Uguns ir stihija, kas savā ceļā spēj nopostīt pilnīgi visu, sākot ar baznīcām un tempļiem, beidzot ar fabrikām un dzīvojamo ēku kvartāliem. Tā nesmādē arī teātru zāles un skatuves – pat tad ne, ja tās tikko kā atjaunotas. 1969. gadā uguns liesmas postīja Liepājas teātra mazo zāli, kas nesen bija izremontēta. Norisa Johana Štrausa operetes «Vīnes valsis» mēģinājums. To režisēja Pauls Putniņš, kurš vēlāk kļuva par vienu no Latvijas labākajiem dramaturgiem. Izrādes koncertmeistars – Kurts Kalsings. Teātra muzikālais vadītājs Ādolfs Reinbergs šī iestudējuma ģenerālmēģinājuma laikā aizgāja mūžībā. Viņa darbu turpināja Aivars Ozols.
Iestudējumā piedalījās aktieri Ilga Martinsone, Leonīds Locenieks, Terēze Dāve, Ģirts Bumbieris, Biruta Sproģe. Titullomā Gunārs Borgs un dublants Ivars Kauliņš, kuri atveidoja Jauno Štrausu. Kurts Kalsings bija ļoti tuvredzīgs, tāpēc tuvāk notīm, kas atradās uz nelielā flīģeļa, piestūma 1000 vatu fotospuldzi. Tā izdalīja ne tikai spilgtu gaismu, bet arī lielu karstumu. Ar vienu vīrs nebija rēķinājies. Turpat blakus karājās samta kulises, pilnas putekļiem. Viens mirklis, un fotospuldzes karstuma dēļ tās aizdegās. Liesmas pārņēma visas kulises un drapērijas. Aktieris Borgs, ar kuru Kalsings tobrīd mēģināja vokālo partiju, darbu momentā pārtrauca. Aktieris aizskrēja uz lielā teātra ēku, lai izsauktu ugunsdzēsējus. Nākot atpakaļ uz mazo zāli, viņš pamanīja, ka tikai tagad no tās, gar sienām turēdamies, iznāca tuvredzīgais Kalsings.
Dzēšot uguni ar putām, ugunsdzēsēji sabojāja mazās zāles flīģeli; arī visi plafoni bijuši pagalam. Aktiera modernā, sintētiskā žakete, ko viņš bija atstājis uz krēsla, izkususi. Tagad tā atgādināja lāsteku. Nākamajā rītā pēc negadījuma ugunsdzēsēju izsaucēju Borgu uz savu kabinetu paaicināja Liepājas teātra direktors Voldemārs Pūce. Aktieris gaidīja lielas nepatikšanas un skaidrošanos, taču Pūce, viņu sagaidot, smaidīdams teicis: «Labdien, slavenais dedzinātāj!» Pēc laika zāle vēlreiz tika restaurēta.
