Sestdiena, 27.aprīlis

redeem Klementīne, Raimonda, Raina, Tāle

arrow_right_alt Latvijā

Aptauja atklāj, kādas pamatvērtības tiek turētas cieņā Latvijas ģimenēs

© Pixabay

Kā liecina Swedbank apdrošināšanas veiktā aptauja, savstarpējs atbalsts (62%), rūpes vienam par otru, tostarp finansiālas (61%), uzticēšanās (60%), savstarpēja cieņa (54%) un atbildība (50%) ir piecas pamatvērtības, kas tiek turētas cieņā un koptas Latvijas ģimenēs. Tomēr liela daļa aptaujāto (44%) uzskata, ka kopumā ģimenes vērtību nozīme mazinās, jo mūsdienu tehnoloģijas “nozog” kvalitatīvi pavadītu laiku ar ģimeni un rada nevajadzīgus stereotipus, savukārt 18% uzskata, ka savā būtībā kļūstam arvien individuālāki. Tikai piektdaļa (20%) aptaujāto ir pārliecināti, ka ģimenes vērtības pēdējo gadu gaitā nav mainījušās, bet 17% uzskata, ka pieaug, jo ģimenei kā kopumam tiek pievērsta lielāka uzmanība un tiek domāts par dažādiem atbalsta risinājumiem.

Aptauja atklāj, ka tādas vērtības kā kopīgi pavadīts laiks (45%), draudzīgas attiecības (32%), kopīgi nākotnes mērķi (25%) un noteikti ģimenes rituāli (14%) nebūt nav primārās izvēles, domājot par ģimenes vērtībām. Rūpes, atbalsts un atbildība ir trīs vaļi, uz kuriem, pēc iedzīvotāju domām, balstās ģimene Latvijā.

Lai gan savstarpējas rūpes, tostarp finansiālas, par ģimenes locekļiem kā svarīgu ģimenes pamatvērtību min 61% aptaujāto, tikai ceturtdaļa (26%) ir apsprieduši, kā rīkotos, ja ar kādu no ģimenes apgādniekiem atgadītos nelaime. Kopumā 74% aptaujāto iedzīvotāju nav ģimenes lokā pārrunājuši tādus negatīvus scenārijus kā galvenā apgādnieka darbspēju zudums vai nāve, kas nozīmē - tās aizvien ir tabu tēmas pie ģimenes sarunu galda. Tikai bērna piedzimšana (8%) un lielāku kredītsaistību uzņemšanās (8%) līdz šim ir motivējušas ģimenes šādai sarunai.

Lai arī aizvien liela daļa aptaujāto iedzīvotāju nelaimē paļautos uz tuvinieku un draugu atbalstu (39%), šogad, salīdzinājumā ar situāciju pirms septiņiem gadiem, ievērojami augusi arī iedzīvotāju gatavība pašu spēkiem grūtajā laikā nodrošināt ģimenes finanšu stabilitāti. Tā šogad teju trešdaļa (27%) norāda, ka nelaimē paļautos uz saviem šā brīža uzkrājumiem (pretstatā 5% 2011.gadā), savukārt 16% finansiālu atbalstu sniegtu dzīvības apdrošināšana (pretstatā 6% 2011.gadā).