Mazās valsts iestādes darbojas darbošanās pēc, turpinot tērēt nodokļu maksātāju naudu
 
©REUTERS / Scanpix

Efektīva un kompakta valsts pārvalde nozīmē arī nelielu skaitu valsts iestāžu. Tomēr pagaidām valdības plāns reorganizēt vai likvidēt vismaz daļu no mazajiem kantoriem nav īstenots. Patiesībā neviena maza iestāde nav slēgta, un daudzas no tām turpina tērēt nodokļu maksātāju naudu par darbu, kas būtu izdarāms ar krietni mazākiem resursiem kādas lielākas institūcijas izpildījumā vai varbūt pat vispār nevienam nav vajadzīgs.

Par lieko iestāžu likvidāciju tiek runāts vairākus gadus. Pērn Valsts kontrole veica izvērtējumu par ļoti mazo un mazo valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbību, konstatējot, ka to reorganizācijai juridiski šķēršļi nepastāv. Gruži otrādi - no lietderības un valsts pārvaldes efektivitātes viedokļa tas būtu nepieciešams.

Maza iestāde izmaksā dārgāk nekā, piemēram, atsevišķs departaments vai veicamo uzdevumu deleģēšana kādiem citas iestādes darbiniekiem.

Atsevišķai iestādei vajag telpas, grāmatvedi, priekšnieku, vietniekus. Priekšniekiem savukārt gribas dienesta mašīnas un visādas prēmijas.

Valsts kontrole izvērtēja 17 mazas iestādes, kas kopā nodarbināja 314 darbiniekus un apsaimniekoja valsts budžetu gandrīz 108 miljonu eiro vērtībā. Kā lielākās problēmas revidenti norādīja to, ka lielākā daļa šo iestāžu darbojas bez spēkā esošas darbības stratēģijas. Attiecīgi ierobežota ir iespēja novērtēt iestāžu darbības efektivitāti un budžeta pietiekamību. Daudzos gadījumos nav saprotami ne darbības mērķi, ne rādītāji, pēc kādiem novērtēt darbības rezultātus.

Īsāk sakot, valdībai ir virkne iestāžu, kas darbojas darbošanās pēc. Piemēram, Kultūras informāciju sistēmu centrs (KISC) 2016. gadā no budžeta saņēma vairāk nekā miljonu eiro, bet, kā norādīts ziņojumā, «šajā valsts budžeta programmā KISC nav noteikts neviens sasniedzamais darbības rezultāts un to rādītājs». Vakar šīs iestādes uzturētā kulturaskarte.lv un pārējās sistēmas vispār nebija pieejamas. Tomēr vismaz šogad iestāde var neraizēties - to nelikvidēs un nereorganizēs. Tāpat kā vēl divas citas Kultūras ministrijas pakļautības mazās iestādes. Valsts kancelejas pārstāve Ilze Pavlova skaidro, ka neviena kultūras iestāde netiek slēgta Latvijas simtgades dēļ. Tāda esot valdības vienošanās. Savukārt attiecībā uz pārējām mazajām iestādēm katrai nozaru ministrijai esot pašai jārod risinājums.

Valsts kancelejas veiktais informācijas apkopojums gan neliecina par steigu nelietderīgo iestāžu reorganizācijā. Vēl martā notika pārrunas ar ministriju administratīvo vadību. Tikšanās laikā resori informējuši Valsts kanceleju par jau paveikto attiecībā uz mazajām un ļoti mazajām iestādēm, kā arī apstākļiem, kas ierobežo virzīt lēmumu projektus par iestāžu reorganizēšanu. Piemēram, Satiksmes ministrijas padotības iestāžu darbību regulē dažādas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas, kas strikti nosaka šāda tipa iestāžu pastāvēšanu, ierobežojumus funkciju nodrošināšanā utt. Tomēr esot resori, kam ar valdības lēmuma izpildi sokas labāk. Piemēram, Ārlietu ministrija izskatīšanai Ministru kabinetā virza lēmuma projektu, ar ko Latvijas Institūts tiktu pārveidots par publisku nodibinājumu, tādējādi ļaujot tam piesaistīt privātpersonu ziedojumus. Izglītības un zinātnes ministrija plāno Latvijas Sporta muzeju nodot Latvijas Olimpiskajai komitejai. Savukārt jau pieminētā Kultūras informācijas sistēmu centra funkcijas atbildīgā ministrija plāno nodot Valsts reģionālās attīstības aģentūrai.

Valsts kanceleja vēsta, ka arī citi resori, kuru padotībā ir mazās vai ļoti mazās iestādes, pašlaik pārskata iestāžu nepieciešamību palikt esošajā juridiskajā statusā vai izskata iespējas pārdalīt to funkcijas.

Vairākas iestādes tomēr ir atbrīvojušās no likvidācijas draudiem. Datu valsts inspekcija, Uzturlīdzekļu garantijas fonds un Juridiskās palīdzības administrācija vairs netiek vērtētas kā mazās iestādes. Savukārt Datu valsts inspekciju izglābusi Vispārīgā fizisko personu datu aizsardzības regula, kas paģēr šādas iestādes esamību ikvienā Eiropas Savienības dalībvalstī. Un Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru - dalība Eiropas Savienības iniciatīvā Eiropas solidaritātes korpuss. Vēl šogad jāapgūst 800 000 eiro.

***

VISMAZĀKĀS IESTĀDES

(Resors un iestādes nosaukums)

Ārlietu ministrija

• Latvijas Institūts

Finanšu ministrija

• Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Izglītības un zinātnes ministrija

• Latvijas Sporta muzejs

• Studiju un zinātnes administrācija

• Latvijas zinātnes padome

• Latviešu valodas aģentūra

• Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra

Kultūras ministrija

• Nacionālais kino centrs

• Kultūras informācijas sistēmu centrs

• Latvijas Nacionālais kultūras centrs

Satiksmes ministrija

• Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs

• Valsts dzelzceļa administrācija

• Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija

Tieslietu ministrija

• Datu valsts inspekcija

• Juridiskās palīdzības administrācija

• Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

• Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija

• Vides pārraudzības valsts birojs

Dati: Valsts kontrole