
Halki
Ja vienīgā eksotika, braucot ar tūristu prāmi uz Simi, ir varbūt vien krievu lesbiete, kas lamā draudzenīti par to, ka viņa kuģa priekšgalā, nerātnam vējam plandošo bruncīti uz augšu saraujot, kā tāda Merilina Monro ik pa brīdim demonstrē pasažieriem stringa biksītēs tērpto dibentiņu, kas gan taisnības labad nebija nekāds ekskluzīvais apskates objekts, tad, braucot uz Halki, var redzēt īstu Grieķiju. Prāmis, kurš no Rodas brauc uz Halki un tālāk uz citām arhipelāga salām, kursē tikai divas dienas nedēļā - otrdienās un ceturtdienās -, tāpēc biļetes jāpērk laikus. Tas atiet no komercostas. Halki priekšrocība ir tā, ka šī, mazākā no apdzīvotajām Dodekanesu salām (300 iedzīvotāju), ierindas prāmja maršrutā ir pirmā pietura, līdz kuģa atpakaļbraucienam ir apmēram sešas stundas laika. Ja nokavēsiet, nāksies salā uzturēties vairākas dienas.
Jau pats prāmis ir odziņa. Kāds tajā ved savu veco mersedesu, kurš ripinās pa apakšējo klāju, kur pats vēlas, kāds vannu vai pat zirgu. Kolorītas grieķu vecmāmuļas sarunājas ķerkstošās balsīs - Džo Kokers var iet bekot. Sirmi vīri melni mūžsenās vilnas žaketēs, apaļīgas jaunkundzes, kam nopirktas konfektes un brauciens uz Rodu bijis gada notikums, kuģa apkalpe, kas tēlo lielus profesionāļus, bet nekādi nevar izšķirties, ar kuru pusi prāmis ostā pietauvosies pie krasta, šo tehnisko problēmu risinot ar grieķiem piemītošo temperamentu. Super!
Halki salas galvenais apskates objekts ir Viduslaiku ordeņa pils drupas klints virsotnē. Gājiens uz tām pa klinšaino ceļu (ap 3 km attālumā no ostas, sabiedriskā transporta nav) bija kaut kas! Ēnā, kuras tikpat kā nav, grādi trīsdesmit pieci, saule kā liesmu metējs, sviedri tek spaiņiem, bet skaistums neaprakstāms. (Paņemiet līdzi ūdens krājumus, bet iesaku iztikt bez smagiem saiņiem.) Pēc ceļa seko tik tikko saskatāmu trepju serpentīns (kāpēju drošība un dzīvība ir kāpēju rokās) un pārdomas par to, vai ir vērts rāpties augšā, bet uz priekšu dzen vien spītība - kauns padoties. Skaisti un grūti, bet to aprakstīt nav iespējams. Tas ir jāpiedzīvo. Atceļā vērts pazvilnēt labiekārtotā pludmalē, nopeldēties, bet pēc tam doties aplūkot Halki galveno un vienīgo pilsēteli, pareizāk, ostas ciematu. Fantastiska arhitektūra, eleganta baznīca, zvanu tornis un vairāki lieliski krodziņi, kur tiešām zina, kā pareizi grilēt astoņkāji, un dievīgs kokteiļu bārs. Malkojot ēnā (joprojām plus 35) īsti labu Daiquiri bez sintētiskām piedevām, pienāk atskārsme, ka pavisam noteikti vēlētos šeit atgriezties vēlreiz un palielināt uz kādu laiku salas iemītnieku skaitu līdz 301 cilvēkam.
